Astrofotogrāfijas duelis: Sony A7 IV pret Canon EOS Ra pret Nikon D810A – kurš vislabāk iemūžina Visumu?

Astrofotogrāfija liek kameru aprīkojumam darboties uz robežas, pieprasot izcilu jutību vājā apgaismojumā, ilgu ekspozīcijas veiktspēju un specializētas funkcijas, lai iemūžinātu nakts debess brīnumus. Šajā salīdzinājumā mēs apskatām trīs smagsvarus – Sony mūsdienīgo Alpha 7 IV, Canon īpaši astrofotogrāfijai paredzēto EOS Ra un Nikon leģendāro D810A –, lai noskaidrotu, kura kamera vislabāk piemērota zvaigžņu, miglāju un planētu fotografēšanai. Mēs iedziļināsimies sensora veiktspējā, augsta ISO trokšņos, H-alfa (dziļi sarkanās) jutībā, termiskajā trokšņā, lietojamībā laukā, akumulatora darbības laikā, objektīvu ekosistēmās, fokusēšanas palīglīdzekļos, dinamiskajā diapazonā un piederumu saderībā. Tāpat iekļausim ekspertu viedokļus un reālu lietotāju pieredzi, kā arī aktuālās cenas un prognozes 2025. gadam. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties iegūt asus Piena Ceļa skatus vai detalizētus dziļā kosmosa miglājus, lasiet tālāk, lai uzzinātu, kura no šīm kamerām (ja vispār kāda) ir vislabākais rīks Visuma iemūžināšanai.

Sensori un jutība: izšķirtspēja pret nakts redzamību

Visas trīs kameras ir pilna kadra (35 mm) formātā, taču to sensori izmanto atšķirīgas pieejas. Sony A7 IV ir aprīkota ar 33 megapikseļu aizmuguriski izgaismotu CMOS sensoru (aptuveni 5,12 µm pikseļu izmērs) – augstas izšķirtspējas, daudzpusīgs sensors, kas izlaists 2021. gadā. Neskatoties uz izšķirtspēju, testētāji bija “pilnīgā neticībā” par to, cik tīri bija tās augsta ISO attēli – pat ISO 12 800 ekspozīcijās troksnis bija pārsteidzoši mazs alphauniverse.com. Patiesībā A7 IV veiktspēja vājā apgaismojumā ir salīdzināta ar Sony 12MP A7S III (speciālists darbam vājā apgaismojumā), taču ar gandrīz trīsreiz vairāk pikseļiem alphauniverse.com. Sony BSI sensora dizains un modernā apstrāde nodrošina izcilu kvantu efektivitāti, piešķirot A7 IV spēcīgu reputāciju vājā apgaismojumā.

Pretstatā tam, Canon EOS Ra (2019) un Nikon D810A (2015) tika īpaši izstrādātas astronomijai, katra modificējot pārbaudītu pilnkadra sensoru. EOS Ra izmanto to pašu 30,3 MP CMOS sensoru kā EOS R (apm. 5,36 µm pikseļi), taču ar unikālu pavērsienu: tās optiskais IR-griezējfiltrs ir modificēts, lai caurlaistu “aptuveni 4× vairāk” gaismas kritiskajā 656 nm ūdeņraža-alfa viļņa garumā astrobackyard.com. Tas padara Ra četras reizes jutīgāku pret dziļi sarkano miglāju mirdzumu nekā parasts EOS R – milzīga priekšrocība, lai iemūžinātu emisijas miglāju bagātīgās sarkanās nokrāsas. Ra saglabā Canon Dual Pixel CMOS AF un 14 bitu CR3 RAW izvadi, un Canon pat pievienoja 30× palielinājuma tiešraides skata režīmu (pretstatā 10× EOS R), lai palīdzētu īpaši precīzi fokusēties uz zvaigznēm astrobackyard.com. Tās pamat-ISO diapazons ir 100–40 000 (paplašināms līdz ISO 102 400), izmantojot vecāku, bet labi saprotamu sensoru, kas pazīstams ar labu dinamisko diapazonu un zemu trokšņu līmeni mērenos ISO space.com. Tomēr daži apskati norāda, ka Ra augsta ISO trokšņu līmenis nav labākais klasē – “vājā apgaismojumā/augsta ISO veiktspēja varētu būt labāka,” atzīst viens vērtējums space.com, norādot, ka jaunāki sensori, piemēram, Sony A7 III vai paša Canon R6, var radīt tīrākus attēlus ar ekstrēmi augstu ISO space.com space.com. Canon mērķis ar Ra nebija pārspēt ISO rekordus, bet gan maksimizēt jutību pret astronomijas objektiem; kā redzēsim, tas tiek sasniegts ar uzviju.Nikon D810A ir balstīts uz D810 36,3 MP sensoru (milzīgi 4,88 µm pikseļi) un bija “pasaulē pirmais pilnkadra fotoaparāts, kas veltīts astrofotogrāfijai”, kad tas debitēja dpreview.com dpreview.com. Nikon izstrādāja īpašu IR griezējfiltru D810A modelim, kas ir “daudz precīzāks,” caurlaižot četras reizes vairāk H-alfa gaismas nekā parasts DSLR dpreview.com. Būtībā, līdzīgi kā Ra, arī D810A var ierakstīt dziļi sarkano gaismu no miglājiem, ko parastās kameras lielākoties bloķē. Turklāt Nikon noņēma optisko zemo frekvenču filtru (OLPF/AA filtru) šim sensoram, maksimāli palielinot tā dabisko asumu, lai iegūtu punktveida zvaigznes astronomy.com. Pats sensors tika plaši slavēts par dinamisko diapazonu (bāzes ISO D810A modelī tika paaugstināts līdz 200, daļēji, lai optimizētu trokšņu raksturlielumus ilgām ekspozīcijām). Praksē astrofotogrāfi atzina D810A attēlu kvalitāti par izcilu: “augstā attēla kvalitāte D810A nāk no izcilā zema trokšņa līmeņa sensora darbības,” norāda viens Sky & Telescope apskats astropix.com. Tās jutība pret dziļi sarkano un plašais 14 bitu dinamiskais diapazons ļauj “atklāt visvājākās detaļas” miglājos, ko iepriekšējās kameras nespēja dpreview.com. Agrīnie testētāji bija pārsteigti par tīro rezultātu – viens Astronomy Magazine recenzents ziņoja, ka “krāsu troksnis…bija pilnībā neesošs pie ISO 1600” D810A modelī, kamerai izceļot krāsas un ēnu detaļas “daudz vairāk, nekā biju pieradis” astronomy.com. Patiesībā salīdzinājumos tika parādīts, ka 36MP D810A atbilst Nikon 24MP D750 (arī izcils vājā apgaismojumā) augsta ISO trokšņu līmenim – iespaidīgs sasniegums. “D810A atbilst D750 augsta ISO veiktspējai…apmēram par vienu stopu labāks nekā D810,” rakstīja astroainavu fotogrāfs Ādams Vudvorts, nosaucot to par “atskaites punktu astrofotogrāfijā ar pārsteidzošu augsta ISO veiktspēju” nikonrumors.com nikonrumors.com. Īsumā, Nikon sensors nodrošina zemu troksni un plašu dinamisko diapazonu, kas ir nenovērtējami, fotografējot vājo zvaigžņu gaismu ilgās ekspozīcijās.

Kopsavilkums: Visām trim kamerām ir lieliski sensori, taču ar atšķirīgu līdzsvaru. Sony A7 IV ir mūsdienīgs universālis – augsta izšķirtspēja ar pārsteidzoši zemu trokšņu līmeni (tās apgaismotā aizmugures konstrukcija un apstrāde nodrošina priekšrocības tīrā augsta ISO rezultātā alphauniverse.com), lai gan tai trūkst dabiskas Hα jutības tās standarta filtra dēļ. Canon Ra un Nikon D810A upurē zināmu vispārēju daudzpusību, lai būtiski palielinātu jutību sarkanajā miglāju diapazonā – abas caurlaiž aptuveni 4× vairāk Hα nekā parasti astrobackyard.com astropix.com, padarot tās ideāli piemērotas dziļā kosmosa miglāju fotografēšanai bez jebkādām modifikācijām. D810A sensors piedāvā visaugstāko izšķirtspēju un dinamisko diapazonu (un bez AA filtra), Ra sensors ir nedaudz zemākas izšķirtspējas, bet joprojām pilnkadra un savienots ar Canon jaunāko bezspoguļu sistēmu, savukārt Sony sensors nodrošina vidēju izšķirtspēju ar modernu trokšņu veiktspēju, lai gan tam nepieciešama pēcpārdošanas modifikācija, lai līdzinātos pārējiem miglāju uzņemšanā. Tālāk aplūkosim, kā šīs sensoru atšķirības izpaužas reālā astrofotografēšanas sniegumā.

Vāja apgaismojuma veiktspēja un “Star Eater” problēmas

Fotografējot nakts debesis, augsta ISO veiktspēja un trokšņu apstrāde ir ļoti svarīgas. Tieši šeit parādās paaudžu atšķirības. Sony A7 IV ir slavēta par tīriem attēliem tumšos apstākļos – piemēram, astroainavu fotogrāfe Reičela Džounsa Rosa bija “pilnīgā neticībā” par trokšņu trūkumu vienas ekspozīcijas nakts fotoattēlā pie ISO 12 800 alphauniverse.com. Tas apliecina Sony agresīvo trokšņu samazināšanu un sensora nolasīšanas kvalitāti. Turklāt iepriekšējām Sony kamerām bija bēdīgi slavenā “zvaigžņu ēdāja” problēma (iebūvēts trokšņu samazināšanas algoritms, kas varēja sajaukt vājas zvaigznes ar karstajiem pikseļiem un izpludināt tās ekspozīcijās, kas ilgākas par dažām sekundēm). Vecākos modeļos, piemēram, oriģinālajā A7S vai A7R II, tas uztrauca astrofotogrāfus. Par laimi, jaunākajos Sony modeļos, piemēram, A7 IV, šī problēma lielā mērā ir novērsta. Pieredzējuši lietotāji ziņo, ka “zvaigžņu ēdājs nav acīmredzams zvaigžņotās ainavās [attēlos]” jaunākās paaudzes Alpha kamerās, un ka tiešraides attēls ir “ļoti zems troksnis, kas ir absolūts pluss” kadrējot nakts kadrus cloudynights.com. Citiem vārdiem sakot, A7 IV neizdzēš zvaigznes garās ekspozīcijās tik uzkrītoši kā daži agrākie Sony modeļi, īpaši, ja fotografējat nekompresētā RAW un atspējojat lieku trokšņu samazināšanu. Tās tīrais augstais ISO un agresīvas RAW filtrēšanas neesamība padara to uzticamu zvaigžņotu debesu iemūžināšanai – liels pavērsiens Sony, kas tagad ierindo A7 IV starp labākajām kamerām vājā apgaismojumā space.com space.com.

Canon EOS Ra izmanto Canon DIGIC 8 attēlu apstrādes procesoru un pārmanto EOS R sensora īpašības. Canon RAW faili vēsturiski nekad nav saskārušies ar “zvaigžņu ēdāja” problēmu; tā vietā lietotājiem tiek dota izvēle – piemērot ilgtermiņa ekspozīcijas trokšņu samazināšanu (kas izmanto tumšo kadru, lai atņemtu karstos pikseļus) vai atstāt to izslēgtu. Ra ilgās ekspozīcijās termiskais troksnis ir zems savā klasē, un Canon lietotāji bieži atzīmē vienmērīgo trokšņa rakstu, kas labi kalibrējas, sakraujot vairākus kadrus. Tomēr ļoti augstos ISO (piemēram, 25 600+), Ra vecākā sensora tehnoloģija uzrāda nedaudz vairāk graudainības nekā jaunāki konkurenti. “Augsta ISO attēli ir tīrāki no [citām kamerām], un [Ra] nedaudz atpaliek ISO graudainībā,” norādīts vienā apskatā, salīdzinot Ra rezultātu ar Sony A7 III un Nikon Z6 space.com. Tas nozīmē, ka ekstremālai ISO nakts ainavu fotografēšanai (piemēram, neizsekotas Piena Ceļa bildes pie ISO 6400–12800), Ra var nebūt tik brīva no trokšņa kā A7 IV vai mūsdienīgs 20MP sensors, kāds ir EOS R6 space.com. Taču šo atšķirību bieži var pārvarēt, sakraujot kadrus vai izmantojot zvaigžņu sekotāju. Svarīgi, ka Ra H-alfa priekšrocība bieži atsver nedaudz augstāko troksni – pat ja ir nedaudz vairāk luminances trokšņa, jūs uztverat daudz vairāk miglāju signāla, ko citas kameras vienkārši nekad nefiksētu. Un, runājot par krāsu precizitāti, Ra rada izteiktus, spilgtus sarkanos toņus miglājos, ko standarta kamera pilnībā palaistu garām astrobackyard.com. Ir viens brīdinājums: daži Ra lietotāji novēroja, ka spožas zvaigznes vai planētas var parādīties ar nelielu magentas oreolu vai spoku artefaktu. Tiek uzskatīts, ka to izraisa modificētais sensora filtrs, kas laiž cauri nedaudz dziļi sarkano/IR gaismu, ko parastie filtri bloķētu space.com. Piemēram, planēta Marss dažos Ra attēlos parādījās ar violeti sarkanu oreolu space.com. Dziļā kosmosa fotogrāfi parasti šo efektu nomāc, izmantojot papildu ārējos filtrus vai pēcapstrādē, tāpēc tas nav izšķirošs trūkums, bet tas ir nianses, ar ko jārēķinās – būtībā blakusparādība Ra superspējai ielaist šos tālsarkanos viļņgarumus.

Neskatoties uz to, ka Nikon D810A ir dažus gadus vecāks, tas tika izstrādāts, domājot par astrofotogrāfiju, un Nikon īpaši rūpējās, lai izvairītos no jebkādas RAW datu apstrādes, kas varētu kaitināt astro lietotājus. Jo īpaši D810A “nav agrīno Nikon DSLR ‘zvaigžņu ēdāja’ problēmas” – agrākie modeļi dažkārt pielietoja trokšņu samazināšanu, kas varēja izdzēst vājas zvaigznes, taču Nikon nodrošināja, ka D810A RAW izvadē tiek saglabāti pat vismazākie gaismas punkti astropix.com. Šī kamera ieviesa arī īpašu Long Exposure Manual (M) režīmu*, kas ļauj veikt ekspozīcijas, kas ir garākas par 30 sekundēm kamerā bez ārēja tālvadības pults. Fotogrāfi var iestatīt slēdža ātrumu uz 60, 120, 240 sekundēm utt., līdz pat iespaidīgām 900 sekundēm (15 minūtes) tieši kamerā astropix.com astropix.com. Tas nozīmē mazāk ņemšanās tumsā ar taimeriem vai vadu slēdžiem, veicot vairāku minūšu ekspozīcijas miglājiem – pārdomāta funkcija astro darbam. Trokšņu ziņā D810A sensors joprojām ir izcils. Tā lasīšanas troksnis pie zemiem ISO ir niecīgs (tāpēc arī leģendārā dinamiskā diapazona dēļ), un pie augstiem ISO tas ir līdzvērtīgs labākajiem savā laikā. Kā minēts, tas atbilda Nikon 24MP sensoru vājā apgaismojuma veiktspējai, kas daudziem bija patīkams pārsteigums nikonrumors.com. D810A tumšie kadri rāda ļoti zemu parauga troksni; kāds astro recenzents atzīmēja, ka ir bijis “apstulbis” par neglīto krāsu plankumu neesamību garās ekspozīcijās astronomy.com. Dažās nišas diskusijās 2025. gadā norādīts, ka Nikon DSLR, tostarp D810A, var parādīties vāji koncentriski gredzenu artefakti noteiktos flat-field kalibrācijas apstākļos (dažu modeļu iekšējās vignetes apstrādes dēļ) cloudynights.com. Tomēr vairāki D810A īpašnieki ziņoja, ka viņi “nekad nav redzējuši” šādus gredzenus vairāku gadu lietošanas laikā un ka ar pareizu flat-frame tehniku tas praktiski nav problēma cloudynights.com cloudynights.com. Kopsavilkumā, D810A trokšņu veiktspēja ir augstākā līmenī starp DSLR: ārkārtīgi zems termiskais troksnis, nav zvaigžņu ēšanas un augsta ISO spēja, kas neatbilst tā augstajai izšķirtspējai.

Praktiskā nozīmē: Vienas ekspozīcijas nakts ainavām Sony A7 IV nodrošinās ļoti tīrus rezultātus ar minimālu piepūli – tā, iespējams, ir labākā no šīm trim kamerām augsta ISO skaidrībai (daži testētāji pat to sauc par “ideālo apvienojumu” Sony augstas izšķirtspējas un vāja apgaismojuma tehnoloģijām alphauniverse.com). Canon EOS Ra varētu uzrādīt nedaudz vairāk trokšņa pikseļu līmenī, taču tā uztver detaļas, ko nespēj neviena nemodificēta kamera – šos vājos sarkanos emisijas apgabalus –, tāpēc jūsu attēli var pat parādīt vairāk neskatoties uz nelielu graudainību. Un, izmantojot kadrēšanu un apstrādi, Ra faili kļūst ļoti tīri; tai ir arī unikāla kamerā iebūvēta RAW baltā balansa kompensācija, kas cenšas attēlot normālas dienasgaismas krāsas, neskatoties uz modificēto filtru (lai RAW attēli uz zemes objektiem nebūtu pilnībā sarkanā tonī) space.com. Nikon D810A arī ir konkurētspējīga, ar neticamu dinamisko diapazonu, kas ir īpaši noderīgs vāju dziļā kosmosa objektu fotografēšanai, un trokšņa līmeni, kas bija savas klases līderis un joprojām ir ļoti konkurētspējīgs. Vienīgais trūkums – tā ir 2015. gada DSLR kamera, tātad nav sensora stabilizācijas vai modernu trokšņa samazināšanas tehnoloģiju, taču RAW attēli ir tīri un detalizēti. Daudzi astrofotogrāfi joprojām sajūsminās par D810A attēlu kvalitāti; arī pats Nikon to prezentēja kā “labāko attēlu kvalitāti Nikon digitālo SLR kameru vēsturē” tās izlaišanas brīdī astropix.com, un lietotāji uzskatīja šo apgalvojumu par pamatotu praksē. Tā rada skaistus, ar zemu trokšņa līmeni astro attēlus, īpaši, ja izmanto ISO 200–1600, kur tās dinamiskais diapazons un krāsu precizitāte patiešām izceļas astropix.com astropix.com.

Astrofotogrāfijas iespējas un lietojamība

Atmetot megapikseļus un trokšņa rādītājus, kā šīs kameras patiesībā darbojas tumšā, aukstā naktī zem zvaigznēm? Astrofotogrāfijā bieži nākas darboties gandrīz pilnīgā tumsā, valkājot cimdus un kadrējot kadrus neērtos leņķos (bieži vien uz augšu!). Lūk, kā mūsu trīs pretendenti tiek galā ar šiem izaicinājumiem:

Korpusa dizains un ekrāni: Sony A7 IV un Canon EOS Ra ir bezspoguļa kameras ar pilnībā grozāmiem aizmugurējiem LCD skārienekrāniem, kas ir īsts glābiņš astrofotogrāfiem. Jūs varat atlocīt un pagriezt ekrānu, lai ērti kadrētu zenīta (debesu virs galvas) uzņēmumu, neliecot kaklu. Abi displeji ir regulējami un pietiekami spilgti lietošanai naktī (atcerieties tikai samazināt spilgtumu, lai saglabātu nakts redzi). Ra 3,2″ ekrāns ir tāds pats kā EOS R, un Canon saskarnes ir pazīstamas ar lietotājam draudzīgumu. Sony ekrāns ir nedaudz mazāks (3,0″), bet ar augstu izšķirtspēju un beidzot grozāms (patīkams uzlabojums salīdzinājumā ar vecākiem A7 modeļiem, kuriem ekrāns tikai slīpās). Nikon D810A, būdams DSLR, diemžēl nav grozāma ekrāna – tam ir fiksēts 3,2″ LCD. Tas nozīmē, ka kadrēšana un fokusēšana lielos leņķos var būt kā jogas vingrinājums. Daudzi D810A lietotāji pievienoja ārēju leņķa skatu meklētāju vai pat savienoja kameru ar portatīvo datoru, lai fokusētu tiešsaistes skatā. Tomēr D810A optiskais pentaprizmas skatu meklētājs ir liels un spilgts dienas laikā, bet astrofotogrāfijā OVF ir ierobežoti izmantojams (naktī caur to daudz neredzēsiet, izņemot varbūt mēnesi vai Jupitera atspīdumu). Bezspoguļa EVF (kā A7 IV un Ra) savukārt var pastiprināt nakts ainu. A7 IV pat ir īpaša “Bright Monitoring” funkcija – unikāla Sony – kas palielina tiešsaistes skata spilgtumu, lai palīdzētu jums redzēt zvaigžņu un Piena Ceļa kompozīciju bez izmēģinājuma kadru uzņemšanas alphauniverse.com. Tas darbojas kā digitālais nakts redzamības režīms, padarot daudz vieglāku, piemēram, Piena Ceļa izlīdzināšanu ar priekšplānu. Daudzi Sony lietotāji astrofotogrāfijā tagad paļaujas uz Bright Monitoring kā galveno palīgu; tā ir funkcija, ar ko Sony lietotāji lepojas, bet ko Canon un Nikon kamerās nepiedāvā.Fokusēšanas palīglīdzekļi: Precīzi fokusēt zvaigznes ir izaicinoši. Canon deva EOS Ra 30× palielinājuma tiešraides režīmu, kā minēts, kas ir ārkārtīgi noderīgs. Jūs varat pietuvināt daudz vairāk nekā lielākajā daļā kameru un patiešām redzēt zvaigznes Airy disku, lai perfekti nofokusētu astrobackyard.com. Daži lietotāji atzīmēja, ka pie 30× Ra ekrāns var izskatīties trokšņains (graudains attēls), taču zvaigznes joprojām ir saskatāmas – viens lietotājs komentēja “ievērojams trokšņa daudzums ekrānā, fokusējot pie 30×… Es neredzu nekādu pie 10× citos Canon”, cerot uz programmatūras uzlabojumu astrobackyard.com. Neskatoties uz to, šī 30× opcija ir unikāla un parasti ļoti efektīva kritiskai fokusēšanai uz spilgtu zvaigzni. Sony A7 IV un Nikon D810A piedāvā standarta fokusēšanas palielinājumu (Sony līdz apmēram 10× pēc noklusējuma; Nikon tiešraides režīmā līdz ~23×, ja ieslēdzat 1:1 pikseļu režīmu astropix.com). Praksē visas trīs kameras var fokusēt, palielinot tiešraides attēlu uz spilgtu zvaigzni vai tālu gaismas avotu. Bezspoguļa modeļiem ir priekšrocība: focus peaking (kontūru izcelšana) un iespēja izmantot EVF. A7 IV EVF var izmantot fokusēšanai, ja dodat priekšroku skatu meklētājam, ko daži uzskata par stabilāku. Nikon, būdams DSLR, jums jāizmanto aizmugurējais LCD tiešraides režīmā, lai manuāli fokusētu uz zvaigznēm (jo optiskais skatu meklētājs tās nerādīs). Ievērības cienīgi, Nikon iekļāva electronic front-curtain shutter (EFCS) opciju D810A, lai novērstu jebkādas nelielas vibrācijas uzņemšanas laikā – tas ir lieliski, fokusējot vai veicot ekspozīcijas ar paceltu spoguli. Jūs ieslēdzat Mirror-Up + EFCS, un kamera var uzņemt ar praktiski nulles mehānisko vibrāciju, nodrošinot, ka zvaigznes paliek ļoti asas astropix.com. Bezspoguļa kamerām nav kustīga spoguļa, bet tām ir aizvars – gan Ra, gan A7 IV pēc noklusējuma izmanto elektronisko pirmā aizkara režīmu, un A7 IV var pat izmantot pilnībā elektronisko aizvaru, ja vēlaties (vibrāciju brīvai fotografēšanai, lai gan jāuzmanās no iespējamās zvaigžņu deformācijas rolling shutter dēļ, ja izmantojat izsekošanas laikā – mehāniskais vai EFCS parasti ir piemērots).
• Iebūvēts intervālometrs un laika nobīde: Astrofotogrāfijā bieži nepieciešams uzņemt attēlu secības (slāņošanai, zvaigžņu takām vai laika nobīdes video). Šeit Sony un Nikon ir priekšrocības. Sony A7 IV ir iebūvēta intervālometrs funkcija izvēlnē, kas ļauj ieprogrammēt attēlu sēriju ar noteiktiem intervāliem – nav nepieciešams attālinātais slēdzis alphauniverse.com. Rachel Jones Ross slavēja šo iespēju, jo varēja ieprogrammēt 450 kadrus laika nobīdes video un atstāt kameru fotografēt, kamēr pati palika silta savā automašīnā alphauniverse.com. Arī Nikon D810A ir iebūvēts intervāla taimeris (Nikon šo funkciju piedāvā savos pusprofesionālajos modeļos jau gadiem). Var iestatīt kadru skaitu un intervālu, kā arī izmantot laika nobīdes video režīmu, lai uzreiz kamerā izveidotu video, ja vēlaties astropix.com. Aukstos apstākļos nav jāapkalpo ārējs intervālometrs (kas var kļūt stīvs vai iztukšoties baterija), kas ir liels atvieglojums. Diemžēl Canon EOS Ra nav iekļauts intervālometrs. Šis trūkums pārsteidza daudzus, ņemot vērā Ra astro ievirzi – “R un Ra NAV iebūvēta intervālometrs, kāds ir 6D Mark II un dažiem citiem modeļiem… Ļoti vilinoši! Šķiet, ka tas būtu pašsaprotami astro kamerai,” komentēja kāds lietotājs astrobackyard.com. Ra lietotājiem jāizmanto ārējs intervālometrs caur attālinātā slēdža pieslēgvietu vai jāpievieno klēpjdatoram ar programmatūru (piemēram, Canon EOS Utility vai Astro lietotnes), lai automatizētu secības. Tā ir neliela neērtība, bet vērts ņemt vērā, ja plānojat uzņemt vairākas ekspozīcijas (kas nepieciešams lielākajai daļai dziļā kosmosa vai zvaigžņu taku attēlu).
• Akumulatora darbības laiks un jauda: Garas naktis nozīmē lielu akumulatora izlādi aukstuma un ilgstošu ekspozīciju dēļ. Nikon D810A izmanto EN-EL15 akumulatoru (izplatīts daudziem Nikon DSLR). Tas pēc CIPA standartiem D810 modelī nodrošina aptuveni 1200 uzņēmumus ar vienu uzlādi, taču ilgstošas ekspozīcijas gadījumā šis skaits būs mazāks. Tomēr tas ir diezgan izturīgs akumulators. Canon EOS Ra izmanto Canon LP-E6NH (tāds pats kā EOS R un vēlāk R5/R6), kas bezspoguļa režīmā nodrošina ap 370 uzņēmumiem ar vienu uzlādi (izmantojot LCD) parastā fotografēšanā. Praksē astrofotografijā akumulatora darbības laiku mēra stundās, nevis uzņēmumos – un lietotāji ziņo, ka 2–3 Canon akumulatori var pietikt visai naktij tipiskai ainavu astrofotografēšanai, ja esat taupīgs (izslēdzot vai samazinot LCD spilgtumu starp kadriem utt.) space.com. Ra atbalsta arī USB-C uzlādi/barošanu, tāpēc varat pieslēgt powerbank, lai uzlādētu kameru. Sony A7 IV izmanto augstas ietilpības NP-FZ100 akumulatoru, kas ir viens no labākajiem bezspoguļa kameru segmentā – parasti pietiek vairāk nekā 500 uzņēmumiem. Daudzi astrofotogrāfi atzīst, ka viens Z-akumulators var darboties vairākas stundas nepārtrauktas fotografēšanas laikā (īpaši, ja izmantojat lidmašīnas režīmu, lai atspējotu Wi-Fi, un nelietojat pārmērīgi EVF/LCD). Tāpat kā Canon, arī Sony var darboties ar USB-C PD uzlādi, kas nozīmē, ka varat pieslēgt powerbank un darbināt kameru visu nakti, piemēram, laika nobīdes uzņemšanai. Nikon, būdams vecāks modelis, neuzlādējas caur USB; tomēr Nikon piedāvāja AC adaptera savienotāju D810A, un ir pieejami arī trešo pušu akumulatoru imitatori, lai pieslēgtu ārējam DC barošanas avotam. Turklāt visas trīs kameras atbalsta akumulatoru rokturus (D810A var izmantot MB-D12 rokturi, Ra – EOS R rokturi, bet Sony – VG-C4EM A7 IV modelim), ja vēlaties dubultot akumulatora ietilpību un jums netraucē papildu svars.
• Izvēlnes un ergonomika: Lietojamība tumsā lielā mērā ir atkarīga arī no pogu izkārtojuma un apgaismotiem vadības elementiem. Nikon D810A ir masīvs profesionāls DSLR korpuss ar daudzām tiešajām pogām (27 pogas, 3 riteņi, pēc viena sadalījuma astropix.com) – lieliski, ja pēc taustes atceries, kura ir kura. Tam pat ir apgaismots augšējais LCD un pogu apgaismojums (ja ieslēdz barošanas slēdzi uz lampiņas ikonas, augšējais ekrāns un pogu uzraksti iedegas oranži) – ļoti ērti bezmēness naktīs. Canon Ra būtībā ir EOS R korpuss, kuram ir mazāk fizisku pogu un vairāk paļaujas uz skārienekrānu, taču tas ir labi izstrādāts un aizsargāts pret laikapstākļiem. Ra skārieninterfeiss ļauj tuvināt priekšskatījumu ar pirkstu kustību, pieskarties, lai pārvietotos pa izvēlnēm utt., kas dažiem patīk pat tumsā (citi baidās no nejaušiem pieskārieniem – taču drošības nolūkos skārienu var atslēgt). Sony A7 IV ir uzlabotas izvēlnes salīdzinājumā ar vecākiem Sony modeļiem (loģiskāka grupēšana, un jā, beidzot skārienekrāns, kas darbojas arī izvēlnēs). Tās pogas nav apgaismotas, taču izkārtojums daudziem jau ir pazīstams, un tai ir noderīgs ekspozīcijas kompensācijas ritenis, ko var pārprogrammēt, kā arī pilnībā pielāgojama MyMenu ātrai piekļuvei tādām funkcijām kā Bright Monitoring vai Pixel Shift u.c. Svarīgi, ka visas trīs kameras atbalsta manuālo bulb režīmu un, ja nepieciešams, tipisko bulb taimeri ar tālvadību. Nikon un Sony intervāla režīmu iekļaušana samazina nepieciešamību turēt bulb režīmu. Canon Ra bulb režīmu izmanto ar tālvadību vai ar EOS Utility lietotni telefonā/datorā. Katra kamera var arī izvadīt tiešraides attēlu uz datoru vai planšeti fokusēšanai/uzņemšanai (tethering), ko daži astro fotogrāfi dod priekšroku darīt no silta auto vai telts. Canon ilgā pieredze ar astro nozīmē, ka tāda programmatūra kā BackyardEOS un Astro Photography Tool (APT) pilnībā atbalsta Ra astrobackyard.com. Nikon atbalsta tādas lietotnes kā BackyardNIKON vai vispārīgas tether programmas, un Sony pēdējos gados ir atvērusi SDK, kas ļauj tether vadību tādās lietotnēs kā N.I.N.A (Nighttime Imaging ‘N’ Astronomy).
• Speciālās astro funkcijas: Nikon D810A ir ērta virtuālā horizonta (elektroniskais līmenis) funkcija Live View režīmā – noderīga, uzstādot ainavu Piena Ceļa kadrus, lai pārliecinātos, ka kamera ir līmenī tumsā astropix.com. Tai ir arī ekspozīcijas aiztures režīms (līdz 3 sek.), lai samazinātu vibrācijas pēc spoguļa pacelšanas, un var izmantot iekšējo taimeri, lai automātiski uzņemtu garu ekspozīciju sēriju – piemēram, 10 ekspozīcijas pa 5 minūtēm katra ar 5 sekunžu intervālu – viss notiek kamerā, kas ir ideāli dziļā kosmosa fotografēšanai bez datora. Canon Ra, izņemot tā 30× fokusu, nav pievienojis citas jaunas astro-specifiskas funkcijas, bet tas ir pārmantojis fokusa pīkingu no EOS R (ja izmanto manuālo fokusu, zvaigznēm ap fokusa zonu parādīsies sarkanas kontūras – gan pīkinga funkcija labāk darbojas uz lielākiem objektiem nekā uz punktveida zvaigznēm). Ra var arī veikt 4K laika nobīdes video režīmu kamerā, ja vēlaties izveidot debess timelapse bez ārējas programmatūras. Arī Sony A7 IV var veikt intervālu uzņemšanu, un jūs varat vēlāk salīmēt kadrus (Sony ir izņēmis iebūvēto timelapse video funkciju, bet intervālu taimeris ir pieejams). Vēl viena forša Sony funkcija: varat iestatīt garas ekspozīcijas trokšņu samazināšanu uz Izslēgts vai Automātiski. Daudzi astro fotogrāfi IZSLĒDZ kameras iekšējo garas ekspozīcijas trokšņu samazināšanu (LENR), jo tā dubulto ekspozīcijas laiku (pēc katra kadra uzņem tumšo kadru), un tā vietā izvēlas atsevišķi uzņemt tumšos kadrus vai paļauties uz kadru summēšanu. Sony un Canon ļauj atslēgt LENR (Canon to sauc par Long Exposure NR, Off/Auto), un arī Nikon (Long Exposure NR Off/On izvēlnē). Nikon D810A īpaši ir “Mirror-up + remote” režīms, ko izmantoja vibrāciju mazināšanai; bezspoguļniekiem tas nav aktuāli, bet Nikon gadījumā tas ir daļa no astro tehnikas.

Attiecībā uz lietotāja baudījumu katrai ir savs šarms. Trevor Jones no AstroBackyard, pēc Canon EOS Ra lietošanas, sajūsmināti atzina, ka “EOS Ra taustes pieredze iedvesmo koncentrēties uz radošu fotogrāfiju… Godīgi sakot, Canon EOS Ra vienkārši ir jautrāk lietojama nekā jebkura cita astrofotogrāfijas kamera, ko esmu izmēģinājis.” astrobackyard.com Tas norāda uz Ra ergonomiku un brīvību nebūt piesaistītam – tā ir pašpietiekama, ar bateriju darbināma ierīce, ko var uzlikt uz maza teleskopa vai zvaigžņu sekotāja un klīst zem zvaigznēm. Arī Nikon D810A atbrīvoja DSLR astrofotogrāfus no nepieciešamības pēc datora vadības, pateicoties iekšējām funkcijām – kā norādīja Jerry Lodriguss, “zvaigžņainu ainavu, panorāmu un laika intervāla fotogrāfi… patiešām novērtēs tā iebūvēto intervālomēru, laika intervāla funkciju, elektronisko priekšējā aizkara slēdzi un virtuālo horizontu,” kamēr dziļā kosmosa fotogrāfi “iemīlēs zemo trokšņu līmeni, ūdeņraža-alfa jutību un izcilu dinamisko diapazonu.” astropix.com Citiem vārdiem sakot, Nikon mums deva smagsvara DSLR, kas darbojas kā parasta kamera, bet ar astro-optimizētu iekšieni. Sony A7 IV, lai gan nav astro-specifiska jau no rūpnīcas, ieguva augstu novērtējumu no nakts fotogrāfiem, kad tie to izmantoja. Tās funkciju kombinācija lika vienam astrofotogrāfam to nosaukt par “manu visvairāk ieteikto kameru nakts un astro-ainavu fotogrāfiem,” jo tā “fotografē vājā apgaismojumā līdzīgi kā 12MP A7S III, bet ar gandrīz trīsreiz lielāku izšķirtspēju,” turklāt tai ir tādas priekšrocības kā Bright Monitoring un iekšējā intervāla fotografēšana alphauniverse.com. Sony piedāvā arī plašas pielāgošanas iespējas – var iestatīt pielāgotu pogu fokusēšanas palielinājumam, citu – Bright Monitor režīma aktivizēšanai utt., pielāgojot kameru nakts darbam.

Kopsavilkumā, lietojamība ir lieliska visām trim, ar nelielu pārsvaru ērtībās mūsdienu bezspoguļa korpusiem (A7 IV, EOS Ra) (izvelkami ekrāni, EVF nakts skats u.c.), kamēr D810A piedāvā vairāk vecās skolas izturības un dažus unikālus trikus (garāki ekspozīcijas laiki un ļoti izturīgs korpuss). Ra vienīgais būtiskais trūkums ir iebūvēta intervālomēra neesamība, bet to var atrisināt ar $20 tālvadības pulti. Citādi Canon acīmredzami ir pārdomājis astro fotogrāfu vajadzības Ra modelī (tāpēc 30× tālummaiņa un tas filtra modifikācijas risinājums), Nikon D810A ielicis gandrīz visu iespējamo (pat iebūvētu okulāra aizvaru, lai bloķētu svešu gaismu ilgstošu ekspozīciju laikā astropix.com!), un Sony A7 IV gūst labumu no uzņēmuma uzlabojumiem un nakts fotogrāfu atsauksmēm (pat “Star Eater” lielākoties atrisināts un izvēlnes uzlabojumi, kas risina iepriekšējās sūdzības). Kad esat zem zvaigznēm, jebkura no šīm kamerām var būt uzticams sabiedrotais, nevis vilšanās avots – tieši tas, kas nepieciešams, kad esat aizbraucis uz attālu tumšās debess vietu plkst. 2 naktī!

Objektīvu ekosistēma un piederumu savietojamība

Kamera ir tikai tik laba, cik laba ir stikls (vai teleskops) tās priekšā. Katra no šīm kamerām izmanto atšķirīgu objektīva stiprinājumu un sistēmu, kas ietekmē jūsu objektīvu izvēli astrofotogrāfijai, kā arī to, cik viegli varat pievienot kameru teleskopiem vai izmantot filtrus.

• Sony A7 IV – E-mount: A7 IV izmanto Sony E-mount stiprinājumu, kuram līdz 2025. gadam ir milzīga objektīvu ekosistēma. Astrofotogrāfijai Sony lietotājiem ir pieejami daži no labākajiem platleņķa ātrajiem objektīviem tirgū, tostarp Sony FE 24mm f/1.4 GM un FE 14mm f/1.8 GM, kas ir slaveni ar savu asumu visā kadrā un minimālu komu (lieliski Piena Ceļa kadriem). Patiesībā kāds pieredzējis novērotājs norādīja, ka “oriģinālie Sony platleņķa objektīvi ir pārsteidzoši labi (bet dārgi)” cloudynights.com – tādi objektīvi kā 24GM un 14GM nodrošina izcilu asumu zvaigznēm līdz pat stūriem pie plašām diafragmām, par ko agrākie fotogrāfi varēja tikai sapņot (vairs nekādu izplūdušu, kaijveidīgu zvaigžņu malās). Turklāt E-mount stiprinājumam ir plašs trešo pušu objektīvu atbalsts: Sigma, Tamron, Samyang/Rokinon un citi ražo ātrus fiksētos un tālummaiņas objektīvus, kas ir ideāli nakts ainavām (piemēram, Sigma 14-24mm f/2.8 DG DN, Samyang 24mm f/1.8, kuram pat ir īpaša “astro fokusēšanas” funkcija u.c.). Garākiem fokusa attālumiem ir pieejami gan telefoto fiksētie, gan katadioptriskie objektīvi. E-mount īsais atstatums starp stiprinājumu un sensoru nozīmē pielāgojamību – jūs varat pielāgot gandrīz jebkuru DSLR objektīvu E-mount stiprinājumam (Canon EF, Nikon F u.c.) ar atbilstošu adapteri (parasti gan zaudējot autofokusu, kas zvaigznēm nav svarīgi). Daudzi astro entuziasti izmanto vecākus, mantotus objektīvus (vintage glass) uz Sony korpusiem izklaidei; elastība ir liela.
• Canon EOS Ra – RF mount: Ra izmanto Canon RF stiprinājumu, kas 2019. gadā bija jauns, bet līdz 2025. gadam ir paplašinājies ar daudziem augstākās klases objektīviem. Canon RF objektīvu klāstā ir daži izcili (bez vārdu spēles) varianti, piemēram, RF 15-35mm f/2.8L IS (lielisks nakts ainavām, ja nedaudz aizver diafragmu) un unikālais RF 28-70mm f/2L tālummaiņas objektīvs (nedaudz smags, bet f/2 visā diapazonā). Tomēr RF objektīvi mēdz būt dārgi, un daži klasiskie astro objektīvi (piemēram, lēts ātrs 50mm vai Samyang 14mm) RF stiprinājumam vēl var nebūt pieejami. Svarīgi, ka EOS Ra var izmantot jebkuru EF stiprinājuma DSLR objektīvu ar Canon EF-RF adapteri bez optiskiem zudumiem. Canon šo pāreju padarīja vienkāršu: piemēram, populārie Rokinon 14mm f/2.8 vai Sigma 20mm f/1.4 EF stiprinājumā lieliski darbojas ar Ra, izmantojot adapteri. Tātad Ra faktiski manto gadu desmitiem ilgu EF objektīvu klāstu, kas ir ideāli astrofotogrāfijai – Canon paša EF 16-35mm f/2.8L III, EF 24mm f/1.4L II, EF 135mm f/2L u.c., kā arī trešo pušu EF objektīvi, piemēram, leģendārais Samyang 135mm f/2 (iecinīts plaša lauka miglāju attēlošanai). Izmantojot standarta adapteri, tiek pievienoti 24mm pagarinājuma, kas ir tieši stiprinājuma attāluma starpība, tāpēc nav izmaiņu fokusā uz bezgalību vai attēla kvalitātē. Canon pat izveidoja EF-RF adapteri ar ievietojamu filtra slotu, kas ir ērts risinājums: jūs varat ievietot klipveida filtrus (piemēram, IDAS gaismas piesārņojuma filtru vai papildu ūdeņraža-alfa filtru) pašā adapterī, lietojot EF objektīvus. Tas ir lieliski, jo RF korpusi neatbalsta vecākos klipveida filtrus, kas ievietojami DSLR spoguļkameru kastēs. Ar šo adapteri Ra lietotāji joprojām var ērti izmantot šaurjoslas vai gaismas piesārņojuma filtrus, kad kamera ir uzstādīta uz teleskopa vai ar EF objektīviem.
• Nikon D810A – F stiprinājums: D810A izmanto cienījamo Nikon F stiprinājumu (to pašu SLR stiprinājumu, ko Nikon lieto kopš 1959. gada!). Tas nozīmē, ka ir pieejams milzīgs objektīvu katalogs – viss, ko Nikon ir izgatavojis ar F (AI-S manuālie objektīvi, AF-D, AF-S) un arī trešo pušu F stiprinājuma objektīvi. Astrofotogrāfijai ar ainavām Nikon lietotāji vēsturiski ir iecienījuši tādus objektīvus kā Nikkor 14-24mm f/2.8G (savā laikā izcils objektīvs ar īpaši platu leņķi), 20mm f/1.8G (viegls un ass, ar minimālu komu), un dažādus ātrus fiksētos objektīvus (Sigma 35mm f/1.4 ART u.c., pieejami ar F stiprinājumu). D810A, kuram nav zema caurlaidības filtra, patiešām atalgo augstas kvalitātes optiku – zvaigznes būs ārkārtīgi asas, ja objektīvs to spēj nodrošināt. Tā kā tas ir DSLR, parasti nevar pielāgot citus stiprinājumus uz Nikon F (F stiprinājumam ir liels atloka attālums, tāpēc nevar pielāgot EF vai E objektīvus un fokusēt uz bezgalību bez optiskiem elementiem). Tomēr daudzi astrofotogrāfi ar Nikon vienkārši izmanto Nikon vai trešo pušu F stiprinājuma objektīvus, kas paredzēti F. Var arī pievienot vecos manuālās fokusēšanas klasiskos objektīvus: piemēram, daži cilvēki izmanto vintage Nikon AI-S objektīvus vai pat vidējā formāta objektīvus ar adapteri interesantiem rezultātiem. Galvenā Nikon F priekšrocība astrofotogrāfijā ir tā, ka ir daudz pārbaudītu un uzticamu variantu, un D810A ir saderīgs ar visiem tiem. Turklāt Nikon sistēmā ir tādi objektīvi kā AF-S 200mm f/2 (iespaidīgs teleobjektīvs, ko var izmantot arī kā astrogrāfu maziem dziļā kosmosa objektiem) un 58mm f/1.4 (ar “sapņainu” attēlojumu, ko daži radoši izmanto zvaigžņu attēliem).

Visas trīs kameras, protams, var pilnībā atteikties no kameras objektīviem un pievienot teleskopiem. Kameras korpusa pievienošana teleskopam parasti izmanto T-gredzena adapteri, kas ir specifisks stiprinājumam. Tātad, Jūs iegūtu Sony E T-gredzenu A7 IV, Canon RF T-gredzenu Ra, vai Nikon F T-gredzenu D810A. Šie adapteri savieno ar standarta 2″ teleskopu fokusētājiem vai lauka izlīdzinātājiem. Praksē Canon EF bija visizplatītākais DSLR T-gredzens, bet, tā kā Ra ir RF, visticamāk izmantotu EF-uz-RF adapteri plus EF T-gredzenu (jo RF T-gredzeni sākotnēji nebija izplatīti). Daži aksesuāru ražotāji tagad ražo tiešos RF stiprinājuma T-adapterus. Nikon F T-gredzeni ir ļoti izplatīti (D810A var pievienot jebkuram teleskopam tāpat kā jebkuru Nikon DSLR). Sony E, būdams bezspoguļa un ar īsu atloka attālumu, var pielāgot ar pagarinājuma cauruli līdz bieži nepieciešamajam 55 mm aizmugures fokusam (bieži nepieciešams neliels pagarinājums). Laba ziņa: visas trīs kameras var viegli pievienot teleskopam galvenā fokusa astrofotogrāfijai, pārvēršot tās par augstas izšķirtspējas, pilnkadra “astronomijas kamerām.” Patiesībā viens no Ra lielākajiem pārdošanas punktiem bija tieši tas – tā “ir piemērota augstas izšķirtspējas dziļā kosmosa attēlveidošanai ar teleskopu un nakts debess fotogrāfijai ar kameras objektīvu”, kā norādīja Trevor Jones astrobackyard.com. Nikon līdzīgi reklamēja D810A kā piemērotu lietošanai ar augstas klases refraktoriem vai reflektoriem (viņi pat testēja to uz lieliem teleskopiem reklāmas laikā).

Filtru savietojamība: Daudzi astrofotogrāfi izmanto papildu filtrus (piemēram, plaša spektra gaismas piesārņojuma filtrus vai šaurjoslas H-alfa filtrus) kopā ar savām kamerām. Ar tādām DSLR kā D810A filtrus parasti izmanto vai nu priekšpusē uz objektīva (ieskrūvējamos filtrus), vai arī filtru atvilktnē teleskopa pusē. Bija arī daži klip-in filtri, kas izgatavoti Nikon pilna kadra kamerām (nav ļoti izplatīti, bet daži trešo pušu ražotāji to mēģināja). Canon DSLR kamerām bija populāri klip-in filtri (Astronomik ražo sēriju, kas iestiprinās EOS DSLR stiprinājumā). Tomēr EOS Ra (RF stiprinājums) nevar izmantot vecākos EOS klip-in filtrus tieši, jo RF stiprinājuma ģeometrija ir atšķirīga. Tā vietā, kā minēts, Canon EF-RF adapteris ar ieliktajiem filtriem ir risinājums (un tādi uzņēmumi kā Astronomik ir sākuši ražot ieliktos filtrus šai sistēmai). Sony A7 IV arī ir iespēja: tādi uzņēmumi kā STC Optics ražo klip-in filtru Sony E-mount, kas uzklipinās virs sensora. Tātad, piemēram, jūs varat ievietot STC Astro-Multispectra filtru A7 IV iekšpusē un tad pievienot jebkuru objektīvu, un jūs faktiski esat pievienojis gaismas piesārņojuma filtru iekšēji. Tas ir gudrs risinājums, lai izvairītos no filtru uzlikšanas uz platleņķa objektīvu priekšpuses (kas pat var nepieņemt filtrus, piemēram, 14mm f/1.8 ir izliektu priekšējo elementu). Protams, pievienojot teleskopiem, 2″ apaļie filtri filtru atvilktnē vai ritenī ir norma, un visi trīs šajā scenārijā darbojas labi.

• Zvaigžņu sekotāju un montāžu izmantošana: Ja veicat plaša lauka nakts ainavas ar mazu zvaigžņu sekotāju (piemēram, Sky-Watcher Star Adventurer vai iOptron SkyGuider Pro), kameras svars kļūst par apsvērumu. Nikon D810A, būdama profesionāla DSLR, sver ap 880 g (1,94 lb) tikai korpuss. Pievienojot objektīvu, piemēram, 14-24mm (970 g), kopējais svars uz sekotāja būs ap ~1,8 kg. Canon EOS Ra ir ap 660 g (1,45 lb) tikai korpuss space.com – vieglāka, plus RF-uz-EF adapteris (ja tiek izmantots) nedaudz pievieno; ar līdzīgu objektīvu tas varētu būt ~1,5 kg. Sony A7 IV ir ap 658 g ar akumulatoru, līdzīgi kā Ra. Praksē šie sekotāji (bieži 3–5 kg kravnesība) var tikt galā ar visām trim, bet vieglākie bezspoguļa korpusi rada mazāku slodzi un var būt vieglāk līdzsvarojami. Tāpat bezspoguļa kamerām nav spoguļa trieciena, tāpēc tās neievieš vibrācijas, kas var izpludināt sekotu ilgu ekspozīciju. D810A to mazina ar spoguļa fiksāciju un EFCS, tāpēc parasti viss ir kārtībā, bet jāatceras izmantot šīs funkcijas. Lielākās ekvatoriālajās montāžās svars nav problēma; jebkuru no šīm var izmantot kā galveno vai paralēlo attēlveidošanas kameru. Daži pieredzējuši attēlveidotāji pat izmanto dubultās sistēmas – piemēram, viens teleskops ar D810A un otrs ar EOS Ra vienlaikus vāc fotonus no dažādiem objektiem vai caur dažādiem filtriem.
• Savienojamība vadībai/piederumiem: D810A, būdama DSLR, ir tradicionāls 10 kontaktu ports tālvadībai un var arī pieslēgties tādiem piederumiem kā Nikon GPS modulis (ja vēlētos astro attēlu ģeomarķēšanu, lai gan tas nav izplatīti). Ra un A7 IV izmanto savus USB portus, lai vajadzības gadījumā savienotos ar vadības vai vadīšanas ierīcēm. Piemēram, astrofotogrāfijas vadības programmatūra (N.I.N.A, APT u.c.) var savienoties ar visām trim caur USB (ar atbilstošiem draiveriem), lai veiktu dither un automatizētu attēlveidošanu. Daudzi astro piederumi, piemēram, ASIAir (populāra attēlveidošanas vadības ierīce), tagad atbalsta Canon un Nikon DSLR, un daži atbalsta noteiktus Sony modeļus – tāpēc visas trīs potenciāli var integrēt pusautomātiskā sistēmā ar autoguideriem u.c.

Runājot par astronomijas aprīkojumu pagalmam, Canon EOS Ra un Nikon D810A bieži tika savienoti ar maziem refraktoru teleskopiem. Canon pat uzsvēra, ka pilnkadra sensors nodrošina “neparasti plašu redzes lauku” ar kompaktiem refraktoriem, ļaujot iemūžināt plašas debess zonas pie dabiskajiem fokusa attālumiem astrobackyard.com astrobackyard.com. Piemēram, pievienojot Ra 540 mm fokusa attāluma refraktoram, iegūst milzīgu lauku, kas ir ideāli piemērots lieliem miglāju kompleksiem, daudz lielāku nekā ar APS-C vai speciālu maza sensora astro kameru. Arī Nikon lietotāji izbaudīja D810A izmantošanu ar teleskopiem; tas varēja izmantot augstākās klases optiku (piemēram, Astro-Physics vai Takahashi refraktorus) un pilnībā izmantot to attēla apli. Viens apsvērums: sensora siltums ilgstošu ekspozīciju laikā. Ne Ra, ne D810A (ne arī A7 IV) nav dzesēta sensora kā speciālām astro CCD/CMOS kamerām. Tāpēc siltā apkārtējā temperatūrā vairāku minūšu ekspozīcijas var radīt termisko troksni. D810A lielais metāla korpuss diezgan labi izkliedē siltumu, un Nikon, iespējams, ir optimizējis iekšējos materiālus tam. Ra, būdams mazāks un bez aktīvas dzesēšanas, var parādīt dažus karstos pikseļus vairāku minūšu ekspozīcijās, taču to novērš tumšo kadru atņemšana (vai kamerā iebūvētais LENR). Arī A7 IV sensors uzsils, un Sony agrāk bija problēma, kad ļoti garas ekspozīcijas varēja izraisīt pastiprinātāja mirdzumu vai palielinātu troksni – tomēr pie ekspozīcijām, kādas izmanto lielākā daļa (30 sekundes līdz dažas minūtes), parasti viss ir kārtībā. Nopietni dziļā kosmosa attēlu veidotāji to bieži risina, uzņemot daudz apakšekspozīciju, nevis vienu ļoti garu ekspozīciju, un pēc tam tās summējot. Kopsavilkums: visas trīs var izmantot nopietnās teleskopu sistēmās ar atbilstošiem adapteriem, un katra no tām paver iespējas gan ar objektīvu balstītai astrofotogrāfijai (Piena Ceļš, ziemeļblāzmas, plašas debess zonas), gan teleskopa primārā fokusa astrofotogrāfijai (galaktiku, miglāju, planētu tuvplāni) – padarot tās par daudzpusīgiem rīkiem astro aprīkojumā.

Dziļā kosmosa attēlu veidošanas veiktspēja (miglāji un galaktikas)

Fotografējot vājus “dziļā kosmosa” objektus, piemēram, miglājus un galaktikas, galvenie faktori ir jutība pret vāju gaismu, ilgstošas ekspozīcijas iespējas un krāsu precizitāte miglāju emisijas līnijās. Šeit Canon EOS Ra un Nikon D810A patiešām parāda savas priekšrocības, kamēr Sony A7 IV ar zināmu palīdzību joprojām var sniegt iespaidīgus rezultātus.

Ūdeņraža-alfa uztveršana: Emisijas miglāji (piemēram, Oriona, Sirds vai Rozetes miglājs) pārsvarā spīd ūdeņraža-alfa viļņu garumā (656 nm dziļi sarkans). Standarta kamera var nodot sensoram tikai 1/4 vai mazāk no šī gaismas daudzuma (jo IR griezējfiltrs to bloķē). Ra un D810A pēc konstrukcijas pārraida daudz vairāk – apmēram četras reizes vairāk Hα nekā parasts astrobackyard.com astropix.com. Praktiskā nozīmē tas ir milzīgi: struktūras, kas parastā RAW kadrā būtu neredzamas vai tikko manāmas, ar Ra vai D810A izceļas jau vienā ekspozīcijā. Alans Dajers, atzīts astrofotogrāfs, testēja EOS Ra uz miglājiem un secināja, “galvenais ir tas, ka EOS Ra darbojas lieliski! Tā ļoti labi strādā ar H-alfa bagātiem miglājiem un tai ir ļoti zems trokšņu līmenis.” Viņš to atzina par “piemērotu ne tikai dziļā kosmosa fotogrāfijai, bet arī plaša lauka nakts ainavām un laika nobīdes uzņemšanai… iespējams, Canon labāko kameru šiem pielietojumiem.” amazingsky.net amazingsky.net Tas ir augsts novērtējums, ņemot vērā, ka Alans ir izmantojis daudzas modificētas un speciālas astro kameras. Tiešā salīdzinājumā viņš salīdzināja Ra ar trešās puses modificētu EOS 5D Mark II (kas iepriekš bija viņa zelta standarts) un atklāja, ka Ra spēj konkurēt vai pat pārspēt to vāju miglāju uztveršanā amazingsky.net. Viņš arī norādīja, ka tas, cik daudz miglāju var iegūt ar jebkuru modificētu kameru, var būt atkarīgs no izmantotā filtra, bet Ra nodrošināja tikpat (ja ne vairāk) vāju detaļu kā viens no labākajiem modificētajiem DSLR amazingsky.net. Turklāt Canon rūpīgais filtra dizains Ra modelī nozīmē, ka zvaigznes paliek asas visā laukā pat ar ātriem objektīviem. Kad cilvēki modificē kameras, dažkārt aizvietotais filtrs var nedaudz mainīt laušanas koeficientu un izraisīt zvaigžņu izplūšanu vai fokusēšanās problēmas uz bezgalību, īpaši ar ļoti ātriem objektīviem. Ra, būdama rūpnīcā izgatavota, no tā izvairās. Space.com apskats uzsvēra, ka “ar to, ka Canon izstrādāja EOS Ra… nav zvaigžņu izstiepšanās ar platleņķa objektīviem,” atšķirībā no dažām trešo pušu pārbūvēm, kas var radīt dīvainas zvaigžņu formas malās space.com.

Nikon D810A tika izstrādāts līdzīgi, domājot par astrofotogrāfiem, kuri to varētu izmantot ar objektīviem vai teleskopiem. Lietotāji ir ziņojuši par asiem zvaigžņu attēliem visā kadrā, izmantojot ātrus Nikon objektīvus (D810A sensora slānis tika pielāgots biezumā, lai kompensētu jauno filtru, nodrošinot, ka objektīva fokusa plaknes paliek pareizas). D810A milzīgais dinamiskais diapazons (gandrīz 14,8 ekspozīcijas soļi pie ISO 200) nozīmē, ka tas var uztvert ļoti vājas miglāja ārējās daļas un arī spilgtas kodola detaļas, nepiesātinot tās tik ātri. Šāds plašs dinamiskais diapazons ir priekšrocība tādiem objektiem kā Oriona miglājs, kuram ir ārkārtīgi spilgtas un vājas zonas; D810A spēj saglabāt kodola (Trapeces zvaigznes) detaļas, vienlaikus izceļot apkārtējo mākoni, ja apvieno vairākas ekspozīcijas. Kāds astrofotogrāfs savā viedoklī, kas publicēts DPReview, uzsvēra, ka D810A “ieraksta spožos H-alfa emisijas miglāju sarkanos toņus ar tādu detaļu un asuma līmeni, plašu dinamisko diapazonu un bagātīgu tonalitāti, kādu līdz šim bija grūti iedomāties.” dpreview.com Patiesi, ar D810A uzņemtās tādu miglāju kā Veil Nebula fotogrāfijas rāda bagātīgi krāsainus pavedienus – Džerijs Lodriguss parādīja, ka, izmantojot 8 minūšu apakšekspozīciju kaudzi, D810A skaisti atklāja Veil sarkano, rozā un ciāna struktūras astropix.com. Savā Sky & Telescope apskatā Lodriguss uzsvēra D810A zemo trokšņu līmeni un augsto Hα jutību kā priekšrocības dziļā kosmosa fotogrāfijā, ļaujot reģistrēt vājāku miglājainību bez pārmērīga trokšņa astropix.com.

Ilgās ekspozīcijas: Gan Canon Ra, gan Nikon D810A ir izstrādātas, lai tiktu galā ar ilgstošām ekspozīcijām. Kā jau minēts, D810A kamerā var uzņemt līdz pat 15 minūtēm. Ra ir ierobežota līdz 30 sekundēm, ja vien neizmanto Bulb režīmu (ar ārēju slēdzi vai EOS Utility). Tomēr lielākā daļa dziļā kosmosa fotogrāfu tāpat izmantos Bulb režīmu ar intervālo metru, lai veiktu 2, 3, 5+ minūšu ekspozīcijas, tāpēc tas ir pieņemami. Svarīgi, ka abām kamerām ir minimāls termiskais troksnis savā klasē. Vēsā naktī var iztikt ar minimālu vai pat bez tumšo kadru atņemšanas, īpaši, ja tiek sakrauti daudzi kadri un izmantota ditherēšana (nedaudz mainot kameras virzienu starp kadriem, lai samazinātu fiksēta trokšņa rakstus). Nikon sensors, būdams ar lielāku MP, radīs vairāk kopējo termiskā trokšņa pikseļu, taču tie ir mazi un tos var izlabot. Canon sensoriem vēsturiski bija novērojams zināms raksta troksnis (joslošana), ja attēls tika stipri pastiepts, taču EOS R paaudze lielā mērā ir novērsusi smago joslošanu, kas bija vecākajiem Canon modeļiem. Patiesībā Ra rāda ļoti tīrus vertikālus rakstus pat pēc attēla pastiepšanas, kas ir lieliski. Space.com apskats atzīmēja, ka Ra augsta ISO trokšņa un priekšplāna detaļu ziņā atpaliek, piemēram, no Nikon Z6 vai Sony neizsekotā scenārijā space.com, bet izsekotai dziļā kosmosa fotogrāfijai parasti izmanto mērenus ISO (piemēram, 800 vai 1600), lai maksimāli palielinātu dinamisko diapazonu, un tur Ra ir laba. Apskatā nedaudz ar nožēlu minēts, ka Ra varētu būt izmantojusi 20MP sensoru no EOS R6 (kam ir labāka veiktspēja vājā apgaismojumā pikseļa līmenī) space.com – patiešām, “Ra” ar zemas izšķirtspējas sensoru varētu būt vēl labāka signāla-trokšņa attiecībā, taču Canon izvēlējās izšķirtspēju. Tomēr pieredzējuši fotogrāfi ar Ra sasniedz APOD līmeņa dziļā kosmosa attēlus astrobackyard.com. Tā pilnībā spēj uzņemt, piemēram, Ziemeļamerikas miglāju vai Andromedas galaktiku satriecošā detalizācijā, ja pievienota labam teleskopam.

Sony A7 IV nav tieši paredzēts dziļā kosmosa fotografēšanai, taču tas nebūt nav vājš. Ja, piemēram, A7 IV pievieno APO refraktoram un izmanto piemērotu ārējo IR caurlaides filtru (vai arī kameru modificē tādā darbnīcā kā Spencer’s Camera), var izmantot tās lielisko sensora veiktspēju. Kāds A7 IV lietotājs Cloudy Nights forumā dalījās ar dziļā kosmosa attēliem un salīdzināja A7 IV izmantošanu ar dzesētu astro kameru: viņu gadījumā jau esošā A7 IV maksāja $2500, kamēr speciāla astro kamera (piemēram, dzesēta APS-C) varētu maksāt $1000 – diskusija bija par to, vai papildu sarežģītība ar vēl vienu sistēmu ir tā vērta cloudynights.com. Daudziem A7 IV sniedz izcilus rezultātus, īpaši plaša spektra objektos (galaktikas, zvaigžņu kopas, atstarojošas miglāji). Tās 33MP izšķirtspēja ir noderīga smalku detaļu atklāšanai (piemēram, mazu galaktiku vai lodveida kopu izšķiršanai plašos kadros). Fotografējot ar nemodificētu kameru, tā joprojām uztvers daudz zvaigžņu un plaša spektra gaismu – tikai specifiskā sarkanā miglāja gaisma būs vājāka. Daži astrofotogrāfi izmanto ārējos H-alfa klip-in filtrus ar nemodificētām kamerām, lai veiktu divkrāsu attēlošanu (uzņem Hα kadru un nefiltrētu kadru un apvieno), taču tas jau ir sarežģītāk. Ja modificē A7 IV, izņemot vai nomainot tās IR-cut filtru, tā būtībā kļūst līdzīga Ra/D810A kamerām pēc jutības. Modificēta A7 IV (ar atbilstošu UV/IR cut filtru, kas laiž cauri Hα) sniegs labāko no abām pasaulēm: Sony sensora jaudu + Hα jutību. Patiesībā Sony sensori (ko bieži izmanto arī Nikon) ir pazīstami ar augstu kvantu efektivitāti. Modificēta A7 sērija var būt ārkārtīgi efektīva – daudzi astrofotogrāfi modificēja vecākos A7S, A7 III u.c., un ieguva lieliskus dziļā kosmosa attēlus. A7 IV turpina šo tendenci; tikai jāņem vērā star eater (kā jau apspriedām, tas jaunākos modeļos ir minimāls) un, iespējams, jāizmanto nesaspiestais RAW, lai izvairītos no nelieliem kompresijas artefaktiem zvaigžņu kodolos.

Krāsa un tonalitāte: Gan Ra, gan D810A rada košus miglāju krāsu attēlus. Nikon krāsu apstrāde sniedza bagātīgus sarkanus un magentas toņus emisijas miglājos – Nikon pat nedaudz pielāgoja sarkanā pastiprinājumu D810A apstrādē, lai nodrošinātu pareizu krāsu balansu ar jauno filtru. Canon Ra, savukārt, ir īpašs “Astro” baltā balansa iestatījums un jau minētā RAW baltā balansa pielāgošana kamerā dienas laikā. Apstrādājot astro attēlus, parasti uzņemsiet RAW un pēc tam koriģēsiet krāsas programmā, tāpēc sākotnējais baltā balansa iestatījums nav kritisks. Svarīgi ir tas, lai dati būtu pieejami. Ra un D810A RAW datos būs dziļi sarkanie toņi, ko varēsiet pastiprināt. A7 IV RAW, ja nav modificēta, šādu datu būs daudz mazāk. Ja salīdzina, piemēram, Zirga galvas miglāja apgabala kadrus: standarta kamera parādīs spožas zvaigznes un blāvu pelēku dūmu miglāja vietā; Ra vai D810A pēc tāda paša ekspozīcijas laika parādīs visu apgabalu mirdzam rubīnsarkanā krāsā – atšķirība ir dramatiska. Tāpēc nopietni dziļā kosmosa entuziasti izmanto kameras kā Ra/D810A vai modificē savus DSLR, vai pāriet uz speciālām dzesētām astro kamerām bez IR-cut filtra.

Viena interesanta piezīme: Ļoti vājiem objektiem (piemēram, ļoti blāviem miglājiem) dažkārt ierobežojums nav tikai jutība, bet arī sensora trokšņu raksti. Nikon D810A ir testēts attiecībā uz jebkāda veida rakstu trokšņiem (piemēram, koncentrisku apļu problēma vai jebkāds “amp glow”). Cloudy Nights ziņojumos norādīts, ka D810A, tāpat kā citi Nikon, ir neliels amp glow ļoti garās ekspozīcijās (vairāk nekā 5–10 minūtes), bet parastās 5 minūšu ekspozīcijās tas ir nenozīmīgs, īpaši, ja atņem master dark. Ra, izmantojot EOS R sensoru, praktiski nerāda amp glow pat 8 minūtēs (daži testētāji pie –15°C apkārtējās temperatūras norādīja, ka LENR nav nepieciešams) amazingsky.net. Sony A7 IV, visticamāk, ir neliels glow vienā pusē (dažiem Sony sensoriem tas ir), bet arī šeit ditherings un kaudzešana to parasti novērš.

Galaktikas un zvaigžņu kopas: Tādiem objektiem kā galaktikas (kas izstaro plašā spektrā, ne tikai Hα), visas trīs kameras var lieliski paveikt darbu. D810A un Ra filtru modifikācijas būtiski neietekmē normālo nepārtraukto gaismu – tās maina krāsu balansu, bet jūs joprojām uztverat visas zilo, balto, dzelteno zvaigžņu un galaktiku krāsas. Canon pat skaidri norādīja, ka Ra “var izmantot arī ikdienas fotogrāfijai” ar nelielām krāsu korekcijām space.com. Nikon gan brīdināja neizmantot D810A parastai dienas fotogrāfijai (jo sarkanie toņi būtu pārāk izcelti), bet astrofotogrāfi to ir izmantojuši galaktikām bez problēmām – patiesībā, papildu jutība pret sarkano var izcelt noteiktus miglāju apgabalus galaktikās (piemēram, HII reģionus Andromedā vai M33). Sony A7 IV augstā izšķirtspēja var būt priekšrocība mazām galaktikām (var apgriezt ar 33MP). Tās lieliskā augstā ISO jutība var ļaut izmantot īsākas ekspozīcijas, ja nav vadības. Vienīgais trūkums atkal ir tas, ka nav iebūvēta Hα pastiprinājuma, bet galaktikām tas nav kritiski (izņemot, ja vēlaties, lai rozā HII reģioni izceltos, piemēram, M33 – modificēta kamera šos rozā plankumus parādīs skaidrāk).

Lai ilustrētu atšķirību, apskatīsim dziļā kosmosa fotogrāfa Niko Karvera pieredzi: viņš ar Canon EOS Ra iemūžināja Oriona miglāja sarežģīto miglainību, iegūstot spilgtu pirmo attēlu commons.wikimedia.org commons.wikimedia.org. Sirds miglājs (IC 1805) Kasiopejā, kas gandrīz pilnībā izstaro Hα, ar Ra var tikt uzņemts vienā 6 minūšu ekspozīcijā, kamēr ar standarta kameru līdzīga signāla iegūšanai būtu nepieciešams apmēram 4× ilgāks laiks amazingsky.net amazingsky.net. Līdzīgi arī Ziemeļamerikas miglāja (NGC 7000) attēli, kas uzņemti ar Ra, rāda dziļi sarkanu miglainību, kas aizpilda kadru tikai dažās ekspozīcijās amazingsky.net. Arī Nikon D810A izcili tika galā ar tādiem objektiem kā Kalifornijas miglājs vai Rozetes miglājs – objekti, kas ar standarta kamerām ir bēdīgi grūti, ar D810A jutību un zemu trokšņu līmeni kļuva salīdzinoši viegli, dodot amatieriem iespēju radīt profesionāla izskata attēlus.

Kopumā, ja runa ir par veltītu dziļā kosmosa astrofotogrāfiju, Canon EOS Ra un Nikon D810A ir speciāli radītas un sniedz izcilus rezultātus. Tās ļauj vairāk laika pavadīt fotonu uztveršanā un mazāk – cīnoties ar signāla trūkumu. Sony A7 IV, lai arī nav īpaši tam paredzēta, ir ļoti spēcīgs universāls kandidāts un, ja modificēta, var sasniegt līdzīgu veiktspēju. Pat nemodificēta, tā ir piemērota galaktikām un zvaigžņu kopām, un joprojām uztvers spožus miglājus (tikai ne tik izteikti sarkanajā diapazonā). Patiesībā daudzi iesācēji sāk ar standarta kamerām uz spožākajiem miglājiem un iegūst pieklājīgus attēlus – taču, progresējot, papildu signāla vilinājums no Ra/D810A vai modificētas kameras kļūst nozīmīgs. Citu pilnkadra astrofotogrāfijai veltītu bezspoguļu kameru tirgū nav 2025. gadā, izņemot šos modeļus (Ra un vēsturisko D810A) space.com, kā norādīja Space.com – tāpēc tās joprojām ir īpašas dziļā kosmosa kopienā. Ja iegūstat lietotu D810A vai Ra, jūs iegūstat rīku, kas ir rūpīgi pielāgots tieši šim uzdevumam. Kā teica Alans Dajers, kad Nikon D810A iznāca par $3,800, tā bija unikāla; Ra par $2,500 bija lētāka un arī unikāla amazingsky.net. Šodien, kad abas ir pārtrauktas, fotogrāfiem jāmeklē tās lietotas vai jāmodificē jaunāka kamera. Tātad, paskatīsimies, kā tās darbojas citās jomās, piemēram, plaša lauka Piena Ceļa kadros un planētu fotogrāfijā.

Attēls: Oriona miglājs (M42), uzņemts ar Canon EOS Ra caur mazu refraktoru teleskopu. Ra pastiprinātā Hα jutība izceļ spilgti sarkanos un violetos ūdeņraža mākoņus šajā 33×90 sekunžu ekspozīciju kaudzē commons.wikimedia.org commons.wikimedia.org. Šādu detaļu būtu grūti panākt ar nemodificētu kameru.

Piena Ceļš un nakts ainavu fotogrāfija

Lai gan dziļā kosmosa attēlveidošana bieži ietver teleskopus un vairāku minūšu ekspozīcijas, Piena Ceļa ainavu fotogrāfija ir cita māksla – parasti izmantojot kameras objektīvu, lai iemūžinātu Piena Ceļu, kas lec pār priekšplānu uz statīva vai vienkārša zvaigžņu sekotāja. Šeit vissvarīgākā ir augsta ISO veiktspēja, objektīva kvalitāte un lietošanas ērtums. Visas trīs kameras ir pierādījušas sevi šajā jomā, lai gan ar nelielām atšķirībām pieejā.

Sony A7 IV: A7 IV ir ātri kļuvusi par nakts ainavu fotogrāfu iecienītu universālu darba zirgu. Ar zemu termisko troksni un izcilu augstu ISO jūs varat fotografēt 10–20 sekunžu ekspozīcijas pie ISO 3200–6400, lai “iesaldētu” ainavu un noķertu Piena Ceļu bez zvaigžņu švīkām (uz nestabilizēta statīva) un iegūtu ļoti tīrus rezultātus. Patiesībā, kā minēts iepriekš, viens Sony Collective fotogrāfs atzina, ka A7 IV nakts attēli ir “salīdzināmi ar A7S III” tīrības ziņā alphauniverse.com – tas ir ievērības cienīgi, jo 12MP A7S sērija ilgu laiku tika uzskatīta par vājā apgaismojuma karali. Priekšrocība ar A7 IV ir tā, ka jums ir 33MP, tāpēc, ja vēlaties drukāt lielā formātā vai apgriezt attēlu, jums ir pietiekami daudz detaļu. Sony Bright Monitoring funkcija ir īpaši noderīga, lai kadrētu Piena Ceļu ainavas kompozīcijā alphauniverse.com; jums nav atkārtoti jāveic augsta ISO testa kadri un jāpiepūlas, lai ekrānā precīzi izlīdzinātu Piena Ceļa loku virs kalna – bieži vien to var redzēt tiešraidē ar bright monitor režīmu. Turklāt plašā objektīvu izvēle (piemēram, jau minētie GM platleņķi) nozīmē, ka varat izmantot īpaši gaišas diafragmas. Piemēram, izmantojot 24mm f/1.4 pie ISO 3200, varbūt vajadzēs tikai 8 sekunžu ekspozīciju, lai noķertu Piena Ceļu – tas praktiski novērš zvaigžņu švīkas un arī samazina debess spīduma ietekmi, vienlaikus saglabājot mērenu ISO. A7 IV sensors saglabā dinamisko diapazonu pat pie augstākiem ISO, tāpēc bieži var izvilkt kādu ēnu detaļu priekšplānā, ja nepieciešams (lai gan daudzi apvienos atsevišķu sekotu debess vai garāku priekšplāna ekspozīciju). Timelapse scenārijos A7 IV intervālometrs un iespēja darboties ar USB barošanu nozīmē, ka varat to uzstādīt un uzticēties. Rachel Ross izveidoja timelapse ar 450 kadriem (5 sekunžu ekspozīcijas pie f/2.8, ISO 3200) un atzina rezultātu par “neticami asu, tīru un vienmērīgu.” alphauniverse.com Tas apliecina A7 IV konsekvenci un zemo troksni – minimāla mirgošana vai trokšņa atšķirība starp kadriem.

Canon EOS Ra: Ra, ar modificēto spektru, izceļas, fotografējot Piena Ceļa miglainību. Vasaras Piena Ceļa kadros tādi apgabali kā Strēlnieka reģions (pilns ar sarkanām emisijas miglām – Lagūnas, Ērgļa u.c.) un Gulbja reģions (Ziemeļamerikas miglājs u.c.) caur Ra parādīs daudz bagātākas krāsas. Standarta kamera šos miglājus var attēlot kā brūnganus vai blāvus; Ra padarīs tos izteikti rozā/sarkanus jūsu Piena Ceļa kadros. Tas var radīt patiesi iespaidīgas nakts ainavas, kur Piena Ceļa struktūru izceļ reālās emisijas miglāju krāsas, nevis tikai vispārējs balts zvaigžņu mirdzums. Tomēr Ra nedaudz augstākais trokšņu līmenis pie ļoti augsta ISO var prasīt rūpīgu ekspozīciju. Ja fotografējat bez sekošanas ar ISO 6400 15 sekundes, Ra trokšņi var būt nedaudz lielāki nekā, piemēram, Sony ar ISO 6400. Taču bieži ierobežojošais faktors ir debess spožums un optika, nevis lasīšanas troksnis šajos līmeņos. Daudzi Piena Ceļa fotogrāfi tur ISO ap 3200–6400, kur Ra darbojas labi (un jebkuru troksni var samazināt, sakraujot vairākus kadrus vai izmantojot trokšņu samazināšanu pēcapstrādē). Ra ir liela priekšrocība fokusēšanai uz Piena Ceļu vai zvaigznēm: šis 30× palielinājums palīdz nodrošināt asu fokusu uz zvaigznēm, kas ir būtiski, lai maksimāli palielinātu detaļas blīvajos zvaigžņu mākoņos. Tāpat, tā kā Ra ir bezspoguļa kamera, varat izmantot dzīvo skatu ar ekspozīcijas simulāciju, lai, iespējams, redzētu dažas spožas zvaigznes tiešraidē, un tai ir arī fokusēšanas pīķošana, ja aptuveni nofokusējat. Ra izvelkamais ekrāns nozīmē, ka varat novietot kameru zemu pie zemes vai neparastos leņķos kompozīcijai un joprojām ērti to darbināt – liels pluss radošai kadrēšanai.

Runājot par attēlu rezultātiem, Ra iegūst Piena Ceļa kadrus ar košiem sarkaniem un dzelteniem toņiem galaktikas centrā, un arī atstarojošo miglāju zilie toņi ir labi redzami (piemēram, Rho Ophiuchi reģiona zilais atstarojošais miglājs un dzeltenais Antares tiks attēloti precīzi). Iespējamā problēma: ja kadrā ir ļoti spoži gaismas avoti (piemēram, spoža planēta vai zemes gaismas), Ra sensora modifikācija var radīt nelielu apli, kā norādīts. Piemēram, ja Marss ir Piena Ceļa kadrā (kā tas dažkārt ir vasarā), ap to var parādīties viegls sarkanīgs oreols paplašinātās sarkanās jutības dēļ space.com. Taču plašos kadros tas reti ir pamanāms vai arī to var izlabot pēcapstrādē.

Alana Dajera komentārs, ka Ra “būs piemērota ne tikai dziļā kosmosa, bet arī plaša lauka nakts ainavu un laika nobīdes fotografēšanai… iespējams, Canon labākā kamera šiem pielietojumiem” amazingsky.net ir zīmīgs. Iepriekšējie Canon DSLR, piemēram, 6D un 5D IV, bija Piena Ceļa fotogrāfijas pamats; Ra būtībā ir 5D IV klases sensors, modificēts, bezspoguļa korpusā – tātad tas ir kā ultimāts 6D nakts ainavām. Daudzi, kas iegādājās Ra, izmantoja to kā divējāda pielietojuma kameru: vienu nakti uzņem Piena Ceļa laika nobīdi, nākamajā – pievieno teleskopu un fotografē miglāju.

Nikon D810A: Lai gan tas ir vecāks, D810A ir izcils arī Piena Ceļa fotografēšanai. Ar 36MP un bez AA filtra tas var skaisti attēlot blīvos zvaigžņu mākoņus. Fotogrāfi ar D810A ir uzņēmuši krāšņas Piena Ceļa panorāmas. Tam gan ir viens izaicinājums: fokusēšana un kadra veidošana var būt nedaudz sarežģītāka bez izvelkama ekrāna vai elektroniskā skatu meklētāja. Taču tie, kas labi pārzina savu tehniku, to pārvar. Bieži viņi fokusēšanai tiešsaistes skatā izmanto spilgtas zvaigznes vai pat tālus gaismas avotus (23× palielinājums palīdz). D810A neticamais dinamiskais diapazons pie zemiem ISO ļauj izmantot dažus interesantus paņēmienus: var fotografēt Piena Ceļu ar ISO 800 vai 1600 ilgākā ekspozīcijā (ar sekojošu mehānismu), lai maksimāli izmantotu dinamisko diapazonu, un pēc tam būtiski izcelt ēnas, lai atklātu vājas detaļas – kamera to spēj bez svītrām. Uz statīva parasti izmanto augstu ISO (3200) un īsākas ekspozīcijas, lai “iesaldētu” zvaigznes. D810A pie ISO 3200 joprojām saglabā diezgan lielu dinamisko diapazonu (jo bāze ir 200, tas ir tikai 4 soļi virs bāzes). Tādējādi, piemēram, var iegūt Piena Ceļu un priekšplāna detaļas vienā ekspozīcijā labāk nekā ar dažām citām kamerām, kuras zemos toņus “aprij” troksnis vai tie tiek pārsātināti. Piemēram, attēls ar Piena Ceļu virs kalnu pārejas, kas uzņemts ar D810A (un 20mm objektīvu), atklāj bagātīgu zvaigžņu un miglāju rakstu debesīs commons.wikimedia.org commons.wikimedia.org. Krāsas tiek attēlotas skaisti, pateicoties paplašinātajai sarkanajai jutībai. Daudzi Nikon lietotāji tik ļoti iemīļoja D810A “astro-krajinām”, ka pēc tās izņemšanas no ražošanas viņi to paturēja vai pārdeva par augstāku cenu; viņi zināja tās vērtību.

Praksē, salīdzinot attēlus: Piena Ceļa foto no tumšas vietas ar katru no šīm kamerām, izmantojot līdzīgus iestatījumus un 24mm f/1.4 objektīvu – visas trīs spēj radīt augstākās klases rezultātus. Sony A7 IV visticamāk nodrošina tīrāko failu (vismazākais troksnis) un augstāko izmantojamo izšķirtspēju pēc apstrādes, un tā ir ļoti lietotājam draudzīga ar savām funkcijām. Canon EOS Ra noteiktos reģionos parādīs vairāk dabisku miglāju krāsu un detaļu, kas var padarīt attēlu iespaidīgāku jau uzreiz pēc uzņemšanas. Tās troksnis varētu būt nedaudz lielāks, bet joprojām viegli kontrolējams. Nikon D810A nodrošinās īpaši detalizētu, augstas izšķirtspējas attēlu ar lielisku tonalitāti; var būt nepieciešams vairāk piepūlēties ar fokusēšanu un, iespējams, izmantot kadrējumu kaudzēšanu trokšņa samazināšanai (jo pikseļu blīvums ir lielāks nekā Ra, troksnis uz pikseli var būt nedaudz izteiktāks, bet, samazinot vai drukājot, viss izlīdzinās). Runājot par zvaigžņu krāsu un spilgtumu, Nikon lielais “well depth” palīdz novērst spilgtu zvaigžņu “uzpūšanos”, Canon modifikācija var padarīt dažas spilgtas sarkanās milzu zvaigznes košākas, bet Sony krāsa parasti ir nedaudz vēsāka uzreiz pēc uzņemšanas, taču to var pielāgot.

Vēl viens aspekts: Star Eater un ilga ekspozīcija ainavās – ja veido zvaigžņu takas vai kaudzē desmitiem 30 sekunžu ekspozīciju, nevienam no šiem nevajadzētu radīt problēmas. Sony “star eater” problēma bija aktuāla zvaigžņu taku kaudzēšanai (cilvēki baidījās, ka katrā kadrā pazudīs sīkas zvaigznes), bet, kā norādīts jaunākos modeļos, tas ir nenozīmīgi parastām zvaigžņotām ainavām cloudynights.com. Nikonam šādas problēmas nav (vienkārši izslēdziet ilgas ekspozīcijas trokšņu samazināšanu, ja kaudzējat, lai nerastos pārtraukumi). Arī Canon var iestatīt, lai katrā kadrā netiktu veikta trokšņu samazināšana.

Kopsavilkumā, Piena Ceļa fotografēšanai, Sony A7 IV piedāvā ideālu veiktspējas un mūsdienu ērtību apvienojumu (droši vien labākā izvēle, ja vēlaties universālu kameru, kas šajā jomā izceļas). Canon EOS Ra piedāvā unikālu, iespējams, “krāsaināku” Piena Ceļa pieredzi, dabiski uztverot miglājus – tā ir specializēta kamera, kas vienlaikus ir lieliska arī nakts ainavām, un daudzi, kam tā ir, ir sajūsmā par iegūtajiem attēliem. Nikon D810A spēj radīt elpu aizraujošus Piena Ceļa kadrus ar milzīgu detaļu daudzumu – savā laikā tā bija etalons un joprojām labi konkurē. 2025. gadā, iespējams, priekšroka tiks dota bezspoguļa kamerām ērtības dēļ, taču D810A prasmīgās rokās joprojām ir iespaidīga. Patiesībā daži fotogrāfi joprojām īpaši meklē lietotu D810A nakts ainavu projektiem, kur tās izšķirtspējas, jutības un “star eater” neesamības kombinācija sniedz izcilus rezultātus (īpaši, ja jau izmanto Nikon un tiem ir atbilstoši objektīvi).

Attēls: Vasaras Piena Ceļš pār Jūlijas Alpiem, uzņemts ar Nikon D810A (modificēts Hα). D810A 36MP pilnkadra sensors un astronomijai pielāgotais filtrs atklāj bagātīgas detaļas – pievērsiet uzmanību sarkanīgajai miglainībai galaktikas plaknē un blīvo zvaigžņu lauku skaidrībai commons.wikimedia.org commons.wikimedia.org. Visas trīs kameras spēj radīt tikpat iespaidīgas nakts ainavas, lai gan D810A un Ra dabiski uztver vairāk miglāju sarkano toņu nekā nemodificēta kamera.

Mēness un planētu fotografēšana

Pārslēdzoties no blāviem miglājiem un zvaigžņotām ainavām, kā šīs kameras tiek galā ar spožiem Saules sistēmas objektiem, piemēram, Mēnesi un planētām? Šeit spēles noteikumi mainās: svarīgāka kļūst izšķirtspēja, pikseļu izmērs un video iespējas, bet astronomijai modificēto filtru priekšrocības ir mazāk nozīmīgas (vai pat var nedaudz traucēt).

Mēness: Mēness ir spilgts un pilns ar augsta kontrasta detaļām, tāpēc jebkura no šīm kamerām var radīt krāšņus Mēness attēlus. Ar vairāk nekā 30 megapikseļiem katra, tās spēj atklāt ļoti daudz Mēness krāteru, ja tiek izmantots garš objektīvs vai teleskops. Patiesībā, vienkadra Mēness fotogrāfijā Nikon D810A varētu būt nelielas priekšrocības, pateicoties AA filtra neesamībai un augstākajam pikseļu skaitam (36MP). Tā uztvers ārkārtīgi asu detaļu – ja fotografēsiet Mēnesi, piemēram, caur 1000mm teleskopu, D810A sniegs lielu, žiletes asu Mēness attēlu. Canon EOS Ra ar 30MP un Sony A7 IV ar 33MP ir līdzīgi izcili. Ra modificētais filtrs būtiski neietekmē Mēness attēlošanu; Mēness gaisma ir plaša spektra un nelielam sarkanā pastiprinājumam nevajadzētu būt nozīmei (ja nu kas, var nākties nedaudz pielāgot baltās krāsas balansu). Arī Nikon paplašinātais sarkanais filtrs nekaitē – daži lietotāji ir pamanījuši nelielas atšķirības dienas gaismas krāsu atveidē, bet pelēktoņu Mēness detaļām tas ir labi. Svarīgi, ka gan D810A, gan Ra ir lieli sensori ar mazu pikseļu izmēru (~4,8–5,3µm), kas ir labi smalku detaļu uztveršanai, ja ir pietiekami garš fokusa attālums (lai gan astronomijā ir optimāls paraugošanas līmenis atkarībā no redzamības apstākļiem).

Varētu apgalvot, ka labākā kamera Mēnesim būtu tā, kurai ir visaugstākā izšķirtspēja un nav spoguļa vibrācijas: ironiski, bet augstas izšķirtspējas bezspoguļa kamera, piemēram, Nikon Z7 vai Sony A7R IV, varētu pārspēt šos trīs tikai Mēness fotografēšanai, taču mūsu trijniekā neviena neliks vilties. Tām visām ir elektroniskā priekšējā aizkara vai pilnībā elektroniskā slēdža iespēja, ko izmantotu, lai izvairītos no slēdža vibrācijām. D810A EFCS spoguļa pacelšanas režīmā ir ideāls, lai novērstu jebkādas vibrācijas, ļaujot iegūt ļoti asus Mēness kadrus. Ra un A7 IV var izmantot kluso slēdzi (elektronisko) ar līdzīgu efektu (jānodrošina, ka ātrais rullējošais slēdzis nedeformē kustīgu objektu – Mēness gadījumā tas ir nekustīgs attiecībā pret īsu ekspozīciju, tāpēc viss ir kārtībā). Augstais dinamiskais diapazons šīm kamerām arī palīdz vienā kadrā uztvert gan Mēness spožos saules apgaismotos apgabalus, gan ēnas terminatora detaļas, ja ekspozīcija tiek rūpīgi iestatīta.

Planētas: Planētām, piemēram, Jupiteram, Saturnam, Marsam – parasti astrofotogrāfi izmanto tehniku, ko sauc par “veiksmīgo attēlošanu”, ierakstot simtiem vai tūkstošiem kadru video un sakraujot labākos, lai pārvarētu atmosfēras traucējumus. DSLR un bezspoguļa kameras to var darīt zināmā mērā ar video režīmu vai sērijveida fotografēšanu, bet parasti priekšroku dod īpašām planētu kamerām (mazs sensors, augsts kadru ātrums, tīmekļa kameras tipa). Tomēr apskatīsim, ko katra piedāvā:

• Sony A7 IV var uzņemt 4K video līdz 60 kadriem sekundē (ar nelielu apgriešanu pie 60p). 4K30 režīmā tiek izmantots pilns sensora platums, kas tiek samazināts no 7K – tas varētu būt noderīgi, lai uzņemtu planētu ar daudz pikseļiem (lai gan 7K tiek samazināts uz 4K, tāpēc katrs kadrs faktiski ir 8MP). Mīnuss: video kompresija. Planētu fotografēšanai vēlams pēc iespējas mazāka kompresija (un bieži vien melnbaltā režīmā vai izmantojot RGB atsevišķi). A7 IV video varētu noderēt, lai ātri uzņemtu Jupitera klipu, taču tas nav izplatīts paņēmiens. Tomēr A7 IV ir APS-C apgriešanas režīms gan video, gan foto – var ieslēgt APS-C režīmu (būtībā 1,5× apgriešana līdz 21MP foto vai 4K video no centra), lai iegūtu ciešāku planētas kadrējumu caur teleskopu, kas ir kā lielāks “tuvinājums” (ar zemāku izšķirtspēju foto). Nopietnākam darbam var vienkārši uzņemt pilnas izšķirtspējas foto sēriju (A7 IV var uzņemt apmēram 10 kadri sekundē RAW formātā). Ja uzņemtu dažus simtus RAW kadru ar Jupiteru, atlasītu labākos un sakrautu, varētu iegūt labu rezultātu, jo 33MP nodrošina lielu detalizāciju (lai gan ar 10 kadriem sekundē, iespējams, nespēs pietiekami ātri “noķert” redzamību).
• Canon EOS Ra (un EOS R) var uzņemt 4K30 video, taču diemžēl ar 1,6× apgriešanu (jo EOS R līnija nevarēja nolasīt pilna platuma 4K bez pikseļu apvienošanas problēmām). Tātad faktiski Ra 4K režīmā apgriež līdz APS-C laukumam. Tas patiesībā nav slikti planētu fotografēšanai, jo nodrošina papildu “tuvinājumu” un joprojām dod apmēram 8MP kadru ar 30 kadriem sekundē. Ra video ir 8-bitu 4:2:0 iekšēji (ja vien neizmanto ārējo ierakstītāju 10-bitu režīmam), kas ir pieņemami. Agrāk astrofotogrāfi izmantoja Canon DSLR ar video 5x tālummaiņas režīmu, lai uzņemtu planētas (piemēram, 60Da u.c.), bet tagad tas varētu būt vienkāršāk: var izmantot Ra apgriezto 4K režīmu, lai iegūtu planētas tiešraides attēlu un pat to ierakstīt. Kvalitāte varbūt nesasniegs speciālu planētu kameru līmeni, bet, piemēram, Mēness aptumsuma tuvplānam vai ātrai Saturna fiksācijai tas der. Ra augstāka jutība sarkanajā diapazonā varētu pat nedaudz palīdzēt Marsam (kas ir ļoti sarkana planēta) – tas varētu nedaudz labāk izcelt Marsa virsmas kontrastu, bet tas ir minējums. Jāņem vērā: Ra (tāpat kā EOS R) bija 8 megapikseļu ierobežojums 1:1 apgrieztā tiešraides skatā fokusēšanai – bet tas galvenokārt ietekmē, ja mēģina iegūt “apgrieztā režīma” foto.
• Nikon D810A neuzņem 4K video; tas var uzņemt 1080p ar 60 kadriem sekundē. Tas ir daudz zemākas izšķirtspējas attēls (2MP kadri). Tāpēc Nikon ir mazāk piemērots planētu fotografēšanai ar video. Tomēr D810A var izmantot citādi: izmantot “Live View Zoom” un ārējo ierakstītāju vai datora uztveršanu. Daži to ir darījuši ar Nikon vai Canon DSLR – būtībā nolasot tiešraides attēlu 1:1 pikseļu režīmā (kas D810A ir apmēram 1920×1080, ja izmanto HDMI izeju, vai varbūt nedaudz vairāk, izmantojot USB pieslēguma programmatūru) un ierakstot šo plūsmu. Tas ir nedaudz “apiets” risinājums. Alternatīvi – vienkārši uzņemt daudz foto. D810A var uzņemt apmēram 4-5 kadri sekundē nepārtraukti. Ja uzliek uz sekojoša statīva un uzņem 1/50s sēriju ar Jupiteru minūtes garumā, iegūtu dažus simtus attēlu. Tos sakraujot, var iegūt labu attēlu, ņemot vērā augsto pikseļu skaitu detalizācijai (lai gan ar 4 kadriem sekundē, iespējams, nespēs “sasaldēt” redzamības svārstības kā ātrdarbīga kamera).

IR griešana un planētas: Interesanti, ka planētām parasti ir vēlams spēcīgs IR griezums, lai attēli būtu asi (jo daudzas teleskopu optikas nav labi koriģētas ārpus redzamā spektra). Ra un D810A caurlaiž vairāk dziļi sarkano/IR – tas var nedaudz mīkstināt planētu attēlus, ja netiek izmantots papildu IR-griešanas filtrs. Daudzi planētu fotogrāfi izmanto IR-bloku vai UV-IR griešanas filtru kameras priekšā, lai izvairītos no IR izraisītas izplūšanas. Tāpēc, ja izmanto Ra vai D810A planētām, iespējams, vēlēsies pievienot UV/IR griešanas filtru attēlveidošanas ķēdē, lai imitētu parasta sensora reakciju (īpaši, ja veic vienas ekspozīcijas krāsu uzņemšanu). Tas novērsīs jebkādus iespējamos “sarkanos halo” (kā Ra dažos ekstrēmos gadījumos parādīja uz Marsa space.com). Sony A7 IV iekšējais filtrs jau spēcīgi bloķē IR, tāpēc šādu problēmu nav.

Rezultāti, kas jāņem vērā: Priekš Mēness jebkurš no šiem radīs satriecošus atsevišķus kadrus. Var veidot arī Mēness mozaīkas (īpaši ar lielu fokusa attālumu) – piemēram, izmantot D810A, lai sadalītu Mēnesi gabalos pie liela SCT primārā fokusa, iegūstot neticamu detalizāciju. Priekš planētām speciāla astronomijas kamera tās pārspēs, bet šīs kameras joprojām var izmantot ikdienišķai planētu fotografēšanai. Ir gadījumi, kad ar Ra un 30× tiešraides palielinājumu ir iegūti cienījami Jupitera attēli: var labi fokusēt un pat ierakstīt caur EOS Utility. D810A augstā izšķirtspēja teorētiski varētu noķert smalkas detaļas uz Marsa, ja ir veiksme ar fokusēšanu un labs redzējums – bet tā nekonkurēs ar tūkstošu kadru summēšanu no 200 fps kameras.

Vēl viens scenārijs: Mēness aptumsumi vai konjunkcijas. Šie ir gadījumi, kad Mēnesi vai planētas apstrādā kā parastus foto objektus (komponē ainu ar ainavu vai secību). Šeit kameras izceļas. Ra un D810A Hα jutība Mēnesim nepalīdz (jo Mēness gaisma ir atstarota Saules gaisma, nevis Hα emisija), bet arī netraucē. Visām trim ir pietiekams dinamiskais diapazons, lai, piemēram, līdzsvarojot ekspozīciju, noķertu Mēness aptumsuma vara sarkano toni un dažas zvaigznes fonā. To krāsu precizitāte ir augsta šiem spilgtajiem objektiem.

Kopsavilkumā: Priekš Mēness/planētām: D810A un Ra nodrošinās izcilas augstas izšķirtspējas Mēness fotogrāfijas. Arī A7 IV, turklāt tā var būt ērtāka (zebras svītras, fokusēšanas palīgs pie Mēness malas u.c., kas palīdz ekspozīcijā). Priekš planētām neviena no tām nav specializēts rīks, bet A7 IV moderns sensors un Ra 30× fokusēšana var būt noderīga ikdienišķiem mēģinājumiem. Ja esi nopietns par planētām, visticamāk, papildināsi savu DSLR/bezspoguļa kameru ar mazu speciālu astro kameru. Tomēr šīs kameras ir lieliskas priekš vienas ekspozīcijas planētu konjunkciju fotogrāfijām – piemēram, noķerot Jupiteru un Saturnu vienā plašā kadrā vai Marsu pie Mēness u.c., kur vēlies augstu izšķirtspēju un lielu sensoru, lai ieliktu objektus kontekstā.

2025. gada cenas, pieejamība un jaunināšanas iespējas

Visbeidzot, parunāsim par naudu: kādas ir šo kameru cenas 2025. gadā un kāds ir tirgus? Vai arī ir kādi jauni modeļi vai gaidāmi izlaidumi, kam astro fotogrāfiem būtu jāpievērš uzmanība?

Sony A7 IV – Jauns un pieejams: A7 IV ir pašreizējais modelis (izlaists 2021. gada beigās) un joprojām ir Sony klāstā. Sākotnēji tā cena bija ap $2,499 (tikai korpuss, USD), līdz 2025. gada vidum tā ir piedzīvojusi dažus cenu kritumus un akcijas. Patiesībā tā sasniedza “rekordzemu cenu” apmēram $1,998 pie dažiem mazumtirgotājiem izpārdošanas laikā techradar.com. Parasti 2025. gadā to var atrast jaunu ap $2,000–$2,200, īpaši, ja tiek gaidīts A7 V iznākšana. Lietoti A7 IV korpusi maksā nedaudz mazāk (varbūt $1,700–$1,800 atkarībā no stāvokļa). Tā kā tas ir populārs modelis, pieejamība ir lieliska – jebkurā lielā fotoveikalā vai tiešsaistes mazumtirgotājā tas būs pieejams, un, pērkot jaunu, to sedz Sony garantija. Astrofotogrāfiem A7 IV ir pievilcīgs, jo tas ir arī lielisks universāls fotoaparāts (dienas laikā, video u.c.), tāpēc ieguldījums ir pamatots dažādiem lietojumiem. Ja tiek salīdzināts A7 IV ar speciālu dzesētu astro kameru, kā kāds foruma lietotājs minēja, A7 IV ir dārgāks, bet daudz universālāks cloudynights.com. Sony vēl nav paziņojis par “A7S IV” – A7S III (12MP zemas gaismas “briesmonis”) ir pieejams, bet tas vairāk ir orientēts uz video (lai gan daži astro entuziasti to izmanto Piena Ceļa fotografēšanai ārkārtējās ISO iespēju dēļ). A7 V varētu parādīties 2025. vai 2026. gadā, bet tas ir spekulatīvi; pat ja tas iznāks, tas, visticamāk, balstīsies uz A7 IV ar, iespējams, lielāku izšķirtspēju vai uzlabotu AI autofokusu, nevis būtiskām sensora atšķirībām.

Nav Sony “a7A” (astro izdevuma) – līdz šim Sony nav izveidojis īpašu astro versiju saviem fotoaparātiem patērētājiem. Tas nozīmē, ka A7 IV (vai jebkurš Sony) būs jāmodificē ar trešās puses palīdzību, ja vēlaties pilnu astro jutību. Daži uzņēmumi, piemēram, Spencer’s Camera, piedāvā modifikācijas (viņi pat minēja A7 III modificēšanu astro vajadzībām alphauniverse.com). A7 IV modifikācijas izmaksas varētu būt daži simti dolāru un, protams, anulē garantiju. Daži astrofotogrāfi izvēlas iegādāties otru A7 IV, lai modificētu, bet vienu atstātu oriģinālu. Labā ziņa ir tā, ka A7 IV izplatība nozīmē, ka ir daudz modifikācijas pakalpojumu un arī vieglāk to pārdot, ja nepieciešams (lai gan modificētai kamerai ir mazāks pircēju loks).

Canon EOS Ra – Pārtraukta un Reta: EOS Ra bija ierobežotas sērijas specializēta kamera. Tā tika izlaista par $2,499 2019. gada beigās un oficiāli Canon pārtrauca tās ražošanu 2021. gada septembrī canonrumors.com. Visticamāk, Canon saražoja salīdzinoši nelielu daudzumu (salīdzinot ar galvenajiem modeļiem), un, kad tās tika izpārdotas, viss beidzās. Rezultātā līdz 2025. gadam atrast jaunu EOS Ra ir neparasti. Reizēm kādam mazumtirgotājam var būt veci krājumi vai var parādīties Canon atjaunota ierīce, bet būtībā jums nāksies skatīties uz lietoto tirgu. Lietotas EOS Ra kameras parādās astro sludinājumos vai izsoļu vietnēs. Cenas atšķiras – sākotnēji varēja gaidīt, ka lietota Ra maksās nedaudz mazāk nekā jauna (varbūt ap $1,800), bet, ņemot vērā tās retumu un unikālo raksturu, cenas saglabājas diezgan augstas. Nav neparasti redzēt labi koptu EOS Ra ap $1,500–$1,600 lietotu 2025. gadā. Kāds avots norādīja, ka lietota Ra var būt šajā diapazonā (ja izdodas atrast) cloudynights.com. Amazon sludinājumā “jauna” pelēkā tirgus Ra pat tika redzēta ap $1,469 kādā brīdī skyandtelescope.org, bet šādi piedāvājumi ir īslaicīgi un krājumi nav garantēti.

Tā kā tā ir ar RF stiprinājumu, ikviens, kas daudz ieguldījis Canon bezspoguļu sistēmā un vēlas astro kameru, var īpaši novērtēt Ra. Kā norādīts vienā Reddit diskusijā, tā ir “diezgan reta kamera”, tāpēc var nākties būt pacietīgam un pārbaudīt specializētus forumus, KEH, MPB u.c., lai to iegūtu reddit.com. Canon oficiālā nostāja ir, ka astro kameras ir nišas produkts, bet “ir vērts ražot”, kad tas ir iespējams – Canon Rumors ziņoja, ka, ja Canon izlaistu vēl kādu, nākotnē varētu būt iespējams EOS R5a vai R6a canonrumors.com canonrumors.com. Tomēr līdz 2025. gadam šāds modelis nav ticis izziņots. Ra ražošanas pārtraukšana atstāja tukšumu; ja tagad vēlaties rūpnīcā modificētu Canon astro kameru, jums jāiegādājas lietota Ra vai jāmodificē standarta Canon R sērijas kamera (piemēram, modificēt EOS R, R5, R6). Daži patiešām ir modificējuši pieejamāko EOS RP vai jaunāko R8 astro vajadzībām, jo tas var būt lētāks risinājums.

Ir vērts atzīmēt, ka Canon arī pārtrauca bāzes EOS R (Ra “vecāku”) ražošanu, ko vēlāk aizstāja jaunāki R6, R8 u.c. RF objektīvu ekosistēma ir dzīvīga, bet dārga. Astro vajadzībām daudzi izmanto EF objektīvus ar pāreju, kā minēts iepriekš. Canon nav ražojis RF stiprinājumam paredzētus klip-in astro filtrus (un, kā minēts, klip-filtri nav tieši iespējami īsā flanča dēļ), tāpēc, ja atrodat Ra, centieties iegūt arī drop-in filtru adapteri, ja iespējams, lai būtu lielāka elastība.

Nikon D810A – Pārtraukts un Iekārojams: Nikon pārtrauca D810A ražošanu, iespējams, ap 2017. gadu (pats D810 tika aizstāts ar D850 2017. gadā, un D850A netika izlaists, tāpēc D810A paliek viens pats). Sākotnēji tas bija ļoti dārgs – $3,799 izlaišanas brīdī astronomy.com. Šī augstā cena (un, iespējams, arī tas, ka Canon piedāvājumi bija agrāk tirgū) nozīmēja, ka tika pārdots salīdzinoši maz eksemplāru. Šodien tas padara tos diezgan retus. Tomēr esošie eksemplāri ir ļoti novērtēti entuziastu vidū. Cloudy Nights diskusijā 2025. gadā tika norādīts, ka “D810a joprojām maksā $1500–2000 lietots” cloudynights.com. Tas ir ievērojami – 2015. gada DSLR, kas joprojām pēc desmit gadiem lietots maksā līdz pat $2k! Tas liecina par tā unikālo statusu. Ja tas būtu jebkurš cits D810 variants, tas tagad būtu daudz lētāks (patiesi, parasts lietots D810 2025. gadā varētu maksāt <$800 keh.com). Taču D810A saglabā vērtību retuma un pieprasījuma dēļ no astro kolekcionāriem, kuri zina, ko tas spēj. Ja jums ir tāds labā stāvoklī, tas gandrīz ir kā “ierobežotas sērijas” instruments. Daži uztraucas, ka laika gaitā rezerves daļu (slēdžu u.c.) atrašana varētu kļūt sarežģīta, taču Nikon serviss joprojām spēj salabot D810 vispārīgi.

Tā kā Nikon vēl nav izlaidis Z-mount astro kameru, D810A joprojām ir vienīgais Nikon oficiālais astro DSLR. Daudzi Nikon lietotāji šīs situācijas dēļ izvēlas modificēt jaunākus modeļus. Bieži forumos iesaka iegādāties Nikon Z6 vai Z6 II un to modificēt, kas var būt salīdzinoši lēti (~$800 par lietotu Z6 plus daži simti par modifikāciju). Tas sniedz kaut ko līdzīgu “Z6a”. Patiesi, kāds norādīja, ka Z6 modifikāciju var veikt ap $800 kopā un jautāja, vai $1500 vērtais D810A ir tā vērts 2025. gadā cloudynights.com. Pretarguments ir, ka D810A bija rūpnīcā optimizēts (nav zvaigžņu deformācijas u.c.) un tam ir pilnkadra 36MP bez filtra, ko modificēts Z6 (24MP) varētu nesasniegt izšķirtspējā vai stūru kvalitātē. Tomēr cenu starpība ir reāla. Tas atkarīgs no tā, vai vērtējat D810A kolekcionējamību un nelielu veiktspējas pārsvaru, vai dodat priekšroku modernai bezspoguļa ērtībai (Z6 ir IBIS, labāks live view u.c., bet pēc modifikācijas zaudējat garantiju un, iespējams, dažas funkcijas kā fāzes autofokusa kalibrāciju).

Ja Nikon kādreiz paziņos par “Z8a” vai “Z6a”, tas būs liels jaunums. Uz 2024./2025. gada nogali – nekas oficiāls. Nikon mūs pārsteidza 2015. gadā ar D810A, tāpēc varbūt viņi varētu izlaist ierobežotu Z astro modeli, ja redzēs tirgu – bet, ņemot vērā, cik šī niša ir šaura un ka Nikon koncentrējas uz citām jomām, tas, iespējams, nebūs drīz.

Gaidāmie un Alternatīvas: Astrofotogrāfiem, kas skatās nākotnē, tirgū ir dažas ievērības cienīgas lietas:

• Canon: Baumas klīst, ka, ja Canon izlaidīs vēl vienu astro bezspoguļkameru, loģiski būtu EOS R5a vai R6a. Kāds forums norādīja, ka R6a (20MP) patiesībā varētu būt saprātīgāka izvēle nekā R5a (45MP), jo Ra 30MP jau bija “gandrīz par daudz” astro vajadzībām, ja vien nefotografē plašus zvaigžņu laukus ar sekojošu iekārtu canonrumors.com. R6 Mark II sensors izceļas ar lieliskām īpašībām vājā apgaismojumā; modificēta šī versija būtu fantastiska astro vajadzībām. Vai Canon to darīs? Nav zināms, bet, tā kā viņi jau izlaida Ra, viņi zina, kā to izdarīt – iespējams, ja Ra pārdošanas apjomi bija pietiekami, lai attaisnotu.
• Nikon: Nikon tagad ir 45MP Z8/Z9 un 24MP Z6 II, 46MP Z7 II utt. “Z7a” (45MP astro) varētu būt D810A garīgais pēctecis. Tuvākais pēc būtības, ja kāds vēlas Nikon un astro, būtu modificēt Nikon Z7 (kuram nav zema caurlaidības filtra un ir augsta izšķirtspēja). Patiesībā modificēts Z7 II daudzos aspektos varētu pārspēt D810A (izņemot zvaigžņu stūru jautājumu). Bet tas jau ir DIY variants.
• Sony: Sony, iespējams, neizlaidīs oficiālu astro kameru, bet viņi ir ieviesuši funkcijas, kas ir noderīgas astro. Sony A7R V (61MP) un A7R IV ir vēl augstāka izšķirtspēja – daži astrofotogrāfi izmanto tās plaša lauka astro un pēc tam samazina attēla izmēru, lai mazinātu troksni. Sony piedāvā arī Alpha 1 (50MP, bez “star eater” problēmām un ar lielisku dinamisko diapazonu). Un vājā apgaismojumā iecienītājiem ir A7S III (12MP) – lai gan 12MP ir zema izšķirtspēja detalizētai dziļā kosmosa fotogrāfijai, tā joprojām ir čempione reāllaika Piena Ceļa video vai zema trokšņa ilgstošām ekspozīcijām (ar milzīgiem pikseļiem). Par A7S IV vēl nav nekādu ziņu.
• Citi: Ir vērts pieminēt kameras kā Pentax K-1 Mark II, kurām ir Astrotracer funkcija (iebūvēts GPS + sensora nobīde, lai sekotu zvaigznēm līdz dažām minūtēm). Tā ir unikāla alternatīva pieeja nakts ainavām bez sekojošās iekārtas. Taču Pentax izšķirtspēja ir zemāka, un tās ir APS-C vai pilnkadra DSLR. Arī dažas speciālās astro kameras tirgū ir kļuvušas pieejamākas – piemēram, dzesētas CMOS kameras (ZWO, QHY), kuras kāds lietotājs forumā salīdzināja ar A7 IV izmantošanu cloudynights.com. Tās ir lieliskas dziļā kosmosa fotogrāfijai, bet neder ikdienas fotogrāfijai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pašreizējās cenas (aptuvenas USD 2025. gadā): Sony A7 IV – ~$2,000 jauna techradar.com ($1,700 lietota). Canon EOS Ra – ~$1,500 lietota (ja atrodama) cloudynights.com. Nikon D810A – ~$1,600–$1,800 lietota (ja atrodama, atkarībā no slēdža skaita un stāvokļa) cloudynights.com.

Neviena no šīm nav sākuma līmeņa cenas, tas ir acīmredzami. Ja budžets ir ierobežots, alternatīva ir iegādāties vecāku modeli un to modificēt: piem., lietots Canon 6D (klasisks budžeta astro DSLR) ar modifikāciju var izmaksāt mazāk par 800 $ kopā un joprojām radīt skaistus attēlus (lai gan ar mazāku izšķirtspēju un dinamisko diapazonu nekā jaunākajiem modeļiem). Patiesībā viens Cloudy Nights lietotājs nožēloja, ka pārdeva savu Canon 6D par labu Sony, un nolēma “paņemt vēl vienu 6D un to modificēt”, jo tas ir lēts un efektīvs cloudynights.com. Tas apliecina, ka plaša lauka fotogrāfijām dažkārt vecākas, bet ar lielākiem pikseļiem kameras ir pievilcīgas.

Tomēr šīm vecākajām iespējām trūkst uzlabojumu un garantiju. Tātad viss atkarīgs no jūsu līmeņa: ja vēlaties labāko un jaunāko daudzfunkcionālo kameru, kas spēj uzņemt astro foto, Sony A7 IV ir pārliecinoša izvēle. Ja vēlaties specializētu rīku un fotografējat ar Canon vai Nikon, Ra vai D810A (ja varat tos dabūt) joprojām ir izcili un saglabā savu vērtību pamatota iemesla dēļ. Un, ja esat piedzīvojumu meklētājs, varat modificēt jaunāku modeļa kameru no jebkura zīmola, lai būtībā izveidotu savu “Ra II” vai “D850A” ekvivalentu.

Noslēguma spriedums un ekspertu atziņas

Katra no šīm kamerām – Sony A7 IV, Canon EOS Ra un Nikon D810A – ir savā ziņā jaudīga astrofotogrāfijai, taču tās ir paredzētas nedaudz atšķirīgām prioritātēm:

• Sony A7 IV: “Ideāla saderība nakts fotogrāfijai” alphauniverse.com – tā viens fotogrāfs raksturoja A7 IV sensora un procesora apvienojumu. Tā piedāvā izcilu veiktspēju vājā apgaismojumā, augstu izšķirtspēju un modernas bezspoguļa ērtības. Tā ir labākā izvēle, ja vēlaties aktuālu, ar garantiju nodrošinātu kameru, kas spēj uzņemt astrofotogrāfijas un kalpot kā ikdienas kamera. Vienīgais astro mīnuss – nav iebūvētas Hα jutības –, ko var novērst ar modifikāciju, ja vēlāk to izvēlaties. Piena Ceļa ainavu un timelapse entuziastiem A7 IV ir ļoti pievilcīga (spilgtas priekšskatījuma iespējas, intervālu taimeris, tīri augsti ISO – viss vienā). Nav brīnums, ka Rachel Jones Ross to sauc par “manu visvairāk ieteikto kameru nakts un astro-ainavu fotogrāfiem” alphauniverse.com. Ja vērtējat daudzpusību un ērtumu, A7 IV 2025. gadā ir grūti pārspēt.
• Canon EOS Ra: Ra ir sapņa piepildījums dziļā kosmosa entuziastiem, kuri fotografē ar Canon. Jau izņemot no kastes, tā uzņem miglājus ar bagātību, kas parasti prasa aparatūras modifikāciju vai speciālu astro kameru. Tā ir kamera, kas “iedvesmo jūs koncentrēties uz radošo fotogrāfiju… jautrāka lietošanā nekā jebkura cita astro kamera”, kā saka Trevor Jones astrobackyard.com. Šī prieka sajūta, visticamāk, rodas no tā, ka Ra apvieno Canon lietotājam draudzīgo dizainu ar astro iespējām – tā vienkārši darbojas, un tas ir patīkami. Tīrai astro lietošanai īpašnieki bieži saka, ka viņi to neatdotu. Ekspertu apskata “Space Verdict” to apkopoja: “izcila pirmā izvēle dziļā kosmosa astrofotogrāfijai un lieliska otrā kamera astro ainavu fotogrāfiem… EOS Ra lietošanas ērtums un veiktspēja patiešām izceļ labāko no nakts debess fotogrāfijas.” space.com. Vienīgie trūkumi: to vairs neražo, un vispārējai fotogrāfijai nepieciešama krāsu korekcija. Bet, ja jums tāda ir vai varat iegūt, jums ir gatava astrofotogrāfijas sistēma, kas joprojām ir ļoti konkurētspējīga, bez nepieciešamības kaut ko uzlauzt vai modificēt. Kā norādīja Alan Dyer, “EOS Ra darbojas lieliski… Canon labākā kamera līdz šim” astro-ainavām amazingsky.net – augsta atzinība no veterāna.
• Nikon D810A: D810A ir “leģendāra” kamera astro aprindās – tagad jau mazliet kā vienradzis, bet cienīta par tās iespaidīgo attēla kvalitāti. Tā burtiski bija “gandrīz neiedomājama līdz šim”, cik daudz detaļu un toņu tā varēja uztvert miglājos, ar ko Nikon lielījās dpreview.com, un lietotāji atzina, ka viņi nepārspīlē. Tās stiprās puses ir augstas izšķirtspējas, zema trokšņa un astro-optimizētu funkciju (piemēram, 900s slēdzis un nav zvaigžņu “ēdāja”) kombinācija izturīgā korpusā. Pieredzējušais astrofotogrāfs Jerry Lodriguss savā apskatā apstiprināja Nikon apgalvojumu par visu laiku labāko attēla kvalitāti, sakot “es atklāju, ka tas ir patiess” astropix.com. Viņš uzsvēra, ka gan nakts ainavu fotogrāfi, gan dziļā kosmosa attēlu veidotāji var gūt labumu no D810A dizaina astropix.com. 2025. gadā, izmantojot D810A, tas nozīmē pieņemt DSLR darba plūsmu – nedaudz vairāk manuāla darba –, bet apbalvots ar izciliem attēliem. Tā ir domāta astro entuziastam, kurš vērtē maksimālu veiktspēju un neiebilst, ka tā ir nedaudz vecmodīga. Tā kā Nikon vēl nav izlaidis bezspoguļa astro korpusu, D810A joprojām ir viņu virsotne. Ja jūs jau fotografējat ar Nikon un atrodat tādu, tā var lieliski integrēties ar jūsu F-mount objektīviem un sniegt rezultātus, ko spēj tikai dažas citas kameras, ja vien neieejat speciālo astro CCD kameru teritorijā.

Galu galā, visas trīs kameras ir izcili piemērotas astrofotogrāfijai – neviena nav “slikta” izvēle pēc jebkura kritērija. Labākā izvēle patiešām ir atkarīga no jūsu vajadzībām un ekosistēmas:

• Ja vēlaties gatavu astrofotogrāfijas kameru un varat to atrast, Canon EOS Ra ir burtiski radīta jums. Tā ir reta pērle, kurai nav nepieciešamas nekādas modifikācijas vai papildu piederumi, lai sāktu tvert kosmosu spilgtās krāsās astrobackyard.com. Kā ieguldījums tā saglabā vērtību retuma dēļ, un tās veiktspēja ir izcila.
• Ja esat Nikon piekritējs vai vienkārši vēlaties to ideālo dinamiskā diapazona un detaļu līdzsvaru, Nikon D810A joprojām ir spēcīgs rīks. Tā tehnoloģiskā bāze varbūt ir 10 gadus veca, taču astrofotogrāfija ir joma, kur tas automātiski nenozīmē novecošanu – zvaigznes nav mainījušās, un D810A tās joprojām iemūžina ar APOD cienīgu kvalitāti (patiesībā daudzas APOD bildes pēdējos gados uzņemtas ar standarta vai modificētiem D810/D850 sensoriem). Jārēķinās, ka būs jāmeklē lietotā tirgū un jāmaksā augstāka cena, lai to iegūtu.
• Ja sākat no nulles vai vēlaties kameru ar divējādu pielietojumu – gan astro, gan visam citam, Sony A7 IV droši vien ir visgudrākā izvēle. Tās “bāzes” veiktspēja ir tik augsta, ka tā tiek galā ar jebkuru uzdevumu – no Piena Ceļa izsekošanas līdz 4K ziemeļblāzmas video uzņemšanai – un sniedz lieliskus rezultātus alphauniverse.com alphauniverse.com. Turklāt jums ir Sony aktīvā produktu atbalsta, garantijas un plašā jauno objektīvu klāsta drošības tīkls.

Kā ar nākotni? Astrofotogrāfija kļūst arvien populārāka, un ražotāji to ievēro ikreiz, kad kāda nišas kamera, piemēram, Ra, izraisa ažiotāžu. Iespējams, redzēsim, ka Canon vai Nikon mūs pārsteigs ar vēl kādu astro-orientētu modeli (baumas liecina par to, bet nekas nav apstiprināts). Pa to laiku daudzi astrofotogrāfi izmanto jauktu pieeju: izmanto savas DSLR/bezspoguļa kameras plaša lauka attēliem un kā ieejas punktu, bet vēlāk pāriet uz speciālām astro-kamerām teleskopiskai fotografēšanai. Šādas kameras kā šīs trīs ir tilts starp abām pasaulēm – tās sniedz īpašas veiktspējas priekšrocības ar parastas kameras ērtībām.

Neatkarīgi no tā, kuru izvēlēsieties, atcerieties, ka tehnika un apstākļi spēlē milzīgu lomu astrofotogrāfijas rezultātos. Visas trīs kameras izcelsies tumšās debesīs ar pareizu tehniku (precīza fokusēšana, izsekošana, ja nepieciešams, kalibrācijas kadri un rūpīga pēcapstrāde). Katra no tām ir izmantota ekspertu rokās, lai radītu elpu aizraujošus Piena Ceļa, miglāju un planētu attēlus – to apliecina neskaitāmas tiešsaistes galerijas un publikācijas astrobackyard.com astronomy.com. Kāds lietotājs kodolīgi izteicās par mūsdienu kamerām: “jaunie sensori ir labāki un dod vairāk brīvības kropēšanai… A7 IV piedāvā labi sabalansētu funkciju kopumu, padarot to daudzpusīgu ne tikai astrofotogrāfijai” cloudynights.com popphoto.com. Šis ir lielisks laiks būt astrofotogrāfam, jo mūsu rīcībā ir tik augstas kvalitātes instrumenti.

Kopsavilkums: Ja iespējams, pielāgojiet kameru savam lietojuma gadījumam. Sony A7 IV ir universāls risinājums, kas ir nākotnei drošs un lielisks nakts ainavām (un arī ļoti labs dziļā kosmosa objektiem ar modifikāciju). Canon EOS Ra ir speciālists, kas viegli atklāj emisijas miglāju pilno krāšņumu, vienlaikus labi tiekot galā ar ainavām – īsts prieks nopietnam entuziastam, kuram izdodas to iegūt. Nikon D810A ir pazinēja izvēle – nedaudz ekskluzīva, bet spējīga uz izcilu astrofotogrāfiju, apvienojot labāko no Nikon sensoru tehnoloģijas ar astrofotogrāfijai svarīgām izmaiņām. Lai kuru izvēlētos, jūs pievienosieties astrofotogrāfu kopienai, kas ar šiem rīkiem ir iemūžinājusi Visumu pārsteidzošā detalizācijā un skaistumā. Skaidras debesis un priecīgu fotografēšanu!

Avoti:

• Ross, R. J. (2022). Putting the Alpha 7 IV to the test for timelapse & astrophotography. Sony AlphaUniverse. alphauniverse.com alphauniverse.com alphauniverse.com
• Jones, T. (2020). Canon EOS Ra apskats – labākā vispusīgā astrofotogrāfijas kamera. AstroBackyard. astrobackyard.com astrobackyard.com
• Taylor, O. (2022). Canon EOS Ra kameras apskats. Space.com. space.com space.com space.com
• Lodriguss, J. (2016). Nikon D810a apskats. AstroPix/Sky & Telescope. astropix.com astropix.com astropix.com
• Dyer, A. (2019). Fotografēšana ar Canon EOS Ra kameru. AmazingSky.net (Sky & Telescope). amazingsky.net amazingsky.net
• Cloudy Nights foruma diskusijas (2023–2025) par Sony A7 modeļiem un D810A pieredzi cloudynights.com cloudynights.com, izceļot lietotāju atziņas par star eater un lietotu cenu.
• NikonRumors (2015). Vēl viens Nikon D810A apskats un augsta ISO salīdzinājums. nikonrumors.com nikonrumors.com
• Hallas, T. (2015). Mēs testējam Nikon jauno populāro astrokameru. Astronomy Magazine. astronomy.com
• CanonRumors (2021). Canon EOS Ra ir pārtraukta ražošana. canonrumors.com canonrumors.com
• Personīgā saziņa un lietotāju atsauksmes, piemēram, Rachel J. Ross caur AlphaUniverse alphauniverse.com un Trevor Jones caur AstroBackyard astrobackyard.com, uzsverot šo kameru ekspertu atzinību.