Interneta pieejamības stāvoklis Azerbaidžānā: No šķiedras līdz pēdējai robežai

Interneta attīstības vēsturiskais pārskats Azerbaidžānā

Azerbaidžāna pieslēdzās globālajam internetam salīdzinoši agri pēc Padomju Savienības sabrukuma: pirmais interneta savienojums tika izveidots 1994. gadā, bet publiskā pieeja kļuva pieejama līdz 1996. gadam az-netwatch.org. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā interneta pakalpojumi sākotnēji bija ierobežoti un dārgi, dominēja dial-up pieslēgumi un vairākas ar valsti saistītas kompānijas. Tomēr Azerbaidžāna guva labumu no padomju laika tehnisko institūtu mantojuma un valdības izpratnes par IKT nozīmīgumu, kas palīdzēja uzsākt attīstību en.wikipedia.org. 2000. gados interneta lietotāju skaits stabilu pieauga – pēc ITU datiem līdz 2010. gadam sasniedzot apmēram 3,7 miljonus lietotāju jeb aptuveni 44% iedzīvotāju en.wikipedia.org. Sākotnēji galvenā pieeja bija Baku un lielākajās pilsētās, kur daudzi lietoja internetu kopīgās vietās kā darba vietas vai interneta kafejnīcas, jo mājas datoru īpašumtiesības 2000. gados bija zemas en.wikipedia.org. Dial-up palika par galveno piekļuves veidu daudziem lietotājiem līdz platjoslas (ADSL) pakalpojumu izplatībai 2000. gadu beigās en.wikipedia.org. Apzinoties savienojamības ekonomisko nozīmi, valdība piešķīra telekomunikāciju un interneta attīstībai valsts prioritātes statusu, 2000. gadu beigās pieņemot politiku interneta izmaksu samazināšanai az-netwatch.org, un līdz 2002. gadam atcēla ISP licencēšanas prasību, liberalizējot tirgu en.wikipedia.org. Latviet Interneta izplatība strauji pieauga tajā pašā laikā, kad tika izsniegta trešā GSM operatora licence 2009. gadā un tika ieviesti 3G pakalpojumi az-netwatch.org en.wikipedia.org. Līdz 2013. gadam oficiālie avoti apgalvoja, ka 85% iedzīvotāju ir tiešsaistē en.wikipedia.org – optimistisks rādītājs, taču liecina par straujo izplatīšanos, ko galvenokārt veicināja mobilo platjoslas attīstība 2010. gadu sākumā. Kopumā Azerbaidžānas interneta attīstība atspoguļo daudzu attīstības valstu tendences: straujš kāpums no faktiski pilnīgas savienojamības neesamības 1990. gadu vidū līdz vairākuma iedzīvotāju piekļuvei divu desmitgažu laikā, lai arī pilsētas apvidos attīstība notika daudz ātrāk nekā lauku reģionos en.wikipedia.org.

Pašreizējā interneta infrastruktūra: optiskās šķiedras, mobilie tīkli un nākotnes risinājumi

Optiskās šķiedras mugurkauls un fiksētā platjosla: Azerbaidžānas fiksētā interneta infrastruktūra ir būtiski paplašinājusies, īpaši pēdējā desmitgadē. Valsts īpašumā esošais operators AzTelekom (Digitālās attīstības un transporta ministrijas pakļautībā) kontrolē lielāko daļu fiksētā tīkla mugurkaula un pēdējās jūdzes tīklu, kā arī Baku kļūdas telefoni komunikācijas uzņēmums (Baktelekom) galvaspilsētā. AzTelekom izplata valsts galveno optisko šķiedru mugurkaulu un vēsturiski – arī starptautisko interneta vārteju, bieži pateicoties sadarbībai ar Delta Telecom. Delta Telecom (agrāk AzerSat) ilgus gadus bija galvenais “upstream” nodrošinātājs, kas apgādāja ar starptautisko datu pārraides kapacitāti 90–95% valsts lietotāju vēl 2000. gadu beigās en.wikipedia.org. Tā pieder vienīgais interneta apmaiņas punkts un starptautiskā vārteja, nodrošinot tranzīta jaudu praktiski visiem lokālajiem ISP en.wikipedia.org. Šāda arhitektūra radīja centralizētu piekļuves modeli, kur tikai dažas ar valsti saistītas vienības kontrolēja datu plūsmu. Gadu gaitā ārējā pieslēguma iespējas ir būtiski uzlabojušās: līdz 2022. gadam Azerbaidžānas kopējais starptautiskā interneta platums sasniedza aptuveni 2,2 terabitus sekundē (milzīgs lēciens no tikai 155 Mbps 2006. gadā), pateicoties jaunām šķiedru līnijām uz Krieviju, Gruziju un Turciju en.wikipedia.org. Azerbaidžāna pozicionē sevi kā iespējamu tranzīta mezglu starp Eiropu un Āziju ar tādiem projektiem kā Trans-Āzijas–Eiropas optiskās šķiedras tīkli, kā arī neseni projekti (piemēram, privātā operatora AzerTelekom realizētais “Digitālā zīda ceļa” projekts) cenšas vēl vairāk palielināt starptautisko kapacitāti.

Patērētāju pusē fiksētā platjosla ir pārgājusi no vara ADSL uz optiskajām šķiedrām (FTTH) lielākajās pilsētās. Valsts projekts “Tiešsaistes Azerbaidžāna” ir veicinājis šķiedru izvēršanu valstī. 2023. gada sākumā aptuveni 1,4 miljoni mājsaimniecību (apmēram puse no visām) jau bija nodrošinātas ar ātrgaitas optiskās šķiedras tīkliem, ko noteica paātrināta FTTH izbūve Baku un reģionālajos centros caliber.az caliber.az. Tikai pirmajos trijos 2022. gada ceturkšņos AzTelekom sniedza jauno platjoslas šķiedru ~600 000 papildu mājsaimniecībām caliber.az. Tādas pilsētas kā Baku, Gendža, Sumeghita un citas tagad bauda plašu šķiedru pārklājumu, lielākā daļa pilsētu lietotāju saņem 30–100 Mbps pakalpojumu mūsdienu GPON tīklos caliber.az. Savukārt mazākās pilsētās un ciematos joprojām dominē vara tīkli – vēl pavisam nesen 70% mājsaimniecību laukos un mazpilsētās izmantoja novecojušu ADSL caur tālruņa līnijām, ar vidējo ātrumu tikai ~4–5 Mbps caliber.az. Šī pilsētu–lauku infrastruktūras plaisa ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Valdība aktīvi investē (bieži caur AzTelekom un Baktelekom), lai šķiedru ieviestu arī attālos reģionos, taču šādas investīcijas reti atmaksājas mazas apdzīvotības dēļ caliber.az. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pavisam nesen paziņoja par 50 miljonu ASV dolāru aizdevumu AzTelekom – mērķis ir mazināt digitālo plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem, nodrošinot “modernu platjoslu” vairāk nekā 280 000 reģionālo mājsaimniecību neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu. Šis ERAB/ES finansētais projekts pasvītro prioritāti šķiedras infrastruktūras paplašināšanai ārpus Baku. Atbildīgo iestāžu mērķis ir nodrošināt valsts platjoslas pārklājumu visām apdzīvotām vietām, līdz 2024. gada beigām pilnībā likvidējot atlikušās vara līnijas caliber.az freedomhouse.org. Lai arī šāds grafiks šķiet ambiciozs, tas atspoguļo mērķtiecīgu virzību uz universālu šķiedru pārklājumu.

Mobilie tīkli (3G, 4G, 5G): Mobilā platjosla ir galvenais interneta piekļuves veids lielākajai daļai Azerbaidžānas iedzīvotāju, un valsts šajā jomā ir guvusi ievērojamu pārklājuma progresu. Trešās paaudzes (3G) tīkli jau daudzus gadus aptver būtībā visu iedzīvotāju freedomhouse.org, bet pēdējo piecu gadu laikā strauji izbūvēts 4G LTE tīkls. Ja 2018. gadā 4G (LTE) pārklājums bija tikai apmēram 36% iedzīvotāju, tad līdz 2021. gadam tas pieauga līdz 94% iedzīvotāju mincom.gov.az. Mūsdienās praktiski visās apdzīvotās vietās ir vismaz 3G pārklājums un vairumā – 4G; Azercell (lielākais mobilais operators) 2021. gada nogalē sasniedza jau virs 74% ģeogrāfisko LTE pārklājumu un turpina paplašināšanu freedomhouse.org. Aktīvo mobilo platjoslas pieslēgumu skaits arvien pieaug – 2022. gadā bija ap 79 mobilās platjoslas pieslēgumiem uz 100 cilvēkiem (salīdzinājumā ar ~63 uz 100 cilvēkiem 2020. gadā) mincom.gov.az. Daudziem iedzīvotājiem lauku reģionos mobilie tīkli ir vienīgā iespēja, jo fiksēto līniju attīstība tur ir lēnāka. Mobilos pakalpojumus nodrošina trīs lielākie operatori: Azercell, Bakcell un Azerfon (Nar). Azercell izceļas ar dominējošu stāvokli un īsteno ievērojamas investīcijas 4G infrastruktūrā, tostarp LTE Advanced risinājumus blīvāk apdzīvotos apgabalos. Valsts pašlaik piesardzīgi virzās uz 5G ieviešanu. Piektais paaudzes (5G) tīkls vēl ir izmēģinājuma stadijā – Azercell 2022. gada nogalē palaida pirmos 5G “hotspotus” Baku centrā, bet Bakcell sāka testēt 5G dažās Baku vietās 2023. gada sākumā freedomhouse.org freedomhouse.org. Šie pilotprojekti ļauj norādītu modeļu telefonu (piemēram, jaunāko Huawei, Xiaomi u.c.) lietotājiem izmantot 5G limitētās pilsētas zonās freedomhouse.org. Pilnvērtīga 5G ieviešana vēl prasīs laiku; nozares eksperti uzsver, ka Azerbaidžānai nepieciešama lielāka tehniskā kapacitāte un arī patērētāju pieprasījums (piem., vairāk 5G atbalstošu ierīču un augstāki ienākumi), lai 5G kļūtu masveidīgs freedomhouse.org. Vēl nav notikusi pilna 5G frekvenču izsole (uz 2025. gadu). Tikmēr esošie 4G tīkli tiek optimizēti – Azercell apgalvo, ka Baku un Apsheronas pussalā par 30% paaugstinājis mobilā interneta ātrumu, modernizējot aprīkojumu 2021. gadā freedomhouse.org. Kopumā Azerbaidžānas mobilā infrastruktūra ir ļoti attīstīta pārklājuma ziņā, lai gan masveida 5G vēl nav sasniegts lielākajā daļā vietu.

Starptautiskā savienojamība un datu centri: Azerbaidžānas ģeogrāfiskā atrašanās vieta nozīmē, ka tā pieslēdzas globālajam internetam, izmantojot vairākus kaimiņus. Optiskās šķiedras kabeļi savieno Azerbaidžānu ziemeļos ar Krieviju (caur Rostelecom/TransTelekom maršrutiem), rietumos ar Gruziju (un tālāk ar Melnās jūras kabeļiem), dienvidos ar Irānu, kā arī pāri Kaspijas jūrai. Delta Telecom pamattīkls ir savienots ar Turciju un Rietumu tīkliem, bet privātais operators AzerTelecom (NEQSOL holdinga sastāvā) izveidojis augstas kapacitātes maršrutu “Digitālais zīda ceļš”, kas paredzēts trafika pārraidei starp Eiropu un Centrāl-/Dienvidāziju caur Azerbaidžānu. Šīs iniciatīvas mērķis ir padarīt Azerbaidžānu par reģionālo interneta tranzīta centru, samazinot latentumu un atkarību no viena augšupvērsta pakalpojumu sniedzēja. Iekšzemē vēsturiski viens no ierobežojumiem bija neitrāla Interneta apmaiņas punkta (IXP) trūkums – Delta Telecom pārvaldīja vienīgo IXP un piemēroja vienādu maksu par “vietējo” trafiku kā par starptautisko, kas atturēja vietējo savienojamību en.wikipedia.org. Tas nozīmēja, ka pat vietējais Azerbaidžānas interneta trafiks bieži tika maršrutēts ārpus valsts un atpakaļ, ietekmējot efektivitāti. Ir notikušas diskusijas par bezmaksas IXP izveidi, taču pēc jaunākajiem ziņojumiem Delta IXP joprojām ir dominējošs en.wikipedia.org. Pozitīvi, ka uzlabojušās kešošanas infrastruktūra un vietējā hostēšana: apmēram 38% no visbiežāk apmeklēto vietņu satura tagad ir sasniedzams ar vietējo serveri vai kešatmiņu Azerbaidžānā, pēc Internet Society analīzes datiem pulse.internetsociety.org. Šī vietējā kešošana (piemēram, Google/YouTube vai Facebook CDN serveri Baku) palīdz uzlabot populārāko pakalpojumu ātrumu. Arī datu centru kapacitāte Azerbaidžānā aug – AzInTelecom (valsts IT kompānija) uztur valdības datu centrus, bet Baku parādās arī privātas kolokācijas iekārtas, kas apkalpo bankas un uzņēmumus. Lai interneta lietojuma apjomam augot, svarīgi būs nodrošināt liekus starptautiskos savienojumus un vietējo trafika apmaiņu.

Satelītu infrastruktūra – ģeostacionārie satelīti: Vēl pirms jaunākā LEO satelītu viļņa Azerbaidžāna investēja savos telekomunikāciju satelītos, lai paplašinātu interneta un apraides pakalpojumus. Nacionālā kosmosa aģentūra Azercosmos pārvalda divus ģeostacionāros satelītus, Azerspace-1 (palaists 2013. gadā) un Azerspace-2 (palaists 2018. gadā), kas novietoti orbītas pozīcijās ap 46°E en.wikipedia.org. Šie daudzjoslu satelīti nodrošina pārklājumu Eiropā, Āzijā un Āfrikā un to transponderus izmanto TV apraidei, kā arī C un Ku joslas jaudu datu un platjoslas pakalpojumiem en.wikipedia.org. Izmantojot šo kapacitāti, Azercosmos piedāvā satelītbroadbanda pakalpojumu Azconnexus, kas būtībā ir VSAT (ļoti mazas apertūras termināļa) risinājums attālinātai savienojamībai. Azconnexus ir atzīts starptautiski par savu veiktspēju – 2023. gada beigās Azercosmos ieguva nozares balvu kā “Labākais VSAT pakalpojumu sniedzējs”, kas uzsver, ka Azerspace-1/2 satelīti piegādā lielātruma platjoslu valsts un korporatīvajiem klientiem vietās, kur nav šķiedras satelliteprome.com satelliteprome.com. Pakalpojums atbalsta būtiskas vajadzības – piemēram, savienojamību naftas un gāzes laukiem, raktuvēm, lauku slimnīcām un ārkārtas palīdzību vietās, kur sauszemes tīkli nav pieejami satelliteprome.com. Šiem ģeostacionārajiem satelītu savienojumiem ir lielāks latentums (~600 ms), taču tie nodrošina, ka pat vistālākie kalnu ciemati vai Kaspijas jūras naftas platformas var tikt pie interneta, ja nepieciešams. Tomēr, ņemot vērā izmaksas, Azerspace satelītu internets galvenokārt tiek izmantots uzņēmumiem, valsts iestādēm, kā arī, retumis, lai pieslēgtu attālinātas kopienu centrus (piemēram, Augstajos Kaukāza kalnos vai nesen apdzīvotajās Karabahas teritorijās), nevis individuālām mājsaimniecībām.

Galvenie interneta pakalpojumu sniedzēji un tirgus daļas

Interneta pakalpojumu sniedzēju tirgus Azerbaidžānā ir valsts uzņēmumu un privātu operatoru sajaukums, taču valstij (un politiski saistītām interesēm) joprojām ir nesamērīgi liela kontrole. Eksistē desmitiem licencētu ISP, taču infrastruktūru dominē daži galvenie spēlētāji. Fiksētās platjoslas segmentā lielākie ir valsts pārvaldītie AzTelekom (fokusējas uz reģioniem) un Baktelecom (Baku pilsēta), kā arī AzDataCom (vēl viens valsts datu tīkla operators) freedomhouse.org. 2019. gadā valsts uzņēmumi faktiski kontrolēja apmēram pusi no kopējā interneta pakalpojumu tirgus freedomhouse.org. AzTelekom, kas vada mugurkaulu un reģionālos telekomunikāciju mezglus, ir cieši saistīts ar valdības ģimeni – tās īpašumtiesības saistītas ar prezidenta Alijeva ģimenes interesēm freedomhouse.org. Pieejami arī privātie ISP, piemēram, Azeronline, Ultel, AvirTel, Connect un citi, kas parasti nomā kapacitāti no valsts infrastruktūras, lai apkalpotu galalietotājus, īpaši Baku. Tomēr konkurence nav pilnībā vienlīdzīga – mazāki privātie ISP ir sūdzējušies par grūtībām piekļūt valsts šķiedru līnijām un vairumtirdzniecības joslas platumam. Patiesībā 2022. gada vidū Azerbaidžānas monopolu uzraudzības iestāde sāka izmeklēt AzTelekom un Baktelecom saistībā ar vairumtirdzniecības mugurkaula cenu iespējamu manipulāciju un konkurentu saspiešanu freedomhouse.org caliber.az. Abas atzītas par vainīgām monopola ļaunprātīgā izmantošanā, paceļot cenas šķiedras trubām, torņu novietojumiem u.c., un saņēma sankcijas caliber.az. Tas norāda, ka, lai gan tirgus formāli ir liberalizēts (ISP licencēšanu atcēla 2002. gadā), praksē lielie spēlētāji joprojām saglabā ievērojamu varu.

Baku ir zināma konkurence – piemēram, Azeronline (kuru atbalsta mobilais operators Azercell) un vēl daži citi piedāvā savus pēdējās jūdzes tīklus dažās pilsētas daļās, nodrošinot šķiedras vai kabeļu internetu. Tomēr pat galvaspilsētā Baktelecom (Ministrijas meitasuzņēmums) ir būtiska tirgus daļa, īpaši pēc tam, kad tas sāka piedāvāt pieejamu FTTH pakalpojumu “Bakinternet”. Lai uzlabotu efektivitāti, valdība ir diskutējusi par Baktelecom un AzTelekom apvienošanu vienā nacionālā telesakaru uzņēmumā (plānu Digitālās attīstības ministrija izziņoja 2022. gadā) freedomhouse.org. Ja šī apvienošana notiks, tā izveidos vienu lielu valsts ISP, lai gan 2023. gada vidū tas vēl nebija paveikts freedomhouse.org.

Mobilajā tirgū darbojas trīs operatori: Azercell, Bakcell un Azerfon (Nar). Azercell ir izteikts līderis – 2022. gadā Azercell bija vairāk nekā 5 miljoni abonentu un apmēram 48,2% tirgus daļas freedomhouse.org. (Svarīgi, ka kopš 2018. gada Azercell vairākums pieder valdībai; Zviedrijas Telia Company aizgāja pēc korupcijas skandāla, un Azercell pārņēma AzInTelecom/Neftchala, kas cieši saistīti ar valsti freedomhouse.org.) Otrs spēlētājs, Bakcell, apkalpo apmēram 3 miljonus abonentu (~30% tirgus daļas) un ir unikāls ar to, ka pieder privātajam NEQSOL holdingam (uzņēmējs Nasibs Hasanovs) freedomhouse.org. Azerfon (Nar) ir mazākais ar apmēram 2,3 miljoniem abonentu (~20% tirgus daļas) un daļēji pieder ārzonas entītijai, bet tiek plaši uzskatīts, ka tas saistīts arī ar Alijeva ģimeni freedomhouse.org. Patiesībā gan Azercell, gan Azerfon ir saistīti ar valdošās ģimenes biznesa interesēm freedomhouse.org. Visiem mobilo sakaru operatoriem ir jāsaņem 10 gadu tehniskā licence no valsts freedomhouse.org, un, lai gan pastāv konkurence mārketinga un lietotāju pakotņu jomā, ciešās saites ar politisko eliti nozīmē, ka stratēģiski lēmumi bieži ir saskaņoti ar valdības prioritātēm.

Neskatoties uz vairākiem tirgus dalībniekiem, tirgus koncentrācija ir augsta. Alijeva ģimenes ietekme (tieša vai netieša) pār divām no trim mobilajām kompānijām un lielākajiem fiksētajiem operatoriem ir radījusi bažas par neatkarīgas konkurences trūkumu en.wikipedia.org freedomhouse.org. Tomēr lietotāji tomēr gūst labumu no trīs mobilo tīklu klātbūtnes, kas ir nodrošinājusi nacionālo pārklājumu un notiekošus tīkla uzlabojumus. Lai veicinātu konkurenci, tika ieviesta mobilā numura pārnēsājamība, un katrs operators piedāvā virkni 3G/4G datu plānu. Runājot par ISP tirgus daļu fiksētajam platjoslas internetam, publiski pieejamie dati ir trūcīgi, taču, visticamāk, AzTelekom (ieskaitot Baktelecom) apkalpo vairāk nekā pusi no fiksētā platjoslas interneta abonentiem (īpaši ārpus Baku), bet pārējos sadala privātie ISP pilsētu teritorijās. Piemēram, Azeronline, Connect un daži kabeļinterneta pakalpojumu sniedzēji apkalpo daļu Baku dzīvojamo rajonu tirgus. Pēc aptuveniem aprēķiniem: 2023. gadā Azerbaidžānā bija aptuveni 2,15 miljoni fiksētā platjoslas interneta abonementu tradingeconomics.com, un Baktelecom/AzTelekom kopā bija jauda apkalpot 1,9 miljonus mājsaimniecību līdz 2023. gada beigām telecompaper.com, kas liecina, ka valsts operatori apkalpo lielāko daļu no šiem pieslēgumiem.

Kopumā, kaut arī tirgū “piedalās daudzi ISP”, infrastruktūras pudeles kakli (starptautiskā vārteja, optiskā mugurkaula līnija, pēdējā jūdze reģionos) ir valsts interesēm pietuvināto uzņēmumu kontrolē freedomhouse.org. Tas vēsturiski ir ierobežojis reālu konkurenci un uzturējis cenas samērā vienādas. Valdība to ir atzinusi un ar ES palīdzību strādā pie normatīvo aktu reformas, lai “uzlabotu konkurenci un regulējumu telekomunikācijās” (daļa no EBRD aizdevuma paketes) neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu. Vai šīs reformas novedīs pie jaunu neatkarīgu uzņēmēju parādīšanās vai tikai efektīvāk strādājošiem valsts uzņēmumiem, vēl nav zināms.

Pilsētu un lauku piekļuves un pārklājuma nepilnības

Pamanāma digitālā plaisa pastāv starp Azerbaidžānas pilsētu centriem un laukiem, lai gan tā pēdējos gados ir samazinājusies. Interneta penetrācija ir augstāka pilsētās – gandrīz katra mājsaimniecība Baku var pieslēgties internetam, kamēr dažos attālos ciematos joprojām ir grūtības ar piekļuvi. Saskaņā ar oficiāliem 2022. gada aptaujas datiem 91,6% pilsētu mājsaimniecību bija interneta piekļuve mājās, salīdzinot ar apmēram 83,8% lauku mājsaimniecību mincom.gov.az. Gadu iepriekš, 2021. gadā, plaisa bija nedaudz lielāka (ap 90% pilsētās un 82,7% laukos) mincom.gov.az. Tas atspoguļo pakāpenisku uzlabojumu lauku piekļuvē, galvenokārt pateicoties mobilo tīklu paplašināšanai un valdības optiskā interneta ieviešanas programmām. Tomēr lauku ģimenēm joprojām ir mazāka varbūtība abonēt stacionāro internetu un bieži paļaujas uz mobilo datu pārklājumu, ja fiksētais platjoslas internets nav sasniedzis viņu apgabalu.

Pastāv arī savienojuma kvalitātes atšķirības: Baku un citās lielākajās pilsētās lietotāji var pieslēgties ātrgaitas optiskajam internetam un saņemt spēcīgu 4G signālu, bet laukos daudzi lietotāji joprojām izmanto vecās DSL līnijas vai vājāku 3G/4G pārklājumu. Piemēram, līdz nesenam laikam lauku lietotāji galvenokārt izmantoja veco vara ADSL, kas nodrošina viencipara Mbps ātrumu caliber.az. “Pēdējā jūdze” ciematos bieži paļaujas uz novecojušu telefona infrastruktūru. Turklāt publiskais Wi-Fi, kamēr tas ir pieejams Baku (pilsēta kādreiz izveidoja arī bezmaksas Wi-Fi punktus parkos), lauku pilsētās faktiski neeksistē. Patiesībā pat Baku publisko Wi-Fi punktu skaits 2022. gadā tika samazināts no 18 līdz tikai 4 uzturēšanas problēmu dēļ, un arī tur tie bija vāji freedomhouse.org. Šādi pakalpojumi laukos nav uzskatāmi par uzticamu iespēju.

Mobilā pārklājuma kartēs redzamas tikai dažas tukšas teritorijas – pat kalnainos apgabalos ir pamata balss sakari -, taču mobilā platjoslas kapacitāte laukos var būt problēma. Galvenie operatori savu ātrāko LTE pārklājumu izvērš Baku un Apšeronas pussalā, kur ir lielākā pieprasījuma koncentrācija freedomhouse.org. Kaut arī gandrīz visos ciematos ir vismaz 3G pārklājums, pieredze var būt lēna vai nestabila ārpus blīvā galvaspilsētas tīkla. Tas veicina to, ka pilsētu lietotājiem ir pieejami augstāki vidējie ātrumi nekā lauku apvidos.

No lietošanas un digitālo prasmju viedokļa pilsētu iedzīvotāji internetu izmanto biežāk un daudzveidīgāk (piem., e-bankas, straumēšana, attālināts darbs) nekā lauku Azerbaidžānā. Tomēr plaisa samazinās, viedtālruņiem kļūstot par ikdienu. 2022. gadā ap 88–90% cilvēku gan pilsētās, gan laukos lietoja mobilos tālruņus, un vairāk nekā 80% iedzīvotāju visā valstī lieto internetu kādā formā mincom.gov.az mincom.gov.az. Būtisks punkts: atbrīvotās teritorijas (reģioni, kas atgūti pēc Kalnu Karabahas konflikta) ir īpašs “neapkalpoto” teritoriju piemērs – tie gadu desmitiem bija atslēgti no Azerbaidžānas telekomunikāciju tīkliem. Kopš 2020. gada valdība ir noteikusi par prioritāti optiskā mugurkaula un mobilo tīklu pieslēgšanas pagarināšanu šajās teritorijās (piemēram, Šušas un apkārtējos rajonos) kā daļu no atjaunošanas darbiem caliber.az caliber.az. Jau tagad lielākie operatori ziņo, ka 2G/3G tīkli aptver lielāko daļu šo teritoriju, un optiskā mugurkaula līnijas tiek vilktas līdz ar jaunajiem autoceļiem Karabahā. Nodrošināt, lai šiem kādreiz konfliktu skartajiem lauku rajoniem būtu vienlīdzīga pieeja internetam, ir viens no Azerbaidžānas tuvāko gadu digitālās iekļaušanas stratēģijas galvenajiem uzdevumiem.

Kopsavilkumā, atšķirības starp pilsētu un lauku interneta piekļuvi, lai arī joprojām pastāv, pamazām sarūk. Tādas programmas kā EBRD finansētā platjoslas paplašināšana un ministrijas virzītā iniciatīva “pilnīgam pārklājumam līdz 2024. gada beigām” īpaši vērstas uz atlikušajām plaisām caliber.az neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu. Ja šie plāni izdosies, jau drīzumā pat attālajiem ciemiem būs pieeja optiskajam vai bezvadu platjoslas internetam. Tikmēr gandrīz universālais mobilais tīkls (vairāk nekā 99% 3G pārklājuma mincom.gov.az) ir bijis dzīvības līnija, kas pamata interneta pakalpojumus padarījusi pieejamus lielākajai daļai Azerbaidžānas iedzīvotāju neatkarīgi no atrašanās vietas.

Interneta cenas un patērētāju pieejamība

Interneta pakalpojumu izmaksas Azerbaidžānā kopumā ir ar tendenci samazināties, padarot tos pieejamākus patērētājiem pēdējā desmitgadē. Fiksētā platjoslas interneta cenas īpaši ir kritušās, kamēr ātrums un datu apjoms ir audzis. 2022. gadā ministrija ziņoja par būtisku platjoslas tarifu pārrakstīšanu: vecais starta plāns ar 1 Mbps (kas maksāja ap 10 Azerbaidžānas manatu mēnesī) tika aizvietots ar 4 Mbps plānu par 13 AZN mēnesī mincom.gov.az. Šī maiņa faktiski trīskāršoja minimālo ātrumu ar nelielu cenas kāpumu, būtiski samazinot cenu par vienu megabitu – faktiskā cena par 1 Mbps lietotājiem kritās no 10 AZN uz aptuveni 3,25 AZN pēc šīm pārmaiņām mincom.gov.az. Prognozēs ir paziņots, ka minimālais platjoslas ātrums plānots noteikt 25 Mbps līdz 2024. gada beigām (ar atbilstošām cenu korekcijām), lai nodrošinātu, ka pat lētākie tarifi piedāvā īstu platjoslu mincom.gov.az.

Absolūtos skaitļos interneta cenas Azerbaidžānā ir mērens. Tipisks neierobežots mājas platjoslas interneta pakalpojuma komplekts (pa DSL vai šķiedru) ar ātrumu apmēram 10–15 Mbps maksā aptuveni 20–30 AZN (aptuveni 12–18 ASV dolāru) mēnesī, atkarībā no pakalpojumu sniedzēja un reģiona. Lietotājiem ar zemākiem ienākumiem vai tiem, kas izmanto internetu nelielā apjomā, daži interneta pakalpojumu sniedzēji piedāvā datu apjoma ierobežotus pakalpojumus vai koplietojamo Wi-Fi tīklāju abonementus par zemāku cenu. Mobilie dati ir plaši izmantoti un konkurētspējīgi pēc cenas: visi trīs mobilo sakaru operatori piedāvā mēneša datu pakas dažādos apjomos. Piemēram, mobilais plāns lietotājam ar nelielu datu patēriņu (ap 500 MB, balss minūtes un SMS) maksā ap 10 AZN mēnesī, bet lielākas datu pakas (piemēram, 5–10 GB) var izmaksāt 15–20 AZN. Saskaņā ar ITU informatīvo IKT cenu groza rādītājiem, Azerbaidžānas cenas ir pietiekami pieejamas, ņemot vērā ienākumus: 2024. gadā standarta fiksētās platjoslas interneta tarifs bija aptuveni 1,34% no IKP uz vienu iedzīvotāju mēnesī, bet tipisks mobilo datu pakotnes tarifs ap 1,14% no IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir ievērojami zem ANO noteiktā pieejamības mērķa (<2%) tradingeconomics.com. Salīdzinājumam, 2010. gadā 1 Mbps ADSL plāns maksāja 20–25 ASV dolārus (kas tajā laikā bija lielāka daļa no ienākumiem) en.wikipedia.org – tādējādi pieejamība ir acīmredzami uzlabojusies.

Valdība periodiski ir iejaukusies, lai regulētu vai virzītu cenu kopumu. 2000. gadu nogalē lielākie interneta pakalpojumu sniedzēji (bieži saskaņoti ar valsti) vienojās standartizēt dial-up un ADSL cenas, lai necenstos apsteigt viens otru ar zemākām cenām en.wikipedia.org. Šāda kvazikarteļa prakse bija paredzēta, lai palīdzētu mazākajiem interneta sniedzējiem noturēties tirgū, taču tas nozīmēja arī to, ka patērētājiem nebija liela cenu dažādība. Mūsdienās, kad pastāv lielāka konkurence (īpaši mobilajā segmentā), pieejama vairāk cenu un akciju daudzveidības. Piemēram, mobilo sakaru operatori bieži rīko akcijas ar bonusa datiem vai atlaidēm nakts lietošanai, lai piesaistītu klientus.

Starptautiskās datu pārraides joslas cenas – būtisks cenu veidošanas faktors – Azerbaidžānai ir krasi samazinājušās līdz ar jaunu optiskās šķiedras maršrutu atvēršanu. Izdevumi par augšupvērsto interneta savienojumu, kas iepriekš veidoja lielu interneta sniedzēja izmaksu daļu, ir sarukuši. Tas ļāva interneta pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt neierobežotus datu plānus un pakāpeniski paaugstināt ātrumus, nepalielinot cenas. Tomēr joprojām saglabājas sūdzības par piekļuves izmaksām valstij piederošajai iekšējai infrastruktūrai. Kā norādīts, mazie interneta sniedzēji ziņojuši, ka AzTelekom un Baktelecom augstās vairumtirdzniecības maksas par šķiedras līniju izmantošanu kavē mazumtirdzniecības cenu samazinājumu caliber.az. Konkurences uzraudzības iestādes rīcība 2022. gadā, soda piemērošana par šādiem gadījumiem, var novest pie taisnīgākām vairumtirdzniecības cenām un potenciāli lētākiem mazumtirdzniecības tarifiem, ja pieaugs konkurence.

Runājot par iekārtu pieejamību, valdība laiku pa laikam ir samazinājusi importa nodokļus datoriem un viedtālruņiem, lai atvieglotu iedzīvotājiem piekļuvi internetam. Lielākā daļa Azerbaidžānas pieaugušo tagad pieder ar internetu aprīkots mobilais tālrunis (mobilā pieslēguma izplatība ir 110 SIM uz 100 cilvēkiem mincom.gov.az un apmēram 90% iedzīvotāju lieto mobilo tālruni mincom.gov.az). Pastāv arī valsts programmas, kas noteiktos kopienu centros nodrošina bezmaksas interneta piekļuvi, un COVID-19 laikā daži izglītības resursi tika nodrošināti ISP “nulles tarifu” režīmā (bez maksas), lai atvieglotu mācības attālināti.

Kopumā, ņemot vērā, ka Azerbaidžāna ir vidēju ienākumu valsts, interneta cenas ir salīdzinoši pieejamas vidējam lietotājam un atbilst reģiona līdzinieku līmenim. Pasaules Bankas/ITU dati par 2022. gadu liecina, ka apmēram 88% iedzīvotāju izmanto internetu theglobaleconomy.com, kas norāda, ka pamata izmaksas vairumam nav būtisks šķērslis (pārējie cēloņi, piemēram, pārklājums un digitālā pratība, ietekmē tos, kas internetu neizmanto). Turpmāki ieguldījumi un jaunu dalībnieku parādīšanās (piemēram, satelītpakalpojumi) nākotnē var vēl vairāk samazināt cenas vai palielināt vērtību (lielāks ātrums par to pašu cenu).

Pakalpojumu kvalitāte: ātrums, latentums un uzticamība

Interneta ātrums: Azerbaidžānas interneta ātrums pēdējos gados ir ievērojami uzlabojies, lai gan tas joprojām atpaliek no daudzām attīstītajām valstīm un pat dažiem reģiona kaimiņiem. 2023. gada sākumā Azerbaidžānā vidējais mobilā interneta lejuplādes ātrums bija ap 34,6 Mbps, bet vidējais fiksētās platjoslas lejuplādes ātrums – ap 26,9 Mbps datareportal.com. Abi rādītāji būtiski pieauga gada laikā – fiksētās platjoslas mediāna uzlēca par vairāk nekā 60% 2022. gadā līdz ar šķiedras tīkla paplašināšanu, mobilo ātrumu mediāna – ap 23% sakaru tīklu uzlabošanas rezultātā datareportal.com. 2023. gada vidū fiksētais ātrums bija vēl augstāks; Ookla Speedtest Global Index 2023. gada maijā uzrādīja vidējo fiksētās lejupielādes ātrumu ~29,1 Mbps (Azerbaidžānai 116. vieta pasaulē) caliber.az. Paātrinātā šķiedras ieviešana nes acīmredzamu rezultātu: līdz 2024. gada oktobrim Azerbaidžānas vidējais fiksētās platjoslas ātrums dubultojies līdz 57,6 Mbps, paceļot valsts pozīciju līdz 93. vietai pasaulē abc.az abc.az. Mobilā interneta ātrumi ir bijuši samērā augsti – 2024. gada nogalē mobilās lejupielādes vidēji ~55–56 Mbps, kas Azerbaidžānai deva vietu ap 50. vietu pasaulē abc.az. Tas nozīmē, ka mobilajā segmentā Azerbaidžāna apsteidz daudzus kaimiņus, savukārt fiksētajā platjoslā tā panāk atšķirības, kas iepriekš bija lielākas.

Neskatoties uz šiem uzlabojumiem, pakalpojumu kvalitāte būtiski atšķiras atkarībā no atrašanās vietas. Baku lietotāji ar jaunajiem FTTH tīkliem bieži baudā 50–100 Mbps tarifus, un Speedtest dati rādīja, ka galvaspilsētā vidēji bija ~58 Mbps 2024. gada oktobrī abc.az. Tomēr ārpus Baku un dažām lielākajām pilsētām ātrums krītas. Daudzi lauku fiksētie lietotāji joprojām saņem mazāk nekā 10 Mbps pa novecojušo DSL, un pat ar 4G mobilo internetu attālos reģionos ātrums var būt tikai daži Mbps, tīkla noslodzes vai vājāka signāla dēļ. Valdība ir atzinusi, ka “ārpus Baku pieslēguma kvalitāte joprojām ir zema” ātruma un stabilitātes ziņā freedomhouse.org. Tas tieši saistīts ar infrastruktūras trūkumu un monopolstāvokli: IT eksperti norāda, ka nepietiekami ieguldījumi reģionālajā infrastruktūrā (un valsts stingrā kontrole pār to) ir izraisījusi zemāku ātrumu ārpus lielākajām pilsētām freedomhouse.org.

Salīdzinājumam, dažas kaimiņvalstis panākušas ātrāku progresu. Piemēram, līdz 2022. gada beigām Baltkrievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Turcija bija ieņēmušas augstāku vietu fiksētā platjoslas ātruma reitingos (Kazahstāna 96. vieta, Turcija 76. vieta u.c., kamēr Azerbaidžāna tajā laikā bija ap 118. vietu) caliber.az. Krievija ar savu plašo šķiedras tīklu bija ievērojami priekšā (2021. gadā ieņēma 51. vietu pēc fiksētajiem ātrumiem) caliber.az. Vietējos medijos šādi salīdzinājumi raisījuši vilšanos un uzmundrinājuši komunikāciju ministriju steidzināt šķiedras ieviešanu, lai Azerbaidžāna neatpaliktu no NVS kaimiņiem caliber.az. Sagaidāms, ka turpinot šķiedras tīkla attīstību, vidējais fiksēto līniju ātrums būtiski augs un Azerbaidžāna tuvāko gadu laikā varētu sasniegt 70.–80. vietu pasaulē.

Latentums: Domējot par iekšzemes datu apmaiņu un tuvējām reģiona valstīm, latentums Azerbaidžānā ir samērā zems. Valsts robežās ping laiki pa šķiedru vai 4G parasti ir <20 ms. Maršrutā Baku–Eiropa (piemēram, Frankfurte) tas var sasniegt ~60–80 ms, pateicoties rietumu virziena šķiedras līnijām – pietiekami labs tiešsaistes spēlēm vai videozvaniem. Viens no vēsturiskajiem izaicinājumiem ir vietēja IXP (interneta apmaiņas punkta) trūkums: arī Azerbaidžānas savstarpējā datu plūsma dažreiz tika maršrutēta caur ārvalstu serveriem, kas varēja palielināt latentumu. Tomēr, pateicoties tam, ka vairāk satura tiek kešots lokāli (Google, Netflix u.c.), liela daļa plūsmas faktiski notiek vietējā vai reģionālā līmenī. Starptautiskā satura gadījumā ceļi caur Turciju vai Krieviju nozīmē vidēju latentumu – ne tik zemu kā valstīs ar tiešu Tier-1 pieslēgumu, bet arī ne īpaši augstu.

Satelītu savienojumi (ģeostacionārie) ir izņēmums ar apmēram 600 ms aizkavi, taču tos izmanto tikai īpašos gadījumos. Līdz ar Starlink zemās Zemes orbītas pakalpojuma ieviešanu (aizkave apmēram 25–50 ms), pat attālināti lietotāji tagad potenciāli var baudīt zemu aizkaves pieslēgumu (plašāk par to skatīt satelītu sadaļā zemāk).

Uzticamība: Azerbaidžānas tīkla uzticamība ir uzlabojusies, taču iepriekš ir bijuši būtiski pārrāvumi. Agrākajos gados valsts mēroga interneta pārrāvumi dažkārt notika viena kļūmes punkta dēļ – piemēram, liela elektroenerģijas padeves pārrāvuma vai tehniskas kļūmes Delta Telecom galvenajā mezglā Baku dēļ varēja tikt pārtraukta savienojamība visā valstī. Freedom House norādīja, ka agrāk šādi plaši pārrāvumi notika ik pēc pāris gadiem, lai gan 2022.–2023. gadā tādi netika fiksēti freedomhouse.org. Viens no bēdīgāk slavenajiem gadījumiem bija 2015. gadā, kad ugunsgrēks nozīmīgā datu centrā izraisīja interneta zudumu valstī uz vairākām stundām. Kopš tā laika ir ieviesti apvedceļi. Vairāku mugurkaula operatoru (Delta, AzerTelecom u.c.) un jaunu bateriju rezerves avotu klātbūtne ir samazinājusi pilnīga pārrāvuma risku.

Vietējā līmenī lietotāji joprojām ziņo par biezām neliela mēroga problēmām: palēninājumu vakara pīķa stundās, īslaicīgiem savienojuma zudumiem vai pazeminātu ātrumu. Daļu no tā skaidro ar tehniskiem ierobežojumiem (piemēram, veca infrastruktūra), un interneta pakalpojumu sniedzēji bieži kā pārtraukumu iemeslu min tīkla “profilaktisko apkopi” freedomhouse.org. Tomēr ir arī apsūdzības, ka dažkārt interneta pakalpojumu sniedzēji apzināti samazina ātrumu vai pārtrauc pakalpojumu ārēju spiedienu dēļ. Piemēram, politisku protestu vai sensitīvu notikumu laikā klienti ir ievērojuši pēkšņus interneta kvalitātes kritumus. Ir izskanējušas prasības (tostarp no dažiem IT speciālistiem un opozīcijas aktīvistiem), ka pakalpojumu sniedzēji pēc iestāžu pieprasījuma samazina ātrumu vai uz laiku atslēdz mobilo internetu noteiktos rajonos freedomhouse.org. Valdība un interneta pakalpojumu sniedzēji parasti noliedz politiski motivētus pārtraukumus, taču novērojama sakarība starp savienojamības problēmām un protestu vai konfliktu periodiem. Būtisks piemērs bija 2020. gada septembris, kad sākās otrais Karabahas karš: valdība kara stāvokļa dēļ de facto ieviesa interneta ierobežojumus, kas vairāku nedēļu garumā izraisīja nopietnus pakalpojuma traucējumus (sociālie tīkli tika pilnībā bloķēti). Vēl nesenāks piemērs – no 2022. gada septembra līdz novembrim iestādes bloķēja piekļuvi TikTok armēņu-azerbaidžāņu robežkonfliktu laikā freedomhouse.org freedomhouse.org – lai arī šī nebija pilnīga pārrāvuma situācija, tā bija mērķēta uzticamības/darbspējas ierobežošana.

Kopumā, ja nav tādas apzinātas iejaukšanās, tīkls ir kļūvis stabilāks. Monopols pār infrastruktūru gan nozīmē, ka, ja AzTelekom tīklā rodas problēmas, tiek ietekmēti daudzi atkarīgie interneta pakalpojumu sniedzēji un lietotāji. Valdības plāns ieviest pakalpojumu kvalitātes standartus (ko regulators apstiprinājis 2023. gadā) mērķē turēt pakalpojumu sniedzējus atbildīgus par darbspējas laiku un veiktspēju caliber.az. Īpaši reģionos klienti ir neapmierināti ar atkārtotajiem dīkstāves gadījumiem. Daži privātie interneta pakalpojumu sniedzēji mēģinājuši atšķirties, nodrošinot labāku klientu atbalstu un ātrāku remontu, taču viņi bieži vien tomēr balstās uz to pašu fizisko līniju bāzi.

Kopējais kvalitātes kopsavilkums: Azerbaidžānas interneta pakalpojumu kvalitāte ir nevienmērīga. Kad tā ir laba – galvenokārt ar optisko šķiedru pārklātās pilsētās – lietotāji var iegūt pasaules līmeņa ātrumus un zemu aizkavi, kas pietiek HD straumēšanai, tiešsaistes spēlēm un videokonferencēm. Mobilie tīkli Baku nodrošina ātrumus, kas pilnībā apmierina jebkuru viedtālruņa lietotni. Taču nestabilitāte ir problēma: lietotājs mazpilsētā var piedzīvot YouTube video buferēšanu tanī pašā laikā, kad lietotājs Baku skatās nevainojamu 4K straumi. Valdība apzinās, ka šīs atšķirības ātrumā un uzticamībā kavē tās digitālās attīstības mērķus, tāpēc tiek stipri investēts šķiedras tīklā un izvirzīts mērķis – minimums 25 Mbps visiem mincom.gov.az freedomhouse.org. Ja šie uzlabojumi turpināsies, pakalpojumu vidējā kvalitāte uzlabosies. Interneta lietotāji Azerbaidžānā cer, ka biežie palēninājumi un pārrāvumi drīz būs pagātne, infrastruktūrai uzlabojoties un ja īsta konkurence piespiedīs pakalpojumu sniedzējus uzlabot servisu.

Valdības politika, regulējums un cenzūra

Azerbaidžānas valdībai ir būtiska loma telekomunikāciju sektorā – kā politikas veidotājam, regulatoram un (caur valsts uzņēmumiem) operatoram. Tas novedis pie tā, ka regulējuma vide ir ļoti kontrolēta un dažkārt politizēta. Formāli nozari regulē 2005. gada Telekomunikāciju likums, un pārraudzību veic Digitālās attīstības un transporta ministrija (iepriekš Komunikāciju un augsto tehnoloģiju ministrija). Faktiski līdz nesenam laikam pati ministrija gan regulēja, gan pārvaldīja galvenos pakalpojumu sniedzējus (funkciju nodalīšana sākta 2008. gadā, bet tā nav pabeigta en.wikipedia.org). Rezultātā politikas lēmumi bieži saskan ar valsts komerciālajām interesēm.

Regulējuma sistēma: 2000. gadu sākumā Azerbaidžāna nomināli liberalizēja telekomunikāciju nozari – piemēram, 2002. gadā tika atcelta prasība interneta pakalpojumu sniedzējiem iegūt valsts licenci en.wikipedia.org. Taču tas nenozīmēja patiesi atvērtu tirgu. Ministrija turpināja izdot neformālus rīkojumus un dažkārt ignorēja bezlicenču noteikumu, radot spiedienu uz interneta pakalpojumu sniedzējiem izpildes jautājumos en.wikipedia.org. Būtisku telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai (piemēram, starptautiskie balss vārteji, vai VoIP tā rašanās laikos) tika prasītas licences. Ministrija (tādējādi arī valdošā elite) saglabāja daļēju līdzdalību vairākos vadošajos interneta un mobilo sakaru operatoros, tādējādi saglabājot ietekmi en.wikipedia.org freedomhouse.org. Azerbaidžāna pieteicās dalībai PTO 1997. gadā un kā daļu no tā bija jārisina telekomunikāciju tirgus pieejamība; progress bija, taču pievienošanās apstājās, daļēji tādēļ, ka vietējie uzņēmumi baidījās zaudēt aizsargāto pozīciju en.wikipedia.org.

Jaunākais nozīmīgais attīstības virziens ir valdības plāns sākt obligātu visu interneta pakalpojumu sniedzēju un operatoru reģistrāciju. 2023. gada martā tika ieviesti noteikumi, kas prasa interneta pakalpojumu sniedzējiem reģistrēties ministrijā pēc jaunas sistēmas, šķietami lai izveidotu datu bāzi un uzlabotu atbildību freedomhouse.org freedomhouse.org. Ierēdņi apgalvo, ka tas palīdzēs uzraudzīt pakalpojuma kvalitāti un nodrošināt standartu ievērošanu freedomhouse.org. Daži neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji tomēr uztraucas, ka prasītā reģistrācija pieprasa sensitīvu informāciju un trūkst pārredzamības, tāpēc baidās, ka to varētu izmantot, lai pastiprinātu kontroli freedomhouse.org. Ministrija šīs bažas noraida, sakot, ka tā vienkārši īsteno esošo likumu.

Valdības iniciatīvas: Valsts ir sākusi dažādas programmas, lai veicinātu IK tehnoloģijas. “Telekomunikāciju un IT stratēģiskā ceļakarte” apstiprināta 2016. gadā, nosakot plašsaziņas interneta un e-pārvaldes mērķus freedomhouse.org. Prezidenta Alijeva vadībā digitālie projekti bieži tiek īstenoti no augšas uz leju – piemēram, pašreizējā plašapjoma interneta mērķa virzība tiek atbalstīta prezidenta līmenī caliber.az. Valdība arī izveidojusi Inovāciju aģentūru un tehnoloģiju parkus, lai atbalstītu vietējos tehnoloģiju uzņēmumus. Taču kritiķi norāda, ka patiesas regulatīvās neatkarības trūkst. Viena un tā pati iestāde, kas veicina nozares attīstību, var arī saukt pie atbildības vai bloķēt pakalpojumu sniedzējus, kas kļūst problemātiski, ja rodas politiskas problēmas.

Interneta cenzūra un satura regulēšana: Azerbaidžānā interneta brīvība tiek vērtēta kā “Nav brīva” uzticamo organizāciju skatījumā freedomhouse.org. Valdība jau vēsturiski nodarbojas ar tiešsaistes satura cenzūru un citādi domājošo nomākšanu. Lai arī valstī nav visaptveroša, pastāvīga “ugunsmūra” (daudzi globāli portāli ir pieejami), varas iestādes selektīvi bloķē un filtrē noteiktas vietnes, īpaši opozīcijas grupu vai neatkarīgo mediju lapas. Piemēram, populāras neatkarīgās ziņu vietnes kā Azadliq, Meydan TV, Turan un citas periodiski tiek bloķētas Azerbaidžānas teritorijā freedomhouse.org freedomhouse.org. Lēmumi par bloķēšanu bieži ir patvaļīgi un politiski motivēti – parasti pret saturu, kas kritizē Alijeva režīmu freedomhouse.org. Pēc 2017. gada likumu grozījumiem amatpersonas ieguva plašākas tiesības bloķēt vietnes bez iepriekšēja tiesas lēmuma (tiesai gan jāziņo 48 stundu laikā pēc bloķēšanas) freedomhouse.org. Varas iestādes šādus bloķējumus attaisno ar valsts drošības vai “nepatriotiska satura” argumentiem, taču praksē tas acīmredzami kalpo kritisku viedokļu apspiešanai.

Papildus vietņu bloķēšanai valdība izmanto īslaicīgus sociālo tīklu ierobežojumus sensitīvos laikos. Kā jau minēts, piemēram, TikTok pieeja tika īslaicīgi bloķēta 2022. gada beigās robežkonfliktu laikā freedomhouse.org freedomhouse.org. Agrākos gadījumos tādi servisi kā YouTube, Facebook, WhatsApp un Skype tikuši bremzēti vai atslēgti politisku protestu vai vēlēšanu dienās az-netwatch.org. Šie atslēgumi parasti ir īslaicīgi, bet efektīvi traucē komunikācijai un informācijas plūsmai brīžos, kad valdība baidās no nemieriem. Kārtībā iestādes reti kad atzīst šīs darbības atklāti; piemēram, 2020. gada kara stāvokļa laikā interneta traucējumus pasniedza kā drošības nepieciešamību (piemēram, kara video izplatības novēršanai).

Novērošana un lietotāju tiesības: Ir būtiski pierādījumi, ka Azerbaidžānas valdība uzrauga interneta trafiku un elektronisko komunikāciju. Jau 2010. gadu sākumā izmeklējumi atklāja, ka Rietumu telekomunikāciju uzņēmumi (piemēram, TeliaSonera) piegādāja Azerbaidžānas varas iestādēm novērošanas tehnoloģijas, kas ļauj dziļu datplūsmas analīzi un tiešu piekļuvi tīkliem drošības dienestiem az-netwatch.org. Tiek izmantots arī tādu uzņēmumu kā Verint aprīkojums un, iespējams, NSO Group spiegošanas programmatūra, lai vērstos pret aktīvistu ierīcēm az-netwatch.org. Aktīvisti un opozīcijas blogeri nereti aizdomājas, ka viņu e-pasti vai sociālā medija konti tiek novēroti. Ir dokumentēti daudzi gadījumi, kad blogeri un sociālo tīklu lietotāji arestēti vai vajāti par publicēto saturu internetā. Valdība ir kriminalizējusi noteiktus tiešsaistes izteicienus – piemēram, neslavas celšanas likums paplašināts arī uz tiešsaistes saturu, un materiālu publicēšana, kas “apvaino valsts cieņu”, var novest pie kriminālatbildības en.wikipedia.org az-netwatch.org. Piemēram, blogeris Mehmans Huseynovs un citi ir ieslodzīti acīmredzami safabricētās lietās, kas saistītas ar viņu tiešsaistes pretkorupcijas aktivitātēm. Tas ir radījis pašcenzūras atmosfēru: daudzi žurnālisti un arī parasti lietotāji internetā savos izteikumos ir piesardzīgi, lai izvairītos no nepatikšanām freedomhouse.org freedomhouse.org. Freedom House ziņojumā Freedom on the Net 2023 uzsvērts, ka “ilgstošā vēršanās pret neatkarīgajiem medijiem un tiešsaistes aktīvistu aresti ir radījuši plašu pašcenzūru” freedomhouse.org.

Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, Azerbaidžānas tiešsaistes telpa ir aktīva – iedzīvotāji izmanto sociālos tīklus (Facebook, YouTube, Instagram un arvien vairāk arī Telegram), lai apspriestu un dažkārt arī kritizētu dažādus jautājumus. Valdības pieeja ir kombinācija starp atklātu bloķēšanu un slēptu piespiešanu. Piemēram, nevis aizliedzot Facebook (kas būtu ļoti nepopulāri), bieži tiek izmantoti “troļļu fermas”, provaldības komentētāji un “kluss” saziņas ātruma samazinājums, lai kontrolētu opozīcijas naratīvus. 2022. gadā jaunais Mēdiju likums noteica, ka mediju izdevumiem (arī tiešsaistes ziņu vietnēm) obligāti jāreģistrējas valsts mediju reģistrā freedomhouse.org. Pēc tam varas iestādes atteica reģistrāciju vairākiem neatkarīgajiem izdevumiem, faktiski pasludinot tos par nelegitīmiem freedomhouse.org. Šis likums valdībai dod papildu rīkus slēgt nereģistrētas vietnes vai tās, kas pārkāpj neskaidri definētus informācijas izplatīšanas noteikumus.

Kopsavilkumā, valdības politika attiecībā uz internetu Azerbaidžānā ir divpusēja: ļoti aktīvi tiek attīstīta infrastruktūra un digitālie pakalpojumi ekonomikas izaugsmei, vienlaikus stingri tiek kontrolēts saturs un piekļuve jautājumos, kas skar politiku. Valdošā vara internetu skaidri vērtē gan kā ekonomisku nepieciešamību, gan arī kā potenciālu politisku draudu. Tāpēc tiek ieguldīts gan savienojamībā (piemēram, platjoslas pieejamībā visos reģionos), gan novērošanas un juridiskajās kontrolēs, lai internets paliktu “valdības interesēm lojāls” en.wikipedia.org. Tas nozīmē, ka lietotājiem Azerbaidžānā ir pieejami mūsdienīgi tīkli un arvien lielāki ātrumi, taču viņi darbojas vidē, kur daži temati ir tabu un privātums nav garantēts. Turpmāk novērotāji sekos, vai Azerbaidžāna nesper soli tālāk – piemēram, ieviešot iekšzemes interneta vārtu filtrus (līdzīgi kā Krievijā) vai vēl stingrākus sociālo tīklu likumus. Pagaidām kontrole ir būtiska, bet ne absolūta: tehnoloģiski zinoši lietotāji bieži izmanto VPN, lai apietu bloķēšanu, un šifrētas lietotnes kā Telegram tiek plaši lietotas relatīvi brīvākai diskusijai.

Satelīta internets Azerbaidžānā: sasniedzot pēdējo robežu

Ņemot vērā Azerbaidžānas kalnaino reljefu un attālos ciematus, satelīta internets jau sen ir bijis valsts savienojamības stratēģijas daļa – un tagad tas ieiet jaunā ērā ar Zemes zemo orbītu tehnoloģijām.

Nacionālās satelītu programmas (Azerspace): Azerbaidžānas divi ģeostacionārie satelīti – Azerspace-1 un Azerspace-2 – darbojas telekomunikāciju jomā attiecīgi kopš 2013. un 2018. gada en.wikipedia.org. Tos pārvalda valsts uzņēmums Azercosmos, un tie galvenokārt apkalpo televīzijas pārraidītājus un starptautiskos klientus, taču nodrošina arī vietējo platjoslas satelīta internetu ar VSAT termināļiem. Azercosmos Azconnexus pakalpojums izmanto šos satelītus, lai nodrošinātu internetu, piemēram, lauku kopienām, ārkārtas glābšanas vienībām un kritiskās infrastruktūras objektos (piemēram, jūras naftas platformās) satelliteprome.com. C joslas pārklājums sedz Azerbaidžānu un kaimiņreģionus ar uzticamu sakaru nodrošinājumu pat sliktos laikapstākļos, kamēr Ku josla ļauj lietot mazākas antenas mobilākos risinājumos satelliteprome.com satelliteprome.com. Tas ir bijis būtiski, piemēram, nodrošinot interneta sakarus attālos robežpunktos vai banku rezerves pieslēgumos. Valdība norādījusi, ka satelīta sakari palīdzēs nodrošināt internetu arī nesen atgūtajās Kalnu Karabahas teritorijās, kamēr tur tiek atjaunota sauszemes infrastruktūra. Vienīgais ierobežojums gan ir cena – VSAT iekārtas un satelīta trafiks parasti ir bijis dārgs. Tādējādi Azerspace internets mērķēts nevis patērētājiem, bet gan valdības iestādēm un uzņēmumiem, kuri ir gatavi maksāt augstu cenu par savienojamību vietās, kur citas iespējas nav pieejamas satelliteprome.com. Piemēram, naftas lauki izmanto Azconnexus monitoringa sistēmām, vai lauku reģions pieslēdz administrāciju caur satelītu, ja optiskais pieslēgums nav plānots tuvākajā laikā.

Starlink un jaunie LEO pakalpojumi: Liels pavērsiens notika 2023.–2025. gadā: SpaceX Starlink satelītinternets kļuva pieejams Azerbaidžānā. 2025. gada martā Starlink oficiāli paziņoja, ka tā ātrgaitas, ar zemu aizturi interneta pakalpojums tagad ir aktīvs Azerbaidžānā caspianpost.com. Tas padara Azerbaidžānu par vienu no retajām valstīm reģionā, kur pieejams Starlink pārklājums (kaimiņos esošā Gruzija un Armēnija nesen arī saņēma pakalpojumu, kamēr Krievija un Irāna joprojām nav pieejamas regulatīvu jautājumu dēļ). Starlink zemas orbītas satelītu konstelācija spēj nodrošināt ~50–150 Mb/s lejupielādes ātrumus ar aizturi pat tikai 20–40 ms, kas ir milzīgs uzlabojums, salīdzinot ar tradicionālo satelītkomunikāciju aizturi caspianpost.com. Azerbaidžānas attālo reģionu lietotājiem tas burtiski atver jaunu apvāršņi — vietās, kur, iespējams, nekad nebūs optiskā kabeļa vai pat uzticams mobilo sakaru tornis, ar skatu uz atklātām debesīm iespējams iegūt platjoslu, kas salīdzināma ar pilsētas DSL/kabeļa internetu.

Tomēr Starlink pakalpojums nav lēts. Pirmie lietotāji ziņo, ka ikmēneša abonēšanas maksa ir ap 100 AZN (≈ 59 USD), bet Starlink aparatūras komplekts (šķīvis + maršrutētājs) maksā ap 670 AZN (≈ 400 USD) sākumā, plus aptuveni 50 AZN par piegādi tech.az. Tas ir diezgan dārgi, ņemot vērā vietējos ienākumus – daudzas lauku mājsaimniecības var uzskatīt 60 dolārus mēnesī par nepieņemami augstu summu (tas ir vairākas reizes dārgāk nekā pamata mobilo datu plāns). Tādēļ Starlink Azerbaidžānā sākotnēji izmantos noteiktas nišas: uzņēmumi attālos apgabalos, turīgāki cilvēki lauku īpašumos vai kopienas lietošanas risinājumos. Interesanti, ka Azerbaidžānas interneta lietotāji pauda minējumus, ka Starlink parādīšanās radīs spiedienu uz vietējiem pakalpojumu sniedzējiem par kvalitāti vai cenu, lai gan daži ironiski baidījās, ka interneta pakalpojumu sniedzēji paaugstinās cenas, izmantojot Starlink augstās izmaksas kā attaisnojumu tech.az. Jebkurā gadījumā Starlink nodrošina jaunu konkurentu — ārpus valsts telekomunikāciju monopola kontroles, jo signāls tiek raidīts tieši no satelīta lietotājam. Tam var būt ievērojama nozīme: pirmkārt, tas paver ceļu necenzētam internetam (ja vien valdība nemēģinās aizliegt Starlink termināļus). Ikviens ar Starlink šķīvi var apiet Azerbaidžānas nacionālos vārtus, padarot grūtāku varas iestādēm filtrēt vai pārtraukt pakalpojumu. Vēl nav skaidrs, kāda būs valdības nostāja; līdz šim Starlink ieviešana valstī notikusi bez šķēršļiem.

Bez Starlink pieejami arī citi satelītu risinājumi, piemēram, Viasat vai topošais OneWeb, bet uz 2025. gadu tiem vai nu nav pārklājuma, vai tie netiek aktīvi piedāvāti Azerbaidžānā. OneWeb (LEO konstelācija no Lielbritānijas) nākotnē varētu apkalpot reģionu, un Azercosmos pat ir izteicis interesi sadarboties nākotnes satelītu projektos, jo plāno tuvākajos gados palaist Azerspace-3. Turklāt pavisam attāliem lietotājiem, kuriem Starlink nav pieejams, vietējie izplatītāji (piemēram, BusinessCom Networks) piedāvā klasisku VSAT platjoslu caur Azerspace vai citiem reģionālajiem satelītiem. 2021. gada apsekojumā tika norādīts, ka “valsts varētu gūt milzīgu labumu no satelītkomunikāciju izmantošanas” industrijām un valdībai, un tiešām sektori kā nafta un gāze, raktuvju ieguve un tūrisms attālos rajonos ir atkarīgi no šādiem risinājumiem bcsatellite.net bcsatellite.net.

Pielietojuma gadījumi mazapkalpotajos reģionos: Azerbaidžānas kalnainajā Nahčivanas eksklāvā (atdalīts ar Armēnijas teritoriju) interneta savienojamība vēsturiski bija atkarīga no mikroviļņu un satelīta sakariem, līdz caur Irānu tika ieviests optiskais kabelis. Pat mūsdienās satelītu rezerves savienojums nodrošina Nahčivanai noturību. Līdzīgi nelielos ciematos augstu Kaukāzā (piemēram, Gubas vai Lerikas reģionos) dažreiz kopienas centrs vai skola tiek aprīkota ar satelīta šķīvi, lai iedzīvotāji varētu lietot internetu. Ar Starlink, teorētiski platjoslu varētu iegūt arī atsevišķa saimniecība vai pat klejotāju nometne, kas pirms dažiem gadiem bija neiedomājami. Vēl viens pielietojums ir katastrofu seku likvidācija: Azerbaidžānā ir nosliece uz dubļu nogruvumiem un retu zemestrīci; ja pazemes tīkli sabrūk, satelīti var saglabāt sakarus ārkārtas dienestiem.

Rezumējot, satelītinternets Azerbaidžānā no nišas uzņēmumu risinājuma ir izaudzis līdz reāli patērētājam pieejamai iespējai līdz ar Starlink ienākšanu. Azercosmos satelīti joprojām ir stratēģiski svarīgi savienojamībai kritiskām operācijām un kā valsts kosmosa ambīciju sastāvdaļa (valdība lepojas, ka ir pirmā Kaukāzā ar telekomunikāciju satelītiem). Tagad “pēdējā robeža” — pilnīgi visa Azerbaidžānas teritorijas pieslēgšana internetam — ir kļuvusi ievērojami sasniedzamāka. Starlink veiksmīgā aktivizēšana 2025. gadā ir nozīmīgs pavērsiens — tas nozīmē, ka pat nomaļu pļavu vai robežposteņu sakari var būt pieejami tiešsaistē, ja nepieciešams caspianpost.com. Valsts mēroga optiskie kabeļi apvienojumā ar satelītu pārklājumu no augšas jau tuvākajā nākotnē varētu efektīvi likvidēt atlikušos “baltos plankumus” Azerbaidžānas savienojamības kartē.

Reģionālie salīdzinājumi un starptautiskie etaloni

Salīdzinot Azerbaidžānas piekļuvi internetam ar reģionālajiem kaimiņiem un līdzīgām valstīm, iespējams novērtēt tās progresu. Runājot par kopējo interneta izplatību, Azerbaidžāna ir nedaudz priekšā tuvinošieKaukāza valstīm. Aptuveni 88–89% Azerbaidžānas iedzīvotāju bija interneta lietotāji 2022.–2023. gadā, saskaņā ar ITU un nacionālajiem datiem theglobaleconomy.com freedomhouse.org. Tas ir vairāk nekā Gruzijā (ap 82% 2023. gadā) un Armēnijā (~78–79% 2022. gadā) fred.stlouisfed.org theglobaleconomy.com. Tas ir arī virs pasaules vidējā līmeņa (~66%) un pat augstāk par augšējās vidējpienākumu valstīm. Azerbaidžānas ievērojamās investīcijas mobilā pārklājumā un pilsētu platjoslā, iespējams, arī veicinājušas šos augstos rādītājus. Ievērojami, ka atšķirība starp pilsētu un lauku lietotājiem ir mazāka, nekā varētu domāt: oficiālie dati 2022. gadā liecināja, ka 83% lauku iedzīvotāju ir tiešsaistē pretstatā 90,5% pilsētnieku mincom.gov.az mincom.gov.az, kas nozīmē, ka digitālās iekļaušanas centieni ir sasnieguši lielāko daļu lauku teritoriju.

Runājot par platjoslas pieejamību, Azerbaidžānas fiksēto platjoslas pieslēgumu īpatsvars (ap 21 uz 100 iedzīvotājiem 2023. gadā) statista.com ir viduvējs – lielāks nekā Armēnijā (~17 uz 100), bet zemāks nekā, piemēram, Turcijā vai Krievijā. Mobilās platjoslas (77 uz 100 iedzīvotājiem 2022. gadā) rādītājs ir līdzvērtīgs daudzām Eiropas valstīm freedomhouse.org. Šie rādītāji liecina, ka Azerbaidžāna nav atpalikusi pamata tīklu izvēršanā.

Joma, kurā Azerbaidžāna ir atpalikusi, ir interneta ātrums un kvalitāte (lai gan situācija ātri uzlabojas, kā iepriekš minēts). Pat 2022. gadā Azerbaidžānas vidējais fiksētās platjoslas ātrums bija ievērojami zemāks nekā dažās Centrālāzijas valstīs, kas bija “pārlēkušas” uz šķiedru (Kazahstāna, Uzbekistāna) caliber.az. Līdz 2024. gada beigām Azerbaidžāna daļu šī atstatuma aizpildīja, taču joprojām būtiski atpaliek no vadošajām valstīm un pat Krievijas. Mobilo datu ātrumu ziņā Azerbaidžāna reģionā ir spēcīga – ātrāka nekā Armēnija un Gruzija, un apmēram līdzvērtīga Turcijai. Speedtest Global Index mobilajā kategorijā Azerbaidžāna bieži ieņem 50. vietas pasaulē, padarot to par vienu no labākajiem pēcpadomju valstīs (piemēram, 2024. gada oktobrī 54. vieta mobilajā indeksā, apsteidzot Kazahstānu un visus Dienvidkaukāza kaimiņus) abc.az.

Runājot par pieejamību, Azerbaidžāna uzrāda labus rezultātus: platjoslas izmaksas ir tikai 1,3% no NKI, kas ir labāk nekā, piemēram, Armēnijā (2,5% no NKI), saskaņā ar ITU pieejamības rādītājiem theglobaleconomy.com tradingeconomics.com. Reģionālās iniciatīvas, piemēram, Eirāzijas Ekonomikas savienības viesabonēšanas vienošanās, tieši neattiecas uz Azerbaidžānu (jo tā nav dalībniece), taču Azerbaidžāna pati ir pazeminājusi viesabonēšanas tarifus ar dažiem kaimiņiem, lai veicinātu lētāku mobilo sakaru izmantošanu pāri robežām (īpaši ar Turciju un Krieviju pēdējos gados).

Viens nozīmīgs reģionālais aspekts ir digitālā plaisa plašākā reģionā. Dienvidkaukāzā kopumā ir laba interneta izplatība (~80% vidēji Armēnijā/ Gruzijā), kas ir augstāka nekā daudzviet Centrālāzijā (piemēram, Kirgizstānā ~60%, Tadžikistānā ~30-40%). Azerbaidžāna bieži uzsver, ka pēc IKT attīstības indeksa tā ir priekšā daudzām NVS valstīm. Pēc ANO IKT attīstības indeksa (jaunākie dati) Azerbaidžāna pirms dažiem gadiem ieņēma 65. vietu pasaulē, kas bija augstāk nekā Armēnijai (73. vieta) un Gruzijai (78. vieta), un būtiski augstāk nekā Centrālāzijas valstīm. Pasaules Ekonomikas foruma Tīkla gatavības indeksā Azerbaidžāna arī vēsturiski guvusi labus rezultātus infrastruktūras ziņā, lai gan politiskā/regulatīvā vide vērtēta zemāk cenzūras jautājumu dēļ.

Viena no reģionālajām problēmām ir tāda, ka Azerbaidžānai ir jāsadarbojas ar kaimiņiem, lai nodrošinātu savstarpēju pieslēgumu. Pastāvīgā konflikta ar Armēniju dēļ starp šīm divām valstīm nav tieša interneta kabeļa (dati tiek maršrutēti caur Gruziju vai Krieviju). Savukārt Gruzija un Armēnija apmainās ar datiem tieši. No otras puses, ciešā sadarbība ar Turciju sniedz priekšrocības – TurkTelecom ir atslēgas tranzīta sniedzējs Azerbaidžānas internetam, un politiskās attiecības ir veicinājušas jaunu savienojumu izveidi šajā virzienā en.wikipedia.org.

Kopsavilkumā, Azerbaidžāna izceļas reģionā ar plašu piekļuvi un mobilo tīklu stiprumu, taču tai vēl jāturpina attīstīties fiksētā platjoslas ātruma ziņā un, iespējams, arī konkurences vides veicināšanā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Azerbaidžānas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi nodrošināti ar internetu, taču vēl nav sasnieguši augstāko kvalitātes līmeni, kāds dažiem kaimiņiem radies, agrāk ieviešot fiber tehnoloģijas. Tā kā reģionālā integrācija pieaug (piemēram, caur ES Austrumu partnerības digitālajām programmām), Azerbaidžāna, visticamāk, turpinās uzlabot savus rādītājus, lai saglabātu reģionālā IKT līdera statusu – šo tēlu valdība aktīvi cenšas nostiprināt.

Nākotnes perspektīva: Ceļā uz digitālo iekļaušanu un atjauninātu infrastruktūru

Interneta piekļuves nākotne Azerbaidžānā izskatās dinamiski attīstoša, jo valsts nospraudusi ambiciozus mērķus pilnīgai pieslēgtībai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Dažas galvenās tendences un plāni raksturo šo perspektīvu:

Valsts mēroga platjoslas pārklājums: Valdības deklarētais mērķis ir “nodrošināt visu Azerbaidžānas teritoriju ar platjoslas internetu līdz 2024. gadam”, nodrošinot visiem lietotājiem vismaz 25–30 Mbps ātrumu caliber.az freedomhouse.org. Lai to panāktu, Digitālās attīstības un transporta ministrija ar savām struktūrām (AzTelekom, Baktelecom) paātrina fiber optiskā tīkla ieviešanu vēl nenosegtajos reģionos. Tas ietver optiskā kabeļa pagarināšanu ne tikai līdz katram pilsētēji un rajona centram, bet arī līdz ciematiem un jaunapbūvētām apdzīvotām vietām. Paralēli tiek ieviesti bezvadu risinājumi (kā LTE fiksētie maršrutētāji vai nākotnē arī potenciāli 5G FWA) visgrūtāk sasniedzamajiem punktiem. Ņemot vērā līdzšinējo progresu – pēdējos gados gandrīz puse mājsaimniecību ieguvušas fiber piekļuvi caliber.az – ir ticams, ka līdz 2025.–2026. gadam gandrīz katram mājoklim, kas vēlas pieslēgties, būs pieejama ātrgaitas opcija. Urban-rural atšķirības mazināšana ir politiska un ekonomiska prioritāte, kas ietverta plašākos “digitālās iekļaušanas” centienos. Sagaidāms, ka lauku platjoslas izstrādi arī turpmāk atbalstīs tādas institūcijas kā EBRD, Pasaules Banka un citas, jo tas atbilst starptautiskajiem attīstības mērķiem.

5G ieviešana un mobilās sakaru evolūcija: Turpmākajos pāris gados Azerbaidžāna, visticamāk, pāries no 5G izmēģinājumiem uz komerciālu ieviešanu. Gan Azercell, gan Bakcell veiksmīgi testējušas 5G Baku freedomhouse.org. Valdībai būs jāpiešķir frekvences (iespējams, C-frekvenču joslā un milimetru joslās) 5G un, iespējams, jāorganizē izsole vai jāpiešķir licences. Ņemot vērā, ka mobilo tirgu faktiski veido trīs spēlētāji, kuriem visiem ir saikne ar valsti vai ietekmīgām interesēm, brīva izsole, iespējams, nebūs pārāk konkurētspējīga – bet jebkurā gadījumā 5G ieviešana notiks pakāpeniski. Līdz 2025. gadam mēs varētu redzēt 5G “karstos punktus” Baku (piemēram, pilsētas centrā, biznesa rajonos, lidostas apkaimē), kā arī vēlāk paplašināšanos uz citām lielākajām pilsētām un industriāliem centriem. Pilns valsts mēroga 5G pārklājums prasīs vairāk laika, iespējams, gadu desmitu otrajā pusē un būs atkarīgs no ekonomiskiem faktoriem (operatori vērtēs ieņēmumu potenciālu). Tomēr Azerbaidžāna nevēlas atpalikt tehnoloģiski; kaimiņvalsts Krievija kavējas ar 5G ieviešanu, bet Persijas līča valstis un Turcija virzās uz priekšu, tāpēc Azerbaidžāna vēlēsies noturēt tempu, lai piesaistītu investīcijas. 5G izmantošanas iespējas Azerbaidžānā varētu ietvert viedpilsētu risinājumus Baku, attīstītu mobilo platjoslu Formula 1 ielu sacīkšu trasei (ko Baku uzņem), un privātos 5G tīklus naftas rūpniecībai.

Uzlabota satelītintegrācija: Azerbaidžāna arī turpmāk izmantos satelītus specifiskām vajadzībām. Azercosmos, iespējams, plāno nākamo telekomunikāciju satelītu (Azerspace-3), lai paplašinātu kapacitāti un pārklājumu, iespējams, ar jaunāko augstas caurlaidības satelīta (HTS) tehnoloģiju. Tāpat Azercosmos varētu sadarboties ar LEO zvaigznājiem – piemēram, viņi varētu uzņemt Starlink vai OneWeb bāzes stacijas, ja abas puses panāktu vienošanos, padarot Azerbaidžānu par reģionālu satelītinterneta pakalpojumu centru. Līdz ar Starlink ienākšanu, nākotnē var tikt ieviestas regulējošas izmaiņas: valdība varētu ieviest noteikumus satelītu lietotāju termināļiem, iespējams, prasīt atļauju vai reģistrēšanu (kā to dara dažas valstis) – īpaši, ja daudzi cilvēki izmantos Starlink, lai piekļūtu necenzētam internetam. Ideālā gadījumā, satelīti papildinās nacionālo tīklu – pieslēdzot ļoti attālas vietas un nodrošinot rezerves risinājumus avāriju gadījumā.

Pakalpojumu kvalitātes un konkurences uzlabošana: Apzinoties iepriekšējās kvalitātes nepilnības, Azerbaidžānas telekomunikāciju iestādes ievieš Pakalpojumu Kvalitātes standartus un monitoringu. Tas ietver rādītājus kā darbspējas laiks, caurlaides spēja un latentums, kuriem ISP ir jācenšas atbilst caliber.az. Ja šos standartus stingri ieviesīs, tas varētu piespiest pakalpojumu sniedzējus vairāk ieguldīt tīkla modernizācijā un savienojuma noturībā. Valdība arī nodrošināja 1 miljona eiro ES grantu institucionālo reformu atbalstam, lai uzlabotu telekomunikāciju regulējumu (piemēram, izveidot neatkarīgāku regulatoru un stiprināt konkurences aizsardzību) neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu. Nākamo gadu laikā mēs varam sagaidīt neatkarīgas telekomunikāciju regulatora aģentūras formālu izveidi, kas būtu atdalīta no ministrijas – tas atbilstu starptautiskajai paraugpraksei. Palielināta caurspīdība licenču izsniegšanā un frekvenču sadalē arī veicinātu investīciju vidi.

Konkurence varētu uzlaboties, ja tirgu atvērtu jaunpienācējiem vai ja mazāki ISP spētu attīstīties. Piemēram, NEQSOL loma (tie pieder Bakcell un AzerTelecom) nozīmē, ka tirgū ir spēcīgs privātais spēlētājs; NEQSOL varētu tiešākā veidā ieiet patērētāju fiksētās platjoslas tirgū, konkurējot ar AzTelekom, īpaši pilsētās. Kā alternatīva – telekomunikāciju nozares ārvalstu investīcijas varētu nākt, ja Azerbaidžāna (pēc iespējamās iestāšanās PTO) atļautu ienākt ārvalstu ISP vai operatoriem. Tomēr ņemot vērā valsts ciešo kontroli, jebkādi šādi soļi visticamāk būs piesardzīgi.

E-pārvalde un digitālā ekonomika: Interneta piekļuves palielināšana ir pamats Azerbaidžānas plašākiem digitālās transformācijas plāniem. Valsts ir paplašinājusi e-pārvaldes portālus (e-vīzas, tiešsaistes nodokļu deklarēšana, digitālās identitātes u.c. pakalpojumi). Ar gandrīz 90% iedzīvotāju tiešsaistē, valdība var nodrošināt vairāk pakalpojumu digitāli, ko tā vēlas darīt kā daļu no pretkorupcijas un efektivitātes pasākumiem. Līdz 2025. gadam sagaidāms, ka tiklīdz lauku reģionos uzlabosies savienojamība, tādi pakalpojumi kā tiešsaistes notariāta apstiprinājumi, e-veselības ieraksti un digitālās izglītības platformas būs plašāk izmantojamas. Azerbaidžānai ir arī ambīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu sektorā – uzlabota interneta infrastruktūra visā valstī ļaus talantiem no jebkura reģiona piedalīties digitālajā ekonomikā (programmēšana, freelancings, satura radīšana). Tiklīdz būs pieejams ātrs internets, mēs, iespējams, redzēsim jaunus tehnoloģiju centrus vai inkubatorus arī tādās otrās līmeņa pilsētās kā Gendža vai Šamahi, lai decentralizētu tehnoloģiju nozari no Baku.

Pārrobežu savienojamības projekti: Azerbaidžānas loma kā tranzīta valstij pieaugs ar tādiem projektiem kā Transkaspijas optiskais kabelis (savienošanai ar Centrālāziju caur zemūdens kabeli uz Kazahstānu) un iepriekš minētā Digitālā zīda ceļa projekta realizēšanu, lai pārvadātu Eiropas datu plūsmu uz Āziju. Sekmīga šo projektu īstenošana ne tikai radīs ieņēmumus, bet arī stiprinās Azerbaidžānas pašu tīkla noturību (vairāk maršrutu = mazāka izslēgšanas iespējamība). Turklāt, esot tranzīta mezglam, vietējie ISP vēl vairāk samazinās platjoslas izmaksas, pateicoties apjoma ekonomijai.

Izaicinājumi un nezināmie faktori: Neskatoties uz rožainajiem plāniem, joprojām ir izaicinājumi. Politiskā griba ir divējāda – lai gan līderi investē infrastruktūrā, viņi var arī turpināt vai pat pastiprināt interneta cenzūru, ja jutīsies apdraudēti (īpaši pirms valsts vēlēšanām vai jutīgos notikumos). Līdzsvars starp piekļuves uzlabošanu un satura ierobežošanu arī turpmāk noteiks Azerbaidžānas interneta ainu. Tāpat ekonomiskās svārstības (naftas cenu izmaiņas u.c.) var ietekmēt finansējumu šiem lielajiem infrastruktūras projektiem. Panākumi ar fiber pieslēgšanu ciemiem, piemēram, būs atkarīgi no noturīgām investīcijām, kas savukārt ir saistītas ar valsts finanšu veselību.

Vēl viens nezināmais faktors ir sabiedrības pieprasījums un digitālās prasmes. Viena lieta ir ierīkot fiber savienojumu katrā ciematā; pavisam cita – panākt, ka katra ģimene to efektīvi izmanto. Joprojām ir iedzīvotāju grupas – īpaši gados vecāki cilvēki lauku reģionos –, kuras vēl neredz platjoslas nepieciešamību vai arī viņām trūkst prasmes to izmantot. Nepārtrauktas digitālās pratības programmas un pieejamu ierīču nodrošināšana būs nozīmīgi, lai patiešām sasniegtu gandrīz 100% izmantošanas līmeni.

Kopsavilkumā Azerbaidžānas interneta pieejamība virzās augšupvērstā trajektorijā. Ja pašreizējie plāni tiks īstenoti, vēlākajos 2020. gados Azerbaidžānai varētu būt visuresošs ātrgaitas internets — kombinācijā ar optisko šķiedru, 5G un satelītu piekļuvi, kas sasniegs no Kaspijas jūras piekrastes līdz augstākajam kalnu ciematam; tas būtu sasniegums, kas radikāli mainītu sociāli ekonomiskās iespējas. “Pēdējā robeža” savienojamībā, šī vārda tiešākajā nozīmē (internets no kosmosa), tagad ir kļuvusi par daļu no galvenās diskusijas valstī. Galvenie jautājumi būs, kā valdība sabalansēs kontroli pret atvērtību un cik ātri solītie uzlabojumi tiks īstenoti realitātē. Tomēr pašreizējā trajektorija norāda, ka plaisa starp Azerbaidžānu un attīstītākajām digitālajām valstīm samazināsies, padarot interneta piekļuvi Azerbaidžānā ātrāku, uzticamāku, iekļaujošāku un, iespējams, arī brīvāku turpmākajos gados.

Avoti:

• Digitālās attīstības un transporta ministrija, Azerbaijan Digital Development: Facts & Figures 2022, oficiālā statistika par IKT izmantošanu un infrastruktūru mincom.gov.az mincom.gov.az mincom.gov.az.
• Freedom House – Freedom on the Net 2023: Azerbaidžāna (valsts pārskats) freedomhouse.org freedomhouse.org freedomhouse.org.
• EBRD preses relīze (2022. gada 22. decembris): “EBRD un ES atbalsta platjoslas paplašināšanu Azerbaidžānā” – informācija par 50 milj. ASV dolāru aizdevumu AzTelekom lauku platjoslai neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu neighbourhood-enlargement.ec.europa.eu.
• Caliber.Az (2024. gada 9. janvāris), “Azerbaidžānas interneta tirgus: investīcijas ātrumā un pakalpojumos” – platjoslas attīstības, ātruma un monopola problēmu analīze caliber.az caliber.az.
• Ookla Speedtest Global Index dati caur vietējiem medijiem: ABC.AZ (2024. gada 25. novembris) ziņo par Azerbaidžānas ātruma vietu abc.az abc.az; Report.az (2023. gada augusts) par fiksētās platjoslas reitingu report.az.
• Azercosmos – SatellitePro ME (2024. gada janvāris), “Azercosmos saņem balvu par Azconnexus satelīta platjoslas pakalpojumu” satelliteprome.com satelliteprome.com.
• Tech.az (2025. gada 29. marts), “Starlink aktivizēts Azerbaidžānā – satelīta internets no 100 AZN” tech.az tech.az; Caspian Post (2025. gada 29. marts) ziņas par Starlink pieejamību caspianpost.com.
• ITU/Pasaules Bankas dati – fiksētās platjoslas abonementi un izplatība statista.com, IKT cenu grozs tradingeconomics.com, interneta lietotāji theglobaleconomy.com.
• DataReportal – Digital 2023: Azerbaidžāna (Kepios), galvenie dati par lietotājiem un ātrumiem datareportal.com datareportal.com.
• Azerbaijan Internet Watch – interneta attīstības un kontroles hronoloģija (1994–2021) az-netwatch.org az-netwatch.org.