Šokējošā patiesība par Čīles interneta uzplaukumu: 96% ir pieslēgušies (un skaits pieaug)

Ievads: Čīlē pēdējās desmitgades laikā ir notikusi interneta pieejas revolūcija, padarot to par vienu no visvairāk savienotajām valstīm Latīņamerikā. 2024. gada sākumā pārsteidzoši 96,5% Čīles mājsaimniecību ir pieejams internets – 2015. gadā tie bija tikai aptuveni 70% litoralpress.cl. Šo straujo paplašināšanos veicināja nacionāli infrastruktūras uzlabojumi, agresīva platjoslas tirgus konkurence un progresīva valdības politika. Tomēr aiz šo virsrakstu datiem slēpjas pārsteidzošas detaļas — par starpību starp pilsētām un laukiem, tehnoloģijām, kas savieno tālos Čīles reģionus, kā arī joprojām pastāvošajiem izaicinājumiem par pieejamību un digitālo iekļaušanos. Šis pārskats detalizēti aplūko interneta pieejamību Čīlē, atklājot astoņus galvenos aspektus — sākot no pārklājuma statistikas un tehnoloģiju tendencēm līdz pakalpojumu sniedzēju tirgus daļai, satelītpakalpojumu izaugsmei, cenu līmeņiem, lietotāju pieredzei un valdības iniciatīvām.

Nacionālais pārklājums un interneta izplatība

Pēc reģionālajiem standartiem Čīle šobrīd var lepoties ar gandrīz universālu interneta pārklājumu. Interneta izplatība ir sasniegusi aptuveni 90% iedzīvotāju un vairāk nekā 94% mājsaimniecību, padarot Čīli par līderi Latīņamerikā freedomhouse.org. 2023. gada telekomunikāciju regulatora SUBTEL aptaujā tika konstatēts, ka 94,3% Čīles mājsaimniecību bija internets, salīdzinot ar 79,3% 2016. gadā freedomhouse.org. 2024. gada sākumā šis skaitlis vēl pieauga – 96,5% mājsaimniecību ir tiešsaistē, tātad bez interneta ir tikai 3,5% litoralpress.cl. Tas ir ievērojams lēciens, salīdzinot ar desmit gadu senu pagātni. Salīdzinājumam:

• 2015: ~70,2% mājsaimniecību bija pieejams internets litoralpress.cl (gandrīz 30% – nebija).
• 2023: 94,3% mājsaimniecību tiešsaistē litoralpress.cl – dramatisks uzlabojums.
• 2024: 96,5% mājsaimniecību tiešsaistē litoralpress.cl (rekordaugsts rādītājs, gandrīz visām mājām ir savienojums).

Šāda izaugsme ierindo Čīli kvalitātes ziņā augstākā līmenī arī pasaulē. Šo straujo attīstību ļāva īstenot vairāku faktoru apvienojums: spēcīga ekonomiskā attīstība, konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem un ievērojamas investīcijas platjoslas tīklos. Fiksētās platjoslas pieslēgumi 2023. gadā sasniedza 4,52 miljonus (22,6 uz 100 iedzīvotājiem) subtel.gob.cl, bet mobilā interneta pieslēgumu ir pat vairāk nekā iedzīvotāju (virs 136% izplatības 2022. gadā) en.wikipedia.org – tas liecina, ka daudziem ir vairāki mobilie datu pieslēgumi vai ierīces. Kopumā 2023. gada sākumā Čīlē bija aptuveni 17,7 miljoni interneta lietotāju, kas ir ~90% no iedzīvotāju skaita datareportal.com.

Jāatzīmē, ka Čīles “interneta pieejas” definīcija ietver jebkuru savienojumu (fiksēto, mobilo vai satelīta), ko lieto mājsaimniecība. Tāpēc gandrīz 96% mājsaimniecību rādītājs atspoguļo gan fiksētu platjoslas, gan mobilo interneta lietojumu. Patiesi, vairāk nekā puse (55,6%) mājsaimniecību Čīlē izmanto gan fiksēto, gan mobilo internetu, kamēr augošs segments (26,9%) mājās izmanto tikai mobilo internetu techtegia.com. Šī elastība ļauj iepriekš atslēgtām grupām pieslēgties caur viedtālruņiem, pat ja nav vadu platjoslas. Rezultāts ir tāds, ka Čīle principā ir sasniegusi universālu digitālo piekļuvi, un interneta pieejamības līmenis tagad ir salīdzināms ar daudzu attīstīto valstu rādītājiem. Atlikušās plaisas ir arvien vairāk saistītas ar sociāliem faktoriem (kā digitālā pratība vai pieejamība), nevis ar infrastruktūras trūkumu, kā aplūkots tālāk.

Pilsētu un lauku savienojamība – samazinājusies plaisa

Viens pārsteidzošs fakts par Čīles interneta panākumiem ir tas, cik maz ir palikusi plaisa starp pilsētām un laukiem. Vēsturiski lauku teritorijas atpalika no pilsētām savienojamībā, bet mobilais platjoslas tīkls un sabiedriskie ieguldījumi būtiski samazināja šo digitālo plaisu. Saskaņā ar jaunāko aptauju, 96,8% pilsētu mājsaimniecību un 94,5% lauku mājsaimniecību ir pieslēgums internetam – tikai aptuveni 2 procentpunktu starpība litoralpress.cl. Vienkāršiem vārdiem, lauku Čīle tagad ir gandrīz tikpat savienota kā pilsētas – iespaidīgs sasniegums, ņemot vērā sarežģīto ģeogrāfiju.

Pirms dažiem gadiem lauku savienojamība bija ievērojami zemāka. Mobilās tehnoloģijas ir kļuvušas par lielu izlīdzinātāju: aptuveni puse lauku mājsaimniecību (50,9%) tagad izmanto mobilo platjoslas pieslēgumu subtel.gob.cl. Mobilo operatoru pārklājuma paplašināšana (ar 4G un nesen arī 5G) ir atvedusi internetu arī attālās kopienās, kur grūti izbūvēt kabeļus. Papildus tam mērķtiecīgas valdības programmas “Brecha Digital Cero” (Nulles digitālā plaisa) finansē lauku infrastruktūru un pēdējās jūdzes risinājumus – piemēram, mobilo torņu uzstādīšana attālos ciemos un publisko WiFi punktu izveide. Valdības “WiFi ChileGob” iniciatīva darbojas visos 16 reģionos ar simtiem bezmaksas WiFi zonām, ļaujot laukos un mazpilsētās pieslēgties internetam uz 30 minūtēm katrā sesijā wifigob.cl interior.gob.cl.

Reģionu dati atspoguļo šo progresu. It visā Čīles teritorijā interneta lietojums ir virs 90% mājsaimniecību. Pat reti apdzīvotos apgabalos dienvidos (Aisēna, Mageljāns) un augstkalnu pamatiedzīvotāju teritorijās interneta pieejamība būtiski pieauga, pateicoties jaunajiem optiskās šķiedras mugurkaula tīkliem un satelītsavienojumiem (par to runāts tālāk). Atlikušās atslēgtās mājsaimniecības lielākoties atrodas ļoti attālos apgabalos vai saskaras ar sociālekonomiskām barjerām, nevis pārklājuma trūkumu. Turatku ienākumu pilsētu rajonos interneta pieejamība ir praktiski 100% litoralpress.cl, bet arī zemāku ienākumu vai lauku reģionos pārsniedz 90%. Čīle tādējādi ir pārvarējusi pilsētas–lauku digitālo plaisu labāk nekā lielākā daļa Latīņamerikas valstu.

Tomēr piekļuves kvalitāte joprojām var atšķirties. Lauku lietotājiem nereti ir mazāks pieslēguma ātrums (bieži izmanto 3G/4G vai satelītu), kamēr pilsētās ir superātrs optiskais internets. Par ātrumu un apmierinātību vēl runāsim tālāk. Bet no pieejamības viedokļa Čīles iekļaujošā interneta politika ir izcila: attālu Patagonijas lauku saimnieki, Atakamas raktuves darbinieki un Andu ciema iedzīvotāji bieži var pieslēgties internetam līdzvērtīgi Santjago pilsētniekiem techtegia.com. Šāds pārklājums uzsver Čīles apņemšanos savienot “katru vietu, kur dzīvo cilvēki” subtel.gob.cl.

Piekļuves tehnoloģijas: optiskā šķiedra, mobilais platjoslas internets u.c.

Čīles interneta mugurkauls ir daudzveidīga seno un jauno tehnoloģiju kombinācija ar strauju pāreju uz modernām platjoslas platformām pēdējos gados. Lūk, galveno interneta piekļuves tehnoloģiju apskats:

• Optiskā šķiedra (Fiber-Optic Broadband): Optiskā šķiedra ir kļuvusi par vadošo fiksētā interneta tehnoloģiju Čīlē. 2023. gada beigās gandrīz 70% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem bija optiskā šķiedra (FTTH/B) soychile.cl, un šī daļa allaž aug ik gadu. Vecās vara DSL līnijas pamatā ir aizstātas ar šķiedru visās pilsētās un pat daudzās mazākās pilsētās. Valdība atviegloja šo procesu ar atļauju izsniegšanu un subsīdijām lauku šķiedras izbūvei (piemēram, Fibra Óptica Austral projekts Patagonijā). Tāpēc Čīle šobrīd izbauda pasaules līmeņa fiksētos ātrumus – mediānas lejupielādes ātrums ~274 Mbps (3. vieta pasaulē) freedomhouse.org. Šķiedras drošums un kapacitāte padara to par iecienītu izvēli gan lietotājiem, gan operatoriem techtegia.com.
• Kabeļa (HFC) platjosla: Internets pa kabeļu TV tīkliem (galvenokārt VTR un citi mazie operatori) ir otrā nozīmīgākā fiksētās piekļuves metode. Ap 25–27% fiksēto pieslēgumu izmanto kabeļa modema servisu subtel.gob.cl, un tie koncentrēti pilsētās, kur bija kabeļtelevīzijas tīkli. Kabeļa platjosla var nodrošināt lielus ātrumus (parasti 100–500 Mbps), tomēr pēdējos gados daudzi klienti pārgājuši uz šķiedru, kad tā kļuva pieejama. Kabeļa daļa tirgū samazinājusies no ~35% uz ~26% pāris gadu laikā subtel.gob.cl. Taču tas joprojām ir svarīgi, īpaši daudzdzīvokļu namos vai vietās, kur šķiedra vēl nav ieviesta. Operatori kā VTR atjauno tīklus un dažos rajonos jau izbūvē šķiedru, lai saglabātu konkurētspēju.
• xDSL (vara līnijas) un bezvadu savienojumi: Tradicionālais DSL pa vara telefona līnijām strauji izzūd. Kadreiz tas bija galvenais platjoslas internets 2000. gados, tagad tas veido tikai dažus procentus no visiem pieslēgumiem (pamatā tur, kur šķiedra vēl nav pieejama). Arī bezvadu fiksētie pieslēgumi (~2–3% subtel.gob.cl) tiek izmantoti nedaudz – piemēram, 4G/5G fiksētie bezvadu risinājumi lauku mājām, kur nav kabeļtīkla. Kaut arī šie risinājumi ir noderīgi nišās, šķiedra un kabelis aptver galveno apdzīvoto teritoriju daļu.
• Mobilais platjoslas internets (3G/4G/5G): Mobilais internets Čīlē ir visuresošs un galvenais savienojamības dzinējspēks. Kā minēts, mobilā platjoslas pieslēgumi veido ~137% no iedzīvotāju kopskaita en.wikipedia.org, t.i., daudzi izmanto viedtālruņus vai mobilos modemus. 4G LTE tīkli sedz gandrīz visus apdzīvotos apgabalus, nodrošinot ātrgaitas internetu arī lauku ciemos. 2021. gada decembrī Čīle kļuva par pirmo valsti Latīņamerikā, kas ieviesa 5G mobilo tīklu freedomhouse.org. Kopš tā laika 5G strauji paplašinās: 2024. gada martā bija reģistrēti jau 4,2 miljoni aktīvu 5G lietotāju (gadā pieaugums par 74%) freedomhouse.org. 2024. gada beigās 5G lietotāji pārsniedza 5,3 miljonus soychile.cl. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% mobilo pieslēgumu jau ir 5G spējīgi, pārējie – 4G techtegia.com. 5G ieviešana (vada Entel, Movistar, Claro, WOM) sākās lielākajās pilsētās, bet tagad aptver arī mazpilsētas, izmantojot zemākas frekvences. Mobilais internets nodrošina būtisku rezerves savienojumu arī fiksēto tīklu klientiem – vairāk nekā puse mājsaimniecību lieto abus tipeļus kopā techtegia.com. Mobilais internets dod iespēju lietot internetu arī ceļā, un čīlieši arvien biežāk izmanto lietotnes, straumēšanas servisus un sociālos tīklus no mobilajām ierīcēm.
• Satelītinternets: Visattālākos apgabalos, kur nav ne mobilo torņu, ne šķiedras tīkli, galveno lomu spēlē satelītpakalpojumi. Čīles sarežģītā ģeogrāfija – no Andu ciematiem līdz Patagonijas apmetnēm – nozīmē, ka ar sauszemes tīkliem nevar nosegt pilnīgi visu. Šādos gadījumos satelīts savieno mājas, skolas un uzņēmumus ar pasauli (par to vairāk turpmākā sadaļā). Vēsturiski satelītinternets Čīlē bija ļoti dārgs un lēns (izmantoja ģeostacionāros satelītus). Bet, ieviešot zemos Zemes orbītas (LEO) sistēmas, piemēram, Starlink, pēdējo gadu laikā situācija pilnīgi mainījusies: tagad attālos rajonos pieejams ātrs, zemas aiztures internets. Čīle bija viena no pirmajām valstīm reģionā, kas apstiprināja SpaceX Starlink servisu (2021. gadā). Šobrīd satelīts ir šie ap 1–2% kopējo pieslēgumu, bet tā loma ir ļoti strauji augoša soychile.cl.

Kopumā Čīles platjoslas ekosistēmu mūsdienās raksturo modernas, ātras tehnoloģijas: Optiskā šķiedra fiksētajiem savienojumiem un 4G/5G bezvadu tīklos, bet vecās DSL līnijas lēnām izzūd, un satelīts kļūst par perspektīvu risinājumu nomaļiem reģioniem. Šī tehnoloģiju kombinācija nodrošina ne tikai ļoti plašu pārklājumu, bet arī augstu kvalitāti: Čīles fiksētajos tīklos bieži ir vairāku simtiem Mbps ātrums, mobilajos tīklos – mazāks, bet pieaug (mediāna mobilā lejupielāde ~38 Mbps, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latīņamerikā) freedomhouse.org. Nākamajās daļās apskatīsim vadošos pakalpojumu sniedzējus un to tirgus daļu sadalījumu.

Galvenie interneta pakalpojumu sniedzēji un tirgus sadalījums

Čīles telekomunikāciju tirgus ir dinamisks un konkurētspējīgs, ar vairākiem galvenajiem uzņēmumiem, kas dominē gan fiksētajā, gan mobilajā platjoslas tirgū, taču šo dalību dinamika mainās līdz ar nozares attīstību. Tālāk aplūkojam Čīles vadošos ISP un to tirgus daļas:

Fiksētā platjosla: Mājsaimniecību un uzņēmumu platjoslas internetā līderi ir Movistar (Telefónica Chile) un VTR, kam seko vairāki mazāki konkurenti. Movistar – vēsturiski telekomunikāciju uzņēmums – un VTR – lielākais kabeļtelevīzijas operators – kopā aizņem vairāk nekā pusi no visiem fiksētajiem pieslēgumiem subtel.gob.cl. Taču strauji aug arī šķiedras ISP konkurenti (īpaši Mundo Pacífico). SUBTEL 2023. gada decembra dati par fiksēto tirgu:

Avoti: SUBTEL, 2023. g. dec. Movistar un VTR kopā aizņem ~54,6% subtel.gob.cl, taču Mundo Pacífico (čīliešu šķiedras operators) strauji audzis no nulles uz vairāk nekā 18%. Mundo attīstīja šķiedru reģionālajās pilsētās un lauku rajonos, kļūstot par trešo lielāko. GTD (īpašnieks Telsur, Telcoy) koncentrējas uz dienvidiem un uzņēmumiem. Entel un Claro, lai gan vairāk zināmi kā mobilo sakaru operatori, arī izveidojuši fiksēto klientu bāzi (Entel – šķiedra un bezvadu internets, Claro – kabelis un šķiedra dažviet) subtel.gob.cl. “Citu” kategorijā – mazie un nišas ISP. Fiksētā tirgū ar šķiedras izplatību pieaug konkurence: piemēram, VTR zaudēja ~3,8% klientu bāzi 2023. gadā (daļa migrēja uz šķiedru) subtel.gob.cl, kamēr Mundo auga par vairāk nekā 10% subtel.gob.cl.

Mobilo sakaru operatori: Mobilā interneta tirgu Čīlē apkalpo četri lielie operatori, kas kopā veido 99% lietotāju subtel.gob.cl: Entel, WOM, Movistar un Claro. Pēdējos gados izveidojusies jauna kārtība – Entel saglabā līderpozīciju, bet WOM (sāka darbību 2015. gadā) agresīvi pieaug tirgū un jau ir otrajā vietā pēc klientu skaita subtel.gob.cl. 2023. g. 4. ceturksnī mobilo operatoru daļas:

Entel tradicionāli vada mobilo tirgu, taču WOM strauji panācis (no 0 uz ~25% mazāk nekā desmit gados), pateicoties agresīvai cenu politikai un mārketingam, palīdzot pazemināt nozares cenas. Movistar un Claro ar nedaudz mazāku daļu, bet joprojām apkalpo katrs 5–6 miljonus klientu. MVNO (virtuālie operatori, piemēram, Virgin Mobile) kolektīvi neaptver vairāk par pāris procentiem.

Pēc ieņēmumiem un investīcijām ilgu laiku tirgū dominēja Entel, Movistar un Claro, taču WOM ir kļuvusi par spēcīgu ceturto spēlētāju. Visi četri ieviesuši 5G un konkurē pārklājuma un ātruma ziņā. Mobilā tirgus konkurence tieši uzlaboja patērētāju stāvokli — 2024. gadā Čīlē bija vienas no zemākajām mobilo datu cenām Latīņamerikā (plašāk par to zemāk sadaļā par cenām).

Tirgus tendences: Fiksētā un mobilā tirgus sākuši saplūst – mobilie operatori piedāvā fiksēto internetu, savukārt fiksētie ISP darbojas arī kā virtuālie mobilo sakaru operatori. Konkurence veicina inovācijas (piemēram, neierobežotus mobilo datu plānus, šķiedras+mobilā interneta paketes) un uztur patērētājiem pievilcīgas cenas. Regulatoram SUBTEL ir svarīga uzraudzība par tirgus koncentrāciju – līdz šim nav izveidojies monopols, un gan globālie (Telefónica, América Móvil, Liberty), gan vietējie uzņēmumi (Entel, WOM, GTD, Mundo) nodrošina dinamisku tirgu.

Nākotnē tirgus daļas var mainīties – šķiedras paplašināšana dod iespēju mazākiem ISP, bet 5G ieviešanas rezultātā iespējama arī mobilo līderu rokraksta nomaiņa (piemēram, WOM un Entel ieguva izdevīgu 5G spektru). Šobrīd Čīlieši bauda konkurences priekšrocības – vairāki izvēles varianti, lielāka kvalitāte par pieņemamām cenām.

Satelītinternets Čīlē: Starlink un jaunā “kosmosa sacensība”

Čīles pašās attālākajās teritorijās satelītinternets ir kļuvis par izšķirošu risinājumu. Faktiski Čīlē notiek sava veida mini “kosmosa sacensība” savienojamībā, ko vada Elona Maska Starlink serviss, kas valsti burtiski iekarojis. Pārskats par satelītinterneta pieejamību, sniedzējiem, veiktspēju un izplatību:

• Starlink straujā izaugsme: Starlink (SpaceX zemos orbītas satelītu tīkls) iesāka Čīlē 2021. gada vidū ar pilotprojektiem attālās kopienās. Kopš tā laika attīstība ir bijusi eksplozīva. 2025. gada sākumā dabūjot ap 58% Čīles satelītinterneta tirgus ex-ante.cl. Pakalpojums ir būtisks lauku un grūti pieejamajās zonās – no Patagonijas līdz Altiplano, kur nav tradicionālo tīklu ex-ante.cl. Starlink priekšrocība – liels ātrums (50–150 Mbps un vairāk) ar zemu aizturi (~20–40 ms). Lietotāju skaits Čīlē kāpa par 81,4% gada laikā ex-ante.cl, pārspējot visus ISP. Izaugsmi veicināja arī cenu samazināšana: sākumā ~100 USD/mēn. plus dārga iekārta, bet vēlāk maksa ap pusi zemāka. 2022.–2023. gadā Starlink mājas plāns Čīlē izmaksā CLP $47 000/mēn. (~59 USD), iekārtas komplekts CLP $430 000 (~500 USD) ar akcijām tarreo.com. Šie samazinājumi padarīja Starlink pieejamāku lauku mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
• HughesNet un ģeostacionārie sniedzēji: Pirms Starlink galvenais satelītinterneta variants bija HughesNet. Tas darbojas ar ģeostacionāriem satelītiem (~98% pārklājuma) europe.hughes.com. Piedāvā plānus ar datu apjoma ierobežojumiem un zemāku ātrumu (parasti 10–50 Mbps). Piemēram, HughesNet mājas plāni dod 40 GB vai 80 GB par ~CLP $41 000–54 000/mēn. comparaiso.cl. Uzņēmumu plāni līdz 200 GB maksā ~90 000 CLP/mēn. (ap 110 USD) comparaiso.cl. Lietotājiem jāuzmanās no datu izmantošanas un jāpiecieš augsta aizture (~600 ms). Citi ģeostacionāri sniedzēji (piem., Viasat) nodrošina nišas servisus, bet nav masveidā izplatīti augsto izmaksu un sliktās veiktspējas dēļ.
• Veiktspēja un pielietojums: Satelītinternets Čīlē galvenokārt savieno iepriekš atslēgtās teritorijas – lauku skolas, ciemus, pētniecības stacijas, zemnieku mājas. Ar Starlink daudzi lieto platjoslas internetu pirmoreiz, kas ļauj mācīties attālināti, telemedicīnu, e-komerciju un izklaidi. Starlink pieslēguma ātrums laukos sasniedz 100–200 Mbps, kas būtiski pārspēj vecos risinājumus. Ārkārtas situācijās (piemēram, dabas katastrofās) satelīts nodrošina rezerves sakarus. Negatīvie faktori – cena arī pēc samazinājuma (~50–60 USD/mēn.) dažiem joprojām augsta, bet pašvaldības vai biedrības dažviet to subsidē. Nepieciešams arī elektrības pieslēgums un skaidrs skats uz debesīm.
• Pārklājuma pieejamība: Starlink šobrīd pieejams praktiski visā Čīlē – no ziemeļu robežas līdz Ugunszemes salai (Terra del Fuego), jo Čīles atļaujas ļauj izmantot pakalpojumu valstī pilnībā. HughesNet sola aptuveni 98% pārklājuma europe.hughes.com. Faktiski, kur vien var uzstādīt antenu un nodrošināt strāvu, tur internets pieejams arī lauku līmenī. Tas ļauj piepildīt mērķi par neviena iedzīvotāja nepalikšanu bez interneta.
• Izplatības tendences: Satelītinterneta lietotāji joprojām ir mazākumā, bet izaugsmes temps ļoti augsts (Starlink gada pieaugums – 81% ex-ante.cl). SUBTEL norāda uz 72,7% pieaugumu satelītpieslēgumos gada laikā (2024. g. beigas) soychile.cl. Telekomunikāciju uzņēmumi sāk satelītpakalpojumu integrēt: piemēram, Entel sadarbojas ar Starlink piedāvājot to biznesa klientiem (rūpniecība, mežsaimniecība u.c.) towerxchange.com towerxchange.com. Satelīts kļūst par neatņemamu Čīles digitālās iekļaušanas stratēģijas daļu.

Kopsavilkumā, Starlink ir radikāli mainījis satelītinterneta nozari Čīlē, ieņemot vadošo tirgus daļu un sniedzot veiktspēju, ko iepriekš neizdevās nodrošināt. Tradicionālie sniedzēji kā HughesNet arī paliek svarīgi lauku kopienās. Ar konkurences pieaugumu cenas samazinās. Čīles pieredze rāda, ka LEO satelītu internets efektīvi papildina sauszemes tīklus, lai sasniegtu gandrīz pilnīgu pārklājumu. Tuvākajos gados satelīts kļūs vēl pieejamāks un svarīgāks digitālajai iekļaušanai.

Cenas un patērētāju pieejamība

Neraugoties uz augsto interneta pakalpojumu kvalitāti, Čīlē patērētāji bauda salīdzinoši pieejamas cenas gan reģionālā, gan pasaules mērogā. Konkurence un saprātīga valsts politika laika gaitā samazinājusi izmaksas un padarījusi internetu pieejamu vidējai mājsaimniecībai. Galvenie punkti par cenām un pieejamību:

• Platjoslas cena – zemākā Latīņamerikā: Čīle bieži atzīta kā viena no valstīm ar lētāko platjoslu Latīņamerikā. 2023. gadā analīzē (Electronics Hub) norādīts, ka vidējā fiksētā platjoslas pakete Čīlē maksā ap 25,5 USD/mēn., kas būtiski zemāks par reģiona vidējo (~38,5 USD) chocale.cl. Tas ierindo Čīli vispieejamāko valstu vidū. Čīles izmaksas uz Mb/s ir aptuveni 0,04 USD/Mb/s chocale.cl. Lētākie šķiedras vai kabeļa plāni (100–200 Mbps) ir sasniedzami jau par 15 000–20 000 CLP (18–25 USD) akcijās.
• Mobilā interneta izmaksas: Arī mobilais internets Čīlē ir ļoti pieejams. Iepriekš minētā pētījumā 10 GB mobilo datu pakete maksā tikai ap 0,69% no vidējiem ienākumiem chocale.cl – viens no labākajiem rādītājiem pasaulē. Tas notika, pateicoties cenu karam, ko izraisīja WOM ienākšana, un atvieglojumiem MVNO. Pieejami neierobežotu vai lielu datu paketes (piemēram, 100 GB par CLP $10 000–15 000). Arī pripeid plāni ļoti izdevīgi. Tādēļ pat zemāku ienākumu lietotāji var atļauties mobilo internetu.
• Cenu tendences: 5–10 gadu laikā cena par bitu samazinās, bet ātrumi pieaug. Pirms desmit gadiem 10 Mb/s DSL varēja maksāt $30; šodien par šo pašu cenu saņem 300 Mb/s šķiedru. ISP bieži piedāvā akcijas: bezmaksas uzstādīšana, pirmā mēneša atlaides u.c.Reģionālās subsīdijas un sezonālās atlaides palīdz uzturēt zemu cenu līmeni. Saglabājas arī daudz bezmaksas kopienas WiFi punktu un valsts finansēto “internetcentru”.
• Satelīta un nišas pakalpojumu izmaksas: Lai gan iepriekš satelītinternets bija ļoti dārgs (50 000+ CLP par ierobežotu datu apjomu), arī te cenas kritušās. Starlink (~$60/mēn. bez ierobežojuma) ir izdevīgāks par, piemēram, HughesNet 200 GB (~93 000 CLP) comparaiso.cl. Tādejādi arī šajā segmentā pieejamība uzlabojas.
• Ienākumu un reģionālās atšķirības: Lai gan vidēji cenas ir zemas, dažām mazāk turīgām mājsaimniecībām interneta cena var būt slogs. Valdība apsver “sociālo tarifu” jeb subsīdētu plānu mazturīgajiem. Tāpat ir daudzas bezmaksas piekļuves vietas. 2023. gada CADEM aptaujā ~15% no vēl atslēgtajām mājsaimniecībām par iemeslu minēja cenu (techtegia.com).
• Starptautiskās datu plūsmas un cenas: Čīle ir savienota ar vairākiem zemūdens kabeļiem (Google Curie u.c.) en.wikipedia.org, kas samazina vairumtirdzniecības izmaksas un ļauj ISP piedāvāt neierobežota apjoma plānus bez “cap”. Fiksētās platjoslas lietotājiem būtiski nav datu apjoma ierobežojumu.

Kopsavilkumā, interneta piekļuve Čīlē ir gan ļoti plaša, gan izdevīga salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, it īpaši reģionālajā kontekstā. Vidējie izdevumi ir saprātīgi, un konkurence ar regulatīvo uzraudzību nodrošina arī tālāku izaugsmi un pieejamību pārējiem iedzīvotājiem. Tās ir labvēlīgas pozīcijas, lai tuvotos kopējai digitālajai iekļaušanai.

Lietotāju pieredze: ātrumi, apmierinātība un lietošanas paradumi

Čīles interneta lietotāji lielākoties bauda izcilu pieredzi globālajā mērogā, īpaši uz fiksētās platjoslas. Pateicoties plašajai šķiedras pieejamībai un modernajai infrastruktūrai, Čīles interneta ātrums ir starp pasaules labākajiem, un lietotāju interaktivitāte ir ļoti augsta. Tomēr joprojām ir uzlabojamās jomas – kvalitātes vienmērība un digitālās prasmes. Galvenie lietotāju apmierinātības, ātruma un paradumu fakti:

• Pasaules klases ātrumi: Kopumā Čīlē ir augstākā līmeņa ātrumi. Fiksētā platjosla pēc mediānu datiem ir 3. ātrākā pasaulē: 2024. gada maijā mediānas lejupielādes ātrums bija ~274,5 Mbps, augšupielāde – 185 Mbps freedomhouse.org. Pat vidēja līmeņa plānos lietotājiem ir 100–300 Mb/s, kas ļauj netraucēti straumēt video un piedalīties attālinātās konferencēs. Mobilajos tīklos mediāna ir ~38,3 Mb/s (upl. ~13,4) freedomhouse.org (ap 71. vietu pasaulē) – nav slikti, bet vēl neatpaliek no šķiedras tīkla ātrumiem. 5G ieviešanas rezultātā mobilie ātrumi pieaug vēl būtiskāk.
• Lietotāju apmierinātība un kvalitāte: Lieli ātrumi veicina augstu apmierinātību, lai gan precīzi dati ir fragmentāri. Lielākā daļa Čīles iedzīvotāju lieto internetu ļoti aktīvi: 2023. gada aptaujā 89,7% lietotāju internetu izmantoja katru dienu techtegia.com, un vairāk nekā puse (52%) bija tiešsaistē vairāk nekā 4 stundas dienā. Tas liecina, ka pakalpojums apmierina vajadzības. SUBTEL ieviesta arī QoS (rādītāju mērīšanas sistēma), kas ļauj pārbaudīt ISP ātrumus un kvalitāti medux.com. ISP par neizpildītiem solījumiem saņem sodus, un klientu sūdzību gadījumi (piemēram, par VTR agrākās pārslodzes zonās) tiek uzraudzīti. Kopumā apkalpošanas līmenis salīdzinājumā ar reģionu ir augsts, īpaši konkurence liek uzlabot kvalitāti.
• Lietošanas modeļi – ierīces un aktivitātes: Čīle visos dzīves aspektos aktīvi izmanto internetu. Mobilās ierīces ir dominējošas – 98,9% lietotāju internetu lieto ar viedtālruņiem techtegia.com. Mājas interneta pieejā svarīga loma arī viedtelevizoriem (73,4% mājsaimniecību) un klēpjdatoriem (57,3%) techtegia.com. Galvenie internet lietošanas iemesli: saziņa (69,8%) un informācijas ieguve (57%) subtel.gob.cl. E-komercija, bankas un valsts pakalpojumi ir plaši izmantoti; starp interneta lietotājiem virs 60% veic pirkumus vai izmanto e-pārvaldi tiešsaistē.
• Atlikušās problēmas: 3,5% mājsaimniecību joprojām nav tiešsaistē, galvenokārt ne-tehnisku iemeslu dēļ: 31,4% norāda, ka nezina, kā lietot datoru vai telefonu, 24,1% nesaskata ieguvumus, 17% vienkārši nezina, kā pieslēgties techtegia.com. Tas nozīmē, ka digitālā pratība un motivācija ir pēdējā barjera. Ievērojami zemāks lietojums ir senioru mājsaimniecībās (~82,9%) litoralpress.cl, kamēr ar bērniem vai darba vecuma pieaugušajiem – >99% techtegia.com. Tāpēc svarīgi ne tikai nodrošināt internetu, bet arī digitālās prasmes. Čīle veic apmācību programmas (SENCE, tehnoloģiju centri), lai šo plaisu pārvarētu.
• Saturs un cenzūra: Čīlē ir atvērta interneta vide un augsta interneta brīvība – lietotājiem nav bloķētas platformas, piekļuve sociālajiem tīkliem un informācijai brīva. Čīle bija viena no pirmajām pasaulē ar “neitralitātes likumu” (2010), kas aizliedz ISP bloķēt vai ierobežot likumīgu saturu, nodrošinot lietotājiem pilnu pakalpojumu spektru.

Kopsavilkumā Čīles interneta lietotāji bauda ātrus, uzticamus un intensīvi lietojamus savienojumus. Apmierinātība ir augsta, tomēr jāturpina iekļaušanas programmas senioriem, mazāk izglītotajiem un nelietotājiem. Turpinot attīstīt 5G un šķiedru, uzlabojumi skars gan pilsētas, gan lauku iedzīvotājus. Čīle rāda piemēru, kā tuvu universāla piekļuve ar augstiem standartiem var mainīt sabiedrību digitālajā laikmetā.

Valsts politika un digitālās iekļaušanas programmas

Čīles izcilā interneta aina nav radusies nejauši – to veicinājušas aktīvas valsts politikas un nacionālās iniciatīvas, kuru mērķis ir paplašināt un demokratizēt digitālo piekļuvi. Telekomunikāciju infrastruktūra tiek uzskatīta par stratēģisku prioritāti, bet pēdējo gadu projekti ir vērsti uz digitālās plaisas pilnīgu likvidāciju. Galvenās programmas:

• Internets kā sabiedrisks pakalpojums: 2024. gada aprīlī Čīles parlaments pieņēma vērienīgu likumu, kas deklarē internetu par publisku telekomunikāciju pakalpojumu visiem iedzīvotājiem freedomhouse.org. Tas paceļ internetu līdz elektroenerģijas vai ūdens statusam. Likumdevējiem tagad vieglāk ieviest universalitātes prasības, piešķirt subsīdijas un paplašināt piekļuvi arī tur, kur tirgus pats to nesniedz.
• “Brecha Digital Cero” plāns (2022–2025): Uzsākts 2022. gada maijā, “Nulles digitālā plaisa” ir Čīles plāns sasniegt 100% pārklājumu. Četri balsti: 1) Regulatīvas iniciatīvas (atļauju atvieglošana, spektra sadale lauku sakariem, tīkla neitralitāte); 2) Digitālās infrastruktūras paplašināšana (šķiedras mugurkauls, lauku torņi, satelītsaite); 3) Likumdošanas projekti (publiska pakalpojuma likums, kiberdrošība, datu aizsardzība); un 4) Pēdējās jūdzes iniciatīvas katrā apdzīvotā vietā cooperativa.cl. Īpaši tiek atbalstītas “zonas rojas” (nabadzīgie un nomaļie rajoni). Plāns paredz tiešas subsīdijas tīklu izbūvei un risina kabeļa zādzību jautājumu. Mērķis – neatkarīgi no vietas vai statusa, ikvienam jāspēj pieslēgties tiešsaistē. Rezultāti jau jūtami: atslēgto mājsaimniecību īpatsvars nokrities līdz 3,5%.
• Publiskais Wi-Fi un kopienas piekļuve: “WiFi ChileGob” tīkls nodrošina bezmaksas WiFi punktus vairāk nekā 668 vietās 153 komunās visos reģionos interluz.cl. Tie atrodas laukumu, bibliotēku, skolu tuvumā; pieslēgumi parasti uz 30 minūtēm (sesijā var pārslēgties atkārtoti) wifigob.cl. Nozīme ļauj mazienspejīgiem lietotājiem bez maksas piekļūt internetam, piemēram, valstiskajām vai pamatpakalpojumu lapām.
• Lauku pārklājuma projekti: Ar Telekomunikāciju attīstības fonda (FDT) un citu instrumentiem tiek līdzfinansēta infrastruktūra laukos. Svarīgākie: Fibra Óptica Austral (FOA) – 4500 km šķiedras mugurkauls dienvidu Patagonijā, kas tagad nodrošina ātrgaitas sakarus iepriekš atslēgtām pilsētām (t.sk. Puerto Williams, Caleta Tortel) developingtelecoms.com. Vēl viens projekts – Fibra Óptica Nacional, kas paplašina šķiedras “autostrādes” visā valstī. Bezvadu sektorā regulatoram izdevies piespiest operatorus būvēt lauku stacijas ar licencēšanas noteikumiem: tūkstošiem torņu, arī ar saules paneļu barošanu, nodrošina signālu pat mazākos ciemos. Pēdējās jūdzes savienojamības projekti mērķē uz 1000 attālām kopienām ar šķiedras, mikroviļņu, satelīta savienojumiem.
• Digitālā pratība un iekļaušana: Papildus infrastruktūrai Čīle veicina digitālās prasmes. Iniciatīvas Vive Digital un Biblioredes (bibliotēkās) māca pamatprasmes pieaugušajiem. Izglītības ministrija iekļāvusi digitālās prasmes skolās; dažās programmās tiek izdalīti viedierīces skolēniem. Arī Brecha Digital Cero – SENCE pilots La Araucanía apgabalā dod internetu un apmācības pamatiedzīvotāju sievietēm uzņēmējām sence.gob.cl. Tiek domāts arī par atbilstību piekļuvei cilvēkiem ar invaliditāti un satura veidošanu spāņu, kā arī pamatiedzīvotāju valodās.
• Regulācijas vide: Čīles regulators SUBTEL ir vadošs politikā: ieviesis numura pārnesamību (lēta operatora maiņa), infrastruktūras dalīšanu (samazina attīstības izmaksas), spektra izsoles tiek plānotas ar noteikumu nosegt laukus. Ir arī Universālais pakalpojumu fonds, kas subsidē operatoru darbību nevarbūtīgi ekonomiskos apgabalos. Likumi nodrošina tīkla neitralitāti un spēcīgu datu aizsardzību (jauns likums 2024. gadā ar neatkarīgu aģentūru) freedomhouse.org.

Kopsavilkumā, Čīles valsts ir aktīva un rīkojusies daudzpusīgi digitālās sabiedrības veidošanā. Interneta kā pamatpakalpojuma statuss, infrastruktūras investīcijas un digitālās iekļaušanas projekti veido stabilu pamatu universālai piekļuvei. Tā ir panākumu atslēga, ko statistika tikai apstiprina. Nedaudzās atlikušās plaisas (patiesi attālinātu vai maznodrošināto lietotāju grupa) vēl tiks risinātas. Čīles politika minēta kā piemērs reģionā un izskaidro Čīles līderību IKT rādītājos. Arī nākotnes stratēģijas (piemēram, **“Chile Digital 2035” – par AI, IoT, nākotnes tīkliem bnamericas.com), balstīsies uz šo ierasto tiešsaistes piekļuvi kā uz galveno sociālās un ekonomiskās izaugsmes veicinātāju.

Kopsavilkums: Čīles ceļš uz 96% interneta pārklājumu ir izcils piemērs, kur plaša šķiedras izvēršana, konkurētspējīgs mobilais platjoslas tīkls, progresīva politika un iekļaujošas programmas nesa ātrus rezultātus. Īsā laikā Čīle kļuva par vienu no visvairāk savienotajām valstīm Rietumu puslodē. Tagad gan pilsētās, gan laukos cilvēkiem ir pieejams ātrs un pieejams internets. Atlikušos izaicinājumus – apsniegt pašas grūtāk sasniedzamās vietas, apmācīt un aktivizēt jaunos lietotājus, samazināt cenas – valstī aktīvi risina. Čīles piemērs parāda: ar pareizu tirgus un publiskā sektora pieeju iespējams slēgt digitālo plaisu. Čīle turpinās ieviest 5G, paplašināt satelītu risinājumus, varbūt kādreiz šķiedru līdz katram ciemam. Šis ir spilgts piemērs, ko nacionāla apņemšanās īstenot spēj digitālās pieejamības jomā. Pārējā Latīņamerika (un pasaule) var daudz ko mācīties Čīles interneta revolūcijā – revolūcijā, kas ir padarījusi interneta piekļuvi par teju universālu realitāti.