Ukrainas optiskās šķiedras droni: attīstība, pielietojums un ietekme

Ievads un fons

Lāzera šķiedru vadītie droni – jeb droni, kuri saziņai izmanto fizisku optisko šķiedru kabeli, nevis radio saziņu – ir kļuvuši par apvērsuma tehnoloģiju Ukrainas–Krievijas karā. Lai gan vadu vadāmo munīciju koncepts nav jauns (ASV TOW un Izraēlas Spike prettanku raķetes ir lietošanā jau gadu desmitiem), optiskās šķiedras risinājuma pielietošana dronos ir jaunākais inovācijas piemērs, kas paātrināts tieši kaujas vajadzību dēļ. Pirms kara šāda “ar vadu vadāmu dronu” ideja šķita nepraktiska vai nebūtiska, taču Krievijas armijas intensīvā elektroniskā traucēšana ātri mainīja šo priekšstatu. Jau 2023. gadā abas puses sāka attīstīt agrīnus optiskās šķiedras dronu prototipus, un līdz 2024. gadam tehnoloģija tika ieviesta kaujas lietošanā. Šis ziņojums detalizēti analizē optisko šķiedru dronu attīstību, to militāro un civilo pielietojumu Ukrainā, tehniskos parametrus, taktisko pielietojumu, komunikācijas priekšrocības, pretošanās spējas elektroniskajam karam, galvenos ražotājus, kā arī salīdzina tos ar citiem dronu veidiem.

Optisko šķiedru dronu militārā lietošana Ukrainas kaujas laukā

Krievijas ieviešana: Krievija bija pirmā, kas šajā karā sākusi plaši izmantot optiskās šķiedras pirmās personas skatījuma (FPV) dronus. Pirmais zināmais modelis bija “Novgorodas vandāļa princis” drons, kuru izstrādāja Krievijas brīvprātīgo inženieru komanda (Ushkuinik) Alekseja Čadajeva vadībākyivindependent.com. Tas tika 2024. gada augustā izvietots Krievijas Kurskas reģionā, lai apkarotu Ukrainas diversantu mēģinājumus un bija ļoti efektīvs triecienos pret Ukrainas armijas vienībām un piegāžu kolonām. Krievijas karaspēks izmantoja šos vadu FPV “pašnāvnieku dronus” Ukrainas apgādes līniju novērošanai un iznīcināšanai, tādējādi gandrīz paralizējot Kurskas ieliktņa apgādi. Kāds Ukrainas kara mediķis teica: “Mūsu loģistika ir pilnībā sabrukusi; optisko šķiedru droni novēro visus maršrutus, munīcijas un piegādes nevar nogādāt.” No 2024. gada beigām līdz 2025. gada sākumam Krievijas armija izveidoja elitāras dronu vienības (piemēram, ar segvārdiem “Rubikons” un “Pastarā diena”), kas specializējās optisko šķiedru FPV vadībā un tika pārvietotas uz Ukrainas austrumiem (Doņeckas apgabals), lai stiprinātu uzbrukumus karstajos punktos – Pokrovskā, Toreckā. Krievijas optisko šķiedru droni tika uzskatīti par izšķirošu faktoru, piespiežot Ukrainas spēkus atkāpties no Kurskas izciļņa, padarot šo apgabalu neticami bīstamu.

Krievijas optiskās šķiedras droni parasti ir FPV kvadrokopteri, kas aprīkoti ar sprāgstvielām (bieži pārtaisītas RPG galviņas vai mazākas bumbas) un līdzi velk lielu šķiedras spoli. Vienā no atgūtajiem Krievijas droniem konstatēts optiskās šķiedras garums ap 10,8 kilometriem (~7 jūdzes). Krievijas ražojumu modeļi sasniedz 20–30 km operatīvo rādiusu un ir ļoti uzticami: Ukrainas izlūkošana norāda, ka Krievijas optiskās šķiedras dronu panākumu rādītājs 20 km attālumā ir ap 80% (vairums neveiksmju rodas operatora kļūdu dēļ). Tas krietni pārspēj Ukrainas agrīnos optiskās šķiedras dronus, kuru veiksmīga lidojuma attālums 15 km bija tikai 10–30%. Iemesls ir tehnoloģijās: Krievija izmanto progresīvāku komunikāciju – piemēram, 1490–1550 nanometru viļņa garuma optiskās šķiedras savienojumu (ar mazākiem signāla zudumiem), digitālās IP kameras ar pielāgotu OpenIPC programmatūru un jaudīgāku raidītājuuasvision.com uasvision.com. Tas ļauj Krievijas droniem saglabāt skaidru vadības signālu pat lielos attālumos. Ukrainas pirmās paaudzes modeļi izmantoja Ķīnas ražotas analogi-digitālās sistēmas ar 1310 nm vilni (signāla vājināšanās trīsreiz lielāka), kameras bija analogās FPVuasvision.com uasvision.com. Krievijas stratēģija ir dārgāka, tomēr ļauj sasniegt ievērojami labāku tālumu un attēla kvalitāti.

Ukrainas atbilde: Tiklīdz Krievijas pārākums kļuva acīmredzams, Ukraina paātrināja savu optiskās šķiedras dronu izstrādi. Kaut arī Ukraina pirms tam bija dronu inovāciju līderis, šajā lauciņā tai nācās kļūt par sekotāju. 2024. gada vidū Ukrainas armija un valsts tehnoloģiju inkubatori izplatīja steidzamu uzsaukumu – iekšzemes dronu ražotāji tika informēti, ka optiskās šķiedras FPV droni ir “ārkārtīgi nepieciešami”, valsts garantē masveida iepirkumu. Lūzuma punkts bija 2024. gada vasaras Ukrainas specvienību Kurskas operācija, kas piedzīvoja Krievijas šķiedras dronu draudu. Krievijas informācija ziņoja, ka Ukrainas elektroniskās kara vienības var traucēt visus Krievijas dronus, izņemot optisko šķiedru veidu. Šis fakts lika Ukrainas aizsardzības ministrijai noteikt optiskās šķiedras dronu izstrādi kā prioritāti.

2024. gada decembrī Ukrainas Aizsardzības inovāciju aģentūra augsta ranga militāristiem rīkoja optiskās šķiedras FPV dronu publisku demonstrāciju. Tika prezentēti vairāk nekā desmit Ukrainā ražoti modeļi, daži var nest 3 kg munīcijas, un militārie pārstāvji paši izmēģināja tos lidojumā. Līdz 2025. gada sākumam vairāki desmiti Ukrainas inženierteamu, ko atbalsta Brave1 inovāciju klasteris, attīstīja optiskās šķiedras dronus vai to komponentus. Vietējās rūpnīcas ātri palielināja izlaidi, solot – ja daļas būs, tās varēs ražot tūkstošus vienību mēnesī. Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fedorovs 2025. gada vidū atklāja, ka tobrīd jau 15 uzņēmumi spēj pilnībā ražot optiskās šķiedras dronus valstī.

Ukrainas frontes vienībās optiskās šķiedras droni sāka ieplūst no 2024. gada beigām. Ukrainas Nacionālās gvardes 12. īpašās brigādes (Azov bataljons) komandieris stāstīja, ka pašlaik mazāk nekā 5% dronu ir ar šķiedru, galvenokārt ražošanas ierobežojumu dēļ. Tomēr pat šie mazskaitlīgie droni jau rada milzīgu efektu. Starptautiskā leģiona pilots (segvārds Džordžs) apraksta 2024. gada rudens misiju, kur ar 1,6 kg kaujas daļas optisko šķiedru dronu izlidoja cauri Krievijas spēcīgai radio traucēšanai, trāpīja Krievijas kareivju pagrabam un tos iznīcināja – šādus uzdevumus ar radio droniem izpildīt nebūtu iespējams. Viņš atzīst: “No tā mirkļa, kad pamēģināju optisko šķiedru, vairs negribas atgriezties pie [radio] droniem”. Elektroniskā kara visintensīvākajos frontes posmos (Bahemuta, Donbasa apgabalos) šķiedras droni ir īpaši būtiski. Līdz 2025. gada sākumam Ukrainas dronu elitārās vienības (piemēram, 92. brigādes Ahilleja uzbrukuma rota, Azova dronu bataljons) optisko šķiedru FPV sāka lietot kā parastu trieciena rīku, risinot piegādes problēmu.

Taktiskā ietekme: Frontē optiskās šķiedras FPV dronus galvenokārt izmanto kā vienreizēji izmantojamus uzbrukuma ieročus (klīstošie/pašnāvnieku droni) un tuvējās izlūkošanas-trieciena ierīces. Tie lido zemu un var precīzi vadīt triecienus pret mērķiem – bruņutehniku, bunkuriem, un var ielidot logos vai durvīs. Ukrainas operators norāda, ka šķiedru droni atklāj jaunas taktiskās iespējas, kas agrāk FPV droniem bija nepieejamas: “Ja vajag ielidot rūpnīcā, visu apskatīt un uzreiz uzbrukt, vai strādāt mežā, tie ir izcili,” saka Ukrainas Ahilleja dronu vienības komandieris. Tā kā šķiedras droni efektīvi darbojas arī blīvi apdzīvotās vietās un mežos (radio droni šādās vietās ātri zaudē sakarus), agrāk neaizskārtās zonas – meži, interjeri – nu ir apdraudētas. Kāds ukraiņu karavīrs atceras, agrāk droši kustējās pa mežiem, jo tie bloķēja ienaidnieka radio dronu signālu, taču tagad Krievijas šķiedras FPV brīvi izbrauc cauri.

Varbūt lielākā ietekme ir tieši elektroniskā kara jomā. 2024. gadā abas puses sāka masīvi investēt dārgās traucētāju sistēmās, lai aizsargātu tankus un pozīcijas pret radio FPV droniem. Tomēr šķiedras dronus šie traucētāji faktiski neietekmē. Turklāt Ukrainas un Krievijas elektroniskā kara daļas dažkārt savstarpēji traucē savus dronus (daudz komandu reizē vienā apvidū), bet šķiedras vadībā tādas problēmas nepastāv. Līdz 2025. gadam kritiķi norāda, ka optiskās šķiedras droni dažviet frontē kļuvuši par “vissvarīgāko ieroci vispārējās taktikas pārveidē”. 2025. gada pavasara frontes video rāda, ka Ukrainas ceļmalas ir noklātas ar pretdronu pārklājiem, laukos – pamestu šķiedru kabeļu mudžekļi. Abas puses atzīst, ka nevar traucēt šos dronus – tie ir izšķiroša spēka faktors, tāpat kā artilērija, kas var izvēlēties un iznīcināt mērķi pēc vēlēšanās.

Optisko šķiedru dronu civila un nemilitāra lietošana

Papildus tiešajai kaujas lomai optiskās šķiedras droni Ukrainā tiek izmantoti arī dažādām unikālām ne-kaujas misijām, galvenokārt saistībā ar loģistikas nodrošinājumu un uzticamas savienojamības potenciālu civilajā sektorā. Zīmīgs piemērs – ar šķiedru vadāmi bezpilota zemes transportlīdzekļi (UGV) , kas nogādā kravas frontei. 2025. gadā Ukrainas spēki sāka lietot ķēžu tipa mazus robotus (“mini-tanki”), kas spēj pārvadāt 100–150 kg munīcijas, pārtikas un degvielas uz pirmās līnijas pozīcijām, tiekot vadīti ar optisko šķiedru kabeli. Šādi zemes droni būtiski samazina cilvēku (šoferu) risku kļūt par FPV dronu mērķi. Kāds kareivis jokoja: “Mēs cīnāmies ar droniem pret droniem,” – t.i., izmanto šķiedras robotus, lai pasargātu piegādes transportu no Krievijas FPV gaisa medībām. Optiskās šķiedras kabelis padara UGV izturīgu pret traucējumiem, neļauj to pārtvert, un pat biezā elektroniskā kara apvidū tas kustas brīvi. Pat ja zemes robots tiek iznīcināts (vai viņu uzbrūk klaiņojošs suns), personāls necieš. Šī tehnoloģija ir svarīga frontes apgādes noturībai un karavīru dzīvības saglabāšanai, tāpēc to dēvē par dzīvības līniju inovāciju.

Šķiedras vadu izmantošana ir ļoti vērtīga civilajām situācijām, kur nav drošas radio saziņas. Jau pirms kara piesaistītie roboti un droni ar vadu tika izmantoti tuneļu, raktuvju un cauruļvadu inspekcijām – šajās vidēs vadība ar vadu ir uzticamāka nekā radio. Karš paātrināja šādu sistēmu attīstību. Ukraiņu uzņēmumi tagad pielāgo lielus sešmotoru “bumbvedēju” dronus darbam ar optisko šķiedru speciāliem uzdevumiem (tie spēj nest smagāku kravu). Dronarium Air prototips izmanto šķiedras vadību un automātiski pārslēdzas uz GPS navigāciju vai atgriežas, ja kabelis pārtrūkst. Šādas aizsardzības funkcijas īpaši svarīgas civilajiem droniem bīstamās vai rūpnieciskās inspekcijās, lai nezaudētu aparatūru sadursmes vai sapīšanās gadījumā.Šķiedras kabeļa izplatība kaujas laukā radījusi pat negaidītus civilus pielietojumus – to izmanto savvaļas dzīvnieki. Stāsta, ka Doņbasa putni būvē ligzdas no pamestu dronu šķiedru kabeļiem. Azova brigāde pie Toreckas atrada gandrīz pilnībā no optiskās šķiedras veidotu putnu ligzdu, kas liecina par materiāla izplatību vidē.Nākotnē Ukrainā uzkrātās zināšanas par optisko šķiedru droniem var tikt izmantotas civilajā sfērā. Drošus un prettraucējumu izturīgus šķiedru dronus var lietot infrastruktūras uzturēšanai traucētās zonās vai tiesību aizsardzībai, ja iespējama ļaunprātīga radio saziņas traucēšana. Tomēr šobrīd galvenais civilo ieguvumu veids vēl ir netiešs – uzlabojusies kaujas loģistika (humāni, piem., drošāka pārtikas un ūdens piegāde karavīriem) un izglābtas dzīvības.

Optisko šķiedru dronu tehniskie rādītāji un spējas

Ukrainas optiskās šķiedras FPV droni pārsvarā ir pārtaisīti komerciāli kvadrokopteri vai sešmotoru droni ar uzmontētu šķiedras spoli. Rāmis parasti veidots no oglekļa šķiedras vai polimēra, ar standarta sacīkšu dronu elektroniku un FPV kameru. Galvenie rādītāji:

• Sakaru līnija: Plāna vienmodas optiskā šķiedra (parasti single mode) izlidošanas laikā tiek atlaista no ruļļa, kas montēts starp drona rāmi un kravu. Biežāk sastopamais kabeļa garums – 5, 10, 15 km, retāk līdz 20 km. Ukrainā praktiskā pielietojuma attālums ap 15 km, ziņots par 20 km veiksmīgiem lidojumiem, Krievijas sastāvā ir pat 30 km. Optiskā šķiedra ir ļoti viegla (~10 km spole sver 0,9–1,2 kg), ļoti plāna (0,2–0,3 mm diametrā), bet izturīga – armijas standarta šķiedra iztur vairāk kā 100 000 psi. Tomēr taisna vilkšana vai strauji locījumi var pārraut šķiedru.
• Ātrums un manevrētspēja: Optiskās šķiedras FPV – lielāks svars dēļ spoles un lielākas baterijas. Tipisks ātrums līdz 60 km/h, var izpildīt standarta manevrus. Tomēr svars samazina paātrinājumu un manevrētspēju, padara dronu vieglāk notrāpāmu ar vieglajiem ieročiem. Piloti ziņo: vajag lielāku rāmi un motorus, kas vēl samazina paātrinājumu, padarot to par vieglāku mērķi. Radio FPV sporta droni sasniedz 150+ km/h – šķiedras droni tos neaizsniedz.
• Lidojuma attālums: Reālais rādiuss ir atkarīgs no optiskā kabeļa garuma. Ukrainā 10 km spoles ir standarts, garākas (15–20 km) bieži ar atteicēm. 10 km šķiedras dronu trāpījumu procents ap 50%, bet 15 km sākumposmā tikai <30%, līdz uzlaboja komponentes. Krievijas 20 km šķiedru droni ir ļoti efektīvi (≈80% trāpījums). Atšķirībā no radio droniem – šķiedru droniem nevajag tiešu redzamību, galvenais, lai kabelis nav sarauts – var slēpties aiz kalniem, ēkām. Salīdzinājums: radio/satelītu droni varētu teorētiski lidot simtiem kilometru, šķiedras droni – robeža ir kabeļa garums.
• Krava: Agrīnie šķiedras FPV nesa kravu līdzīgi kā citi pašnāvnieku droni, standarts – mazas prettanku granātas vai raķetes galviņa (~0,5–1,5 kg sprāgstvielas). Pašam dronam (korpuss+baterija+spole) masa ap 5–7 kg, kopējā starta masa lielāka kā radio FPV. Daži lielāki šķiedras droni spēj nest vairāk – Ukrainas BattleBorn paziņo saviem produktiem ~1,5 līdz 8 kg sprāgstvielas (atkarībā no modeļa). Piemēram, liels sešu propelleru bumbvedējs ar šķiedras kabeli var būt smagāks, nest vairāk. Taču lielāks kravu svars samazina lidojuma ilgumu, manevrētspēju, līdz ar to praksē dod priekšroku viegliem, precīziem triecieniem. Zemes optiskie UGV velk pat 100+ kg (t.s. kāpurķēžu piedziņa), bet tie ir lēni.
• Lidojuma ilgums: Šķiedras kabelis maz ietekmē lidojuma laiku, galveno nosaka akumulators un svars. Tipiski FPV pašnāvnieku droni – 10–15 minūtes lidojuma. Smagākie šķiedras droni ar tādām pašām baterijām lido nedaudz īsāk, jo svars/pretvējš lielāks. Parasti tiek izmantoti ātriem, ~5–10 km garuma devieniem ar tūlītēju triecienu. Tethered novērošanas droni (ar zemes barošanu) var lidot ilgi, bet tie nav piemēroti karavīdam elastīgai lietošanai.
• Video/datu pārraide: Šķiedras kabelis atbalsta augstu datu joslas platumu, augstu izšķirtspēju, ļoti mazu aizkavi. Operatoriem nepieciešams “skatīt mērķi līdz pēdējam brīdim”, kamēr radio FPV bieži zūd signāls pirms trieciena. Optiskā šķiedra ļauj pārraidīt HD video ar minimālu aizkavi, kas ir izšķiroši precīziem triecieniem. Tieši šis uzlabojums – skaidrāks video, vairāk kontrōles pār lidojumu – bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Krievija pārgāja uz optisko šķiedru: mākslīgā intelekta autonomā vadība (datorredze) vēl nav uzticama, cilvēka pilots ar asu attēlu gūst pārsvaru. kyivindependent.com.
• Vadības sistēma: Abas puses gan izstrādā savas īpašas šķiedras dronu vadības sistēmas. Daudzi lieto komerciāli pieejamus kontrolierus ar pielāgotu programmatūru datu pārraidei pa vadu. Kontroles signāli – ethernet vai seriālais ports caur šķiedru. Krievi izmanto IP tīklu (pārvērstāji+OpenIPC un IP kameras)uasvision.com, kas pārvērš dronu par tīkla mezglu vadībai/video. Ukraiņi sākumā lietoja pašdarinātas shēmas – analogais FPV signāls, pārvērsts optiskajā šķiedrā (izmantojot Ķīnas konvertētājus)uasvision.com. Nākotnē varētu parādīties standarta dronu kontroles modulis ar izturīgiem savienotājiem un plug-and-play spolēm.
• Cena: Kara sākumā optiskās šķiedras droni bija ļoti dārgi. 2023. gada vidū viena komplekta optiskās šķiedras spolīte+raidītājs no Ķīnas maksāja ap 2500 USD, padarot šķiedras dronus par dārgu patēriņa preci. Līdz 2024. gada beigām, masveida pasūtījumu un Ražošanas Ķīnā dēļ (īpaši Krievijas importam), cena būtiski samazinājās. 2025. gadā ~10 km šķiedras komplekts+modulis maksāja ~500 USD (un turpina kļūt lētāks). Visa šķiedras FPV drona cena ap 1000–1500 USD, tikai dažus simtus dārgāk nekā augstas klases radio FPV. Ukrainas komandieris min 1200 USD tipisku cenu 10 km modelim. Vietējā ražošana solo cena vēl samazināsies; Ukrainas ražotāji prognozē, ka pašmāju spolējot katrs drons būs tikai 70–140 USD dārgāks par radiovadāmo (kopā 500–800). Zemes UGV droni (piemēram, pieci “Bebrs” UGV ar 35 kg kravu) partijā maksā 1,2 miljonus grivnu (~32 000 USD).

Tipiski optiskās šķiedras drona parametri (kopsavilkums): Vidēja izmēra šķiedras FPV drons – 12–13 collu propelleri, pilnībā aprīkots sver ~10 kg (ieskaitot 1 kg kara galviņu un 1 kg šķiedras kabeli), maksimums 60 km/h, kaujas rādiuss 5–10 km (ar 10 km kabeli, atkarībā no reljefa), cena ~1000 USD. Atbalsta 1080p HD reāllaika video un praktiski neietekmē radio traucējumi. Augstākas klases droni sniedzas līdz 15–20 km vai nes 5–8 kg, bet ir masīvāki un dārgāki.

Optisko šķiedru komunikācijas taktiskās priekšrocības

Optiskās šķiedras vadība Ukrainas elektroniskā kara apstākļos rada milzīgu taktisko pārākumu:

• Imūns pret radio traucējumiem: Lielākā priekšrocība – praktiski pilnīga imunitāte pret radiotraucējumiem. Atšķirībā no radio droniem, kurus viegli noslāpēt ar traucētājiem, šķiedras drons un operators visu laiku ir fiziski savienoti. Pašlaik nav zināma neviena elektroniskā kara sistēma, kas spējētu traucēt šķiedras pārsūtītos signālus. Ukrainas un Krievijas armijas frontē izmanto desmitiem traucētāju (transportlīdzekļi, pret dronu ieroči), kas ļoti labi strādā pret radio droniem, taču šķiedras droni tiem ir nesasniedzami. Kā saka ukraiņu dronu komandieris: “Elektroniskais karš… šķiedras droniem praktiski nav šķērslis”. Praksē Elektroniskā kara speciālisti atklāj: visus pārējos dronus var notriekt, bet šķiedras paliek neskartas – tās var viegli iekļūt zonās ar masīviem elektroniskas drošības pasākumiem. Piemēram, Gļibokas kaujā viens šķiedras drons pārlidoja cauri visām aizsardzības barjerām un trāpīja mērķī, ko radio drons nevarētu izdarīt.
• Neatklājams ar radiosensoru iekārtām: Šķiedru droniem nav elektroniskā starojuma, tie nerada radio emisijas, un arī operators neizdala elektromagnētisko signālu, tāpēc radiospektra skeneri, virzienrādītāji un pret-dronu uzraudzības sistēmas tos nespēj konstatēt. Daudzas Ukrainas/Nato izmantotās dronu noteikšanas sistēmas paļaujas uz radio saziņas notveršanu, šķiedras droni ir “neredzamā” tipa. Kā uzsver War Zone: “Ar vadiem vadāmam FPV dronam nav elektronisko izstarojumu, ko varētu noteikt. Šīs emisijas… var nogalināt operatoru, ja [ienaidnieks] nosaka atrašanās vietu. Vadu FPV tādu risku nav liek”. Tātad šķiedras dronu pilots droši strādā – Krievija nereti radio operatorus lokalizē un apšauda; šķiedras tehnoloģija šo apdraudējumu likvidē.
• Augsta datu pārraides jauda, stabila saikne: Optiskā šķiedra nodrošina HD video, mazu aizkavi, kas ļauj redzēt “no pirmās personas” līdz pēdējam mirklim, arī kad drons šļūc trieciena fāzē (radio droniem signāls parasti pazūd pirms mērķa). Eksperti atzīst – kabeļa kvalitāte ļauj stabilizēt video “līdz pat sprādzienam”. Tas ievērojami palielina trāpījumu biežumu – pilots var ar roku notēmēt un trāpīt arī maziem/mobilajiem mērķiem. Var arī izpildīt izlūkošanas misijas – ļauj pilnībā izpētīt apkārtni, telpas. Ja jāmaina uzdevums, pilots var izlēmīgi reaģēt, AI vadība to vēl nevar. Kopumā – ja kabelis nav sarauts, šķiedra ir “ideāls kontroles un video kanāls”.
• Nav atkarīgs no radio redzamības: Šķiedras droni var ielidot apgabalos, kurus parastie (radio) droni nesasniedz – kad operators slēpjas aiz kalna, kad drons lido pa ēku vai mežu, radio signāls zūd, šķiedra – nē. Topogrāfija, ēkas, Zemes izliekums – tas viss ierobežo radio kontroli, bet šķiedra novērš redzamības prasību. Ukrainas karavīri – “agrāk mežā varēja izvairīties no FPV (radio neiet caur mežu)”, “radio droni grūti ielido mežā, jo signāls pazūd”, bet šķiedras ir brīvas. Tas padara drošās zonas (meži, pazemes) neaizsargātas. Gan krievi, gan ukraiņi to izmanto: Krievijas šķiedras droni patrulē Kurskas meža ceļus – kādreiz drošās piegādes līnijas; Ukrainas specvienības ar šķiedras droniem izlūko pretinieka bunkurus un pazemes, un tad īsteno uzbrukumu.
• Ignōrees relejfaktoru signāla zudumā: Papildu apzinātai elektroniskai traucēšanai, šķiedras risina signāla zudumu zemā piezemētā lidojumā. FPV droni bieži lido zemu, lai nepamanītu, bet tad signāls viegli pazūd. War Zone norāda: “Grūti noturēt radio signālu, kad drons lido savā līmenī”. Neliels reljefs vai ēkas uzreiz var pārtraukt vadību. Šķiedras drons var lidot zemu starp šķēršļiem, nebaidoties pazaudēt sakarus; tas ļauj FPV tiltēt tuvu zemes līmenim un neizraisīt pārtveršanu.
• Priekšrocības ražošanā un piegādē: Interesanti, ka šķiedras tehnoloģija risina arī dažas piegādes problēmas. Šķiedras droniem nav nepieciešami radio raidītāji/uztvērēji – radio moduļus varētu nebūt iespējams importēt dēļ eksporta kontroles. Tas vienkāršo sarakstu un iepirkšanu. Ukrainas izstrādātāji atzina: radio mikroshēmu deficīts lika pārlēkt uz šķiedras tehnoloģiju – tā nav atkarīga no RF mikroshēmām, produkcija netiek aizkavēta. Turklāt, tā kā šķiedras droni uzbrukumos ir daudz efektīvāki, reālās misijās izlietojums un līdz ar to izmaksas tiek samazinātas – neraugoties uz augstāku vienības cenu.

Kopsavilkums: optiskās šķiedras droni no taktiskā viedokļa sniedz prettraucējumu trieciena spējas, kas ļauj pārvarēt elektroniskās aizsardzības sienas un trāpīt jebkuram mērķim. Kā min Ukrainas prese: “Mēs varēsim izveidot FPV dronu, pret kuru RF elektroniskais karš nestrādā, un izlauzties cauri jebkurai Krievijas elektroniskajai aizsardzībai – tas ir mūsu trumpis!” Līdz šim šī pārliecība ir spēkā – neviena puse vēl nav izveidojusi elektroniskos līdzekļus, kas patiesi darbojās pret optiskās šķiedras vadītiem droniem.

Optisko šķiedru dronu ierobežojumi un izaicinājumi

Lai gan optisko šķiedru droniem ir daudz priekšrocību, tiem ir arī ievērojami trūkumi un ierobežojumi. Šobrīd tie tiek izmantoti specifiskās nišas jomās un pagaidām nevar pilnībā aizstāt radiosakaros balstītos dronus. Galvenie izaicinājumi ir šādi:

• Vilkšanas kabeļa fiziskais trauslums: Optiskās šķiedras kabelis pats par sevi ir potenciāls “Ahilleja papēdis”. Tas ļoti viegli var ieķerties aiz šķēršļiem vai tikt pārrauts. Pilsētvides kaujas laukos ir daudz drupu, koku un elektrības vadu – tie visi kļūst par lamatu vilkšanas kabelim. Ja optisko šķiedru kabeli pēkšņi parauj vai pārgriež, drons momentāli zaudē saziņu. Ir bijuši gadījumi, kad droni zaudēti gan negaidītas pārrāvuma, gan apzinātas pretinieka darbības dēļ. Piemēram, kādu reizi Krievijas četrmotoru drons apzināti pārlidoja pār Ukrainas drona optiskās šķiedras kabeli un ar rotoriem to pārgrieza, kā rezultātā drons nogāzās. Operatoram vienmēr jāatceras šis trūkums – izvairīties no straujiem pagriezieniem stūros, uzturēt noteiktu augstumu, lai kabelis nesapītos šķēršļos. Lai mazinātu riskus, optisko šķiedru droni bieži lido augstāk un pēc tam, gandrīz vertikāli, nirst uz mērķi (lai kabelis maksimāli karātos gaisā un pēc iespējas mazāk saskartos ar zemi). Pat tādā gadījumā vilkšanas kabelis vienalga paliek risks, kam lidojuma laikā pastāvīgi jāseko un jāizvairās.
• Mobilitātes un ātruma ierobežojumi: “Piesiets” raksturs ierobežo veiktspēju. Vilkšanas kabelis rada papildu pretestību, traucējot ārkārtēju manevrēšanu. Svarīgi ir arī tas, ka drona konstrukcija prasa ievietot kabeļa spoli, tādējādi padarot to smagāku un apjomīgāku. Kā jau iepriekš minēts, optisko šķiedru droni izmanto lielāku korpusu un akumulatorus, tāpēc tie ir lēnāki un mazāk manevrētspējīgi. Kāds komandieris norāda, ka optisko šķiedru droni ir vieglāk notriecami ar mazkalibra ieročiem, jo tie ir lielāki un mazāk veikli. FPV dronu ļoti augstā manevrētspēja (izteikta šūpošanās, niršana) tiek daļēji zaudēta. Turklāt, ja spoles atvilktais kabelis kļūst ļengans, tas var radīt vieglu darbības aizturi, kaut arī pašas optiskās šķiedras aizture ir niecīga – lielākais ierobežojums rodas drona inerces dēļ. Pilotiem jāpielāgo savs lidošanas stils – ja trūkst prasmju un netiek ņemti vērā kabeļa īpatnības, droni bieži tiek zaudēti.
• Attāluma ierobežojums: Salīdzinot ar dažiem radiosakaru vai satelīta vadītiem droniem, optisko šķiedru droni var veikt tikai salīdzinoši tuva attāluma uzdevumus – maksimālais rādiuss ir kabeļa garums (parasti 5–15 kilometri). Lai gan tas pamatā atbilst vairumam frontes taktisko uzdevumu, tas nozīmē, ka šie droni nevar iegūt dziļas vai attālas triecienvietas, ja vien tie nelido no ļoti tuvas priekšējās līnijas. Savukārt radiosakaros vai satelīta ķēdē vadīti droni var uzbrukt mērķiem desmitiem vai pat simtiem kilometru attālumā. Piemēram, Ukrainas spēki ar tāldarbības droniem (iespējams, izmantojot satelīta vai GPS vadību) vairākkārt uzbruka Krievijas aviobāzēm dziļi aizmugurē – to optisko šķiedru drons fiziski nespētu realizēt. Tādēļ Ukrainas speciālisti secina, ka optiskais FPV “paliks specifiskā nišā, nesasniegs milzīgus ražošanas apjomus”. Šie droni izcilu efektivitāti parāda vietējās gaisa telpas kontrolē (ap 10 km rādiusā), bet nav piemēroti ilgstošām vai stratēģiskām operācijām. Ilgstošai izlūkošanai un attāliem uzbrukumiem vienalga nepieciešami tradicionālie droni.
• Loģistikas slogs: Lielo spoli nepieciešamība padara apgādi un izvēršanu komplicētāku. Karavīriem jānes diezgan trauslās optiskās šķiedras spoles un jādarbojas uzmanīgi. Kaujas apstākļos pamestie kabeļi izkaisīti visapkārt, saulē spīd, tādējādi var atklāt palaišanas punktu. Ukrainas operatori norāda, ka uzkrāto optisko šķiedru atspīdums palīdz pretiniekam konstatēt drona izvēršanas vietu, tāpēc uzbrukuma komanda spiesta “daudz biežāk mainīt pozīciju”, lai neuzietu tās pēc pamesto kabeļu pēdām un nekļūtu par mērķi. Dažu kilometru garas smalkās optiskās šķiedras savākšana vai noslēpšana pēc katra uzdevuma arī ir izaicinoša.
• Ražošanas grūtības: Sākotnēji daudzi Ukrainas ražotāji importēja optiskās šķiedras kabeļu komplektus no Ķīnas, nebija iespējams patstāvīgi optimizēt. Tas radīja uzticamības problēmas – ja nepareizi integrēts, var rasties radioviļņu noplūde, vai, nekvalitatīva spoles konstrukcija dēļ, kabelis pārtrūkst. Ar laiku labākie ražotāji ievērojami uzlaboja produktus – trāpījuma efektivitāte nu sasniegusi apmēram 50% un turpina augt. Pat tā, augstas kvalitātes optiskās komunikāciju moduļu un precīzu spoļu izgatavošana nav vienkārša. Kabelim jāatbrīvojas vienmērīgi, nesapīties un nelūzt. Nozares eksperti uzskata, ka “optiskās šķiedras spoles ar komutācijas plati nav vienkārši uzmontēt” – nepieciešamas kvalitatīvas iekārtas un pieredzējuši inženieri, taču “ar ieguldījumu tas tomēr ir panākams”. Ukrainas Smart Electronics Group jau 2023. gada sākumā piedāvāja optisko dronu koncepciju, bet tolaik militārpersonas dēļ augstām izmaksām un sarežģītības atteicās. Tagad, valsts atbalsta apstākļos, ražošanas temps ir ievērojami kāpis, bet pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ukrainas komandieris “Yas” 2025. gada maijā norādīja, ka kvalitatīviem optisko šķiedru dronu ražotājiem ir garas gaidīšanas rindas – bieži jāgaida 2–3 mēnešus, lai saņemtu iekārtu, vai jāizvēlas mazāk kvalitatīva alternatīva. Šis pudeles kakls joprojām padara Ukrainas optisko dronu par retumu frontē.
• Cena augstāka par parastiem FPV: Lai arī cenas pakāpeniski krīt, optisko šķiedru drons joprojām ir dārgāks par radio vadītu paštaisītu dronu. 2023. gada vidū gandrīz neviens nemaksāja 2500 ASV dolāru par vienreiz lietojamu dronu. 2025. gadā viena optiskā drona izmaksas ir ap 1000 dolāru, kamēr klasiskam FPV – dažus simtus. Tādējādi dronu daļai, kas finansējas no brīvprātīgo līdzekļiem, uzmanīgi jāizvērtē, kurā brīdī iegādāties optiskos dronus ir izdevīgi. Parasti tos izmanto tikai tad, ja mērķim ir ārkārtīgi augsta vērtība vai parastie droni radio traucējumu dēļ nespēj veikt uzdevumu. Palielinoties vietējai masveida ražošanai, nākotnē cenas varētu izlīdzināties, taču pašreiz augstā cena ierobežo izplatību.
• Kravnesības kompromiss: Daļa pacēlājjaudas tiek iztērēta kabeļa vilkšanai, samazinot kravas iespējas. Piemēram, optiskais drons ar 1 kg kara daļu faktiski ir līdzvērtīgs radio dronam, kas nes 2 kg. Tas nozīmē mazāku efektu vienā triecienā. Turklāt optiskie FPV droni pagaidām nav plaši izmantoti “spieta” jeb masveida taktikā (desmitiem FPV vienlaikus piesātina mērķi) – daļēji augsto izmaksu un sarežģītās ekspluatācijas dēļ. Tie galvenokārt tiek pielietoti vienam precīzam triecienam. Ja uzdevums prasa nest smagus sprāgstvielas, ņemot vērā piekabinātā kabeļa svaru, iespējams labāk izmantot zemes robotus vai artilēriju.
• Mācīšanās līkne: Vienībām jāapgūst optisko šķiedru drona specifiskā taktika. Kabeļa vilkšanas pilotēšana, spoles pārvaldība un uzbrukuma laikā izvairīšanās no kabeļa sapīšanās prasa īpašu apmācību. Ukrainas operatori “tikai tagad sāk apgūt šīs tehnoloģijas”; ar pieredzi kļūdu skaits mazināsies. Piemēram, rūpīga maršruta plānošana palīdz maksimāli mazināt kabeļa ieķeršanās riskus (piemēram, vienmēr pārvietojoties virs koku galotnēm pirms pieejas mērķim). Pieaugot pieredzei, cilvēcisku kļūdu dēļ zaudēto dronu īpatsvars kritīs, bet optisko šķiedru dronu reālā efektivitāte augs.

Kopsavilkumā: optiskās šķiedras drons ir efektīvs, bet ļoti specializēts rīks. Kāds Ukrainas Nacionālās gvardes nodaļas vadītājs rezumēja, ka optimāls ir kombinēts modelis – “daudz dažādu frekvenču radio FPV, ar mašīnredzi aprīkoti droni un optisko šķiedru droni; katram tipam sava unikāla vērtība un uzdevumi.” Optiskie droni īpaši labi darbojas aizsardzības misijās (piemēram, spēcīgas traucēšanas vai sliktas redzamības apstākļos precīzi trāpa bruņutehnikai), un tie dod unikālas priekšrocības, ja citi risinājumi nestrādā. Tomēr ierobežojumu dēļ – darbības rādiuss, svars, salīdzinoši viegla atklāšana, cena un kabeļa vadība – tie ir nozīmīgs papildinājums, bet ne aizvietotājs citām dronu klasēm. Kā raksta prese, optiskais FPV ieņems svarīgu nišas vietu dronu karā, bet nekļūs par galveno līdzekli frontēs.

Galvenie ražotāji un izstrādātāji

Optisko šķiedru dronu attīstību Ukrainā un citās valstīs virza dažādas puses:

Ukrainas ražotāji/komandas: Ukrainas bezpilota nozari veido gan valsts aizsardzības uzņēmumi, gan brīvprātīgie inženieri un militārās tehnoloģijas apakšvienības. Galvenie piemēri:

• Vyriy Drone: Ukrainas vietējais privātais uzņēmums, dibinātājs Oleksii Babenko. Vyriy ir viens no FPV dronu ražošanas līderiem, 2023. gadā uzbūvēja pirmos pilnībā no Ukrainas komponentēm saliktos FPV kvadrikopterus (sākotnēji bez optiskās šķiedras). CEO Babenko bieži publisko veiktspējas datus un aicina uzlabot optisko šķiedru dronus, uasvision.com bieži uzsverot tehnoloģiskās atšķirības ar Krieviju un izceļot nepieciešamību izmantot labākus optisko signālu raidītājus un biezākas šķiedras, lai uzlabotu trāpījumu precizitāti uasvision.com. Viņi arī attīsta vietējo spoles ražošanu, lai samazinātu izmaksas.
• BattleBorn: Kijivas vietējais dronu ražotājs (Business Insider par to informē), kurš izgatavo dažāda veida dronus, ieskaitot optiskos FPV. CEO (izsaucamais “Max”) apgalvo: “Faktiski gandrīz nav aizsardzības pret šiem [optiskajiem] droniem” un uzsver to spēju regulāri un efektīvi iznīcināt vērtīgu aprīkojumu. COO (“Alex”) norāda, ka kompānijas dronu maksimālais rādiuss ir 10 km, mērķis – sasniegt 15 km un nest 3–8 kg lādiņus. BattleBorn ir tipisks uzņēmums, kas ātri uzlabo modeļus un veicina sērijveida ražošanu, reaģējot uz armijas vajadzībām.
• Dronarium (un WARMAKS): Dronarium Air ir Ukrainas dronu izstrādes komanda, kas jau 2024. gada 18. martā prezentēja optisko šķiedru drona prototipu – prompta atbilde Krievijas pirmreizējai pielietošanai. Viņi kopā ar Warmaks izstrādāja smagu heksakoptera optiskās vadības dronu (spējīgu pārslēgties uz autonoma režīmu, ja kabelis pārtrūkst). Dronarium agrīnais prototips, visticamāk, iedvesmoja masveida produktu attīstību Ukrainā.
• Smart Electronics Group: Vladyslav Oleksiienko dibināta komanda, kas jau 2023. gada sākumā piedāvāja militārajiem spēkiem optiskā drona konceptu, kas tolaik interesi neguva. Oleksiienko turpina darbu šajā virzienā un dalās idejās par tirgus segmentāciju (standarta un speciālie droni). Šādi uzņēmumi sadarbojas Brave1 projekta ietvaros un veicina jauno produktu testēšanu un iekļaušanu armijas iepirkumos.
• 3DTech un citas kompānijas: Ir ziņas, ka 3DTech piegādājusi optiskos FPV dronus Ukrainas militārajai izlūkošanai (GUR) un parādījusi produktu foto. Daudz mazāku uzņēmumu – “Ukrainas kaujas putni”, Kamik-A, Raptor Engineering, Pūce (OWAD), Ptashka Drones – ir atrodami Brave1 katalogā ar dažādiem kabeļu garumiem, cenām un vietējo/Ķīnas komponentu piedāvājumiem. Līdz 2025. gada vidum vairāk nekā 25 Ukrainas inženieru komandas nodarbojas ar optisko dronu izstrādi, ap desmit jau parakstījušas līgumus par sērijveida piegādēm. Nozares ekosistēma aktīvi attīstās, valsts atbalsts palīdz ātri mazināt atpalicību no Krievijas.
• Militārās vienības un Aerorozvidka: Ukrainas armija aktīvi izmanto savas iekšējās inovāciju komandas. Azovas 12. brigādes bezpilota sistēmu bataljonā ir tehniski speciālisti, kas spēj modernizēt un uzlabot rīcībā esošos dronus. Azovas bataljona komandieris norādījis, ka viņu nodaļas loceklis konkretizēja optiskā FPV praktisku izmantošanu, – piemērs inovācijai “no apakšas”. Šīs frontes pieredzes un atgriezeniskā saite palīdz uzņēmumiem ātri pilnveidoties.

Krievijas ražotāji/izstrādātāji: Krievijas optisko dronu attīstību vada galvenokārt brīvprātīgie inženieri un sadarbība ar Ķīnas piegādātājiem:

• Aleksijs Čadājevs un Ushkuinik: Čadājevs ir politologs, kurš kļuvis par brīvprātīgo, un viņš izveidoja militārās tehnoloģijas akseleratoru “Ushkuinik”. Viņa projekts ražo dižkungu Ņevu Novgorodsku (Kņazs Vandals Novgorodskis) optisko šķiedru FPV dronus, kā arī, iespējams, citus modeļus kyivindependent.com. Tas liecina par zināmu pusorganizētu inovāciju kopienu Krievijā, kas vēlas ieviest izrāvienu dronu tehnoloģijās – procesu, ko iedrošināja 2023. gadā populāru militāro blogeru aicinājumi radīt izrāvienu dronu karā. Čadājeva projekta panākumi sagrauj iesīkstējušo stereotipu par Krievijas armijas stīvumu.
• Brīvprātīgo vienības (Rubicon, Sudny Den): Šīs vienības nav pašas ražotāji, bet gan Krievijas dronu bataljoni, kas kaujas apstākļos pilnveidojuši šķiedru dronu pielietojumu. Šī pieredze faktiski kalpo kā pētniecība un attīstība (R&D) – ar atkārtotu mēģinājumu un kļūdu palīdzību Kurskā un Doņeckā uzlabota taktika, kā arī, iespējams, sniegta atgriezeniskā saite labākiem konstrukcijas risinājumiem. Ir iespējams, ka viņi kaujas laukā paši no komplektiem montē dronus.
• Ķīnas piegādātāji: Ķīnas uzņēmumi ir būtiski komponentu un optisko šķiedru piegādātāji. Krievijas uzņēmumi pasūta lielus šķiedru kabeļu un saistīto elektronisko izstrādājumu apjomus no Ķīnas ražotājiem, un šie uzņēmumi ziņo, ka mēneša pasūtījumi turpina augt. Kāds Ukrainas ražotājs atklāja, ka viena Ķīnas rūpnīca septiņus mēnešus nepārtraukti ražojusi šķiedru kabeļus Krievijai – un tagad arī Ukraina sāk turp iegādāties. Faktiski, Ķīnas ražotā šķiedru tehnoloģija (sākotnēji paredzēta telekomunikācijām vai industrijai) ir abpusēji pielāgota dronu vajadzībām. Ķīnas ražotāji šķietami ir gatavi pārdot ikvienam pircējam; Ukrainas nozares pārstāvji sauc viņus par šī jaunā tirgus “lielākajiem ieguvējiem”. Tas attiecas uz šķiedru kabeļiem, optiskajiem transceiveriem un, iespējams, pat gataviem dronu komplektiem. Lai gan šie piegādātāji nav atklāti minēti publikācijās (droši vien, lai izvairītos no sankcijām), tieši pateicoties tiem Krievija strauji palielināja jaudas un tagad palīdz arī Ukrainai panākt līdzsvaru.
• Rietumu brīvprātīgie un atbalsts: Pārsteidzošs starptautiskais atbalstītājs ir ASV Jūras kājnieku bijušais seržants Trojs Smoterss (Troy Smothers). Smotersam piederošais uzņēmums Drone Reaper, uzzinot par Krievijas šķiedru droniem, par ~360 ASV dolāriem uzbūvēja vienkāršu optiskās šķiedras dronu no veikalā nopērkamiem komponentiem un aizveda to uz Ukrainu demonstrācijai. Kopš 2023. gada beigām viņš ceļo pa Ukrainu, apmācot armiju, kā montēt un lietot šķiedru FPV, tādejādi iedvesmojot jaunos projektus. Kā ziņo Forbes/NDTV, Smotersa konstrukcija un apmācības kļuva par katalizatoru, lai Ukraina ātri izveidotu vietējo ražošanu. Pēc tam, kad video ar veiksmīgu šķiedru dronu uzbrukumu izplatījās internetā, Ukrainas karavīru tālruņi “sprāga no zvaniem” businessinsider.com businessinsider.com. Tas ir klasisks piemērs, kā starptautiskā brīvprātīgo palīdzība paātrina inovāciju Ukrainā. Bez tam NATO valstis sniedz Ukrainai plašu atbalstu dronu tehnoloģijās un pret-dronu apmācībā, pat ja detalizēta informācija par šķiedru droniem nav izplatīta. Ir zināms, ka Ukraina ir mērķējusi uz Krievijas šķiedru dronu apgādes ķēdi – piemēram, Ukrainas karaspēks bombardēja Krievijas optisko kabeļu rūpnīcu, lai traucētu ražošanu. Tas norāda, ka arī Rietumu izlūkdati un ieroči (Ukrainas izmantoti tālas darbības triecieniem) netieši iesaistīti cīņā pret šķiedru droniem, uzbrūkot avotam.

Kopsummā, Ukrainā šobrīd ir izveidojusies spēcīga vietējā šķiedru dronu industrija, ko veicina vietējo tehnoloģiju speciālisti, valdības iniciatīvas (Brave1, Aizsardzības ministrijas demonstrācijas) un ārvalstu palīdzība (piemēram, Smotersa un citu brīvprātīgo, kā arī iespējama ziedotāju finansējuma formā). Līdz 2025. gada vidum nozares piegāde armijai tiks sistematizēta – jau vairākus modeļus integrē iepirkumu sistēmā, līgumi top. Savukārt Krievija sākumā bija priekšā radošu inženieru un brīvi pieejamu ķīniešu produktu dēļ, kas ļāva ātri gūt priekšrocību kaujas laukā, kamēr Ukrainas jaudas vēl tikai aug. Abas puses ir atkarīgas no globalizētām piegādes ķēdēm (respektīvi, Ķīnas šķiedru), kas izceļ šīs it kā lokālās inovācijas starptautisko raksturu.

Ģeopolitiskā ietekme un aizsardzības stratēģijas

Šķiedru dronu parādīšanās Ukrainā nes būtiskas sekas kara un pasaules drošībai:

• Dronu kara paradigmas maiņa: Ukrainas frontē plaši izmantotie elektroniskās kara līdzekļi – viens no retajiem dronu un e-kara masveida konfliktiem – mudināja radīt šo jauno risinājumu. Tagad armijas visā pasaulē to vēro. Optiskās šķiedras vadītie droni (bieži saukti FOG-D) Rietumu arsenālā gandrīz nav sastopami, jo Rietumu armijas līdz šim, cīnoties pret nemierniekiem, nesaskārās ar šāda apmēra traucēšanu. Redzot efektivitāti, NATO noteikti izpētīs līdzīgu tehnoloģiju izmantošanu nākotnes augstas intensitātes konfliktos, kur e-kara draudi ir augsti. Ukraina kļuvusi par inovāciju testēšanas poligonu, un šķiedru vadība droniem – par vienu no rezultātiem. Visticamāk, bezpilota karošanas doktrīna nākotnē iekļaus šo koncepciju – piemēram, pilsētas kaujās izvietos ar šķiedru vadāmus uzbrukuma dronus, lai pārvarētu traucēšanu.
• Pretdarbība un aizsardzība: Pašlaik, izņemot fizisku iznīcināšanu, ne Ukraina, ne Krievija nav atradušas efektīvu veidu, kā neitralizēt šķiedru dronus. Tas izraisa “mazo bruņojuma sacensību” pretpretpasākumos. Ukrainas izstrādātāji (ar Brave1) testē, kā pretoties pretinieka šķiedru droniem – “izmantojot tornīšus, tīkliem, bises un pat lāzerus, lai fiziski iznīcinātu FPV dronus vai… ar lāzeru pārraut šķiedru, apžilbināt kameru”. Ja nevar traucēt signālu, jāpaļaujas uz fizisku notriekšanu vai jāmeklē veidi, kā bojāt komunikāciju kanālu (piemēram, pārraut šķiedru ar lāzeru vai apžilbināt kameru). Tas veicinās investīcijas pret-dronu (C-UAS) sistēmās, kas balstās uz kinētisku vai virzītu enerģiju, nevis e-kara līdzekļiem. Rietumu kompānijas (piem., Spotter Global) jau pielāgo zemes radarus un optiskos sensorus, lai atpazītu arī nelielus optiskās šķiedras dronus, kas neizstaro radiosignālus. Šis karš atkal nostiprina pasīvās aizsardzības nozīmi (maskēšanās tīkli, fizisks auto aizsegs) – Ukrainas armija pat izkar tīklveida patversmes vairākus kilometrus frontes ceļu, lai aizsargātu pret zemu lidojošiem šķiedru droniem. Ģeopolitiskā līmenī valstis mācās savienot “mazo tehnoloģiju” (tīklus) ar augsto (lāzeri), lai cīnītos ar jauniem draudiem.
• Starptautiskā piegāde un sankcijas: Ķīnas uzņēmumu tirdzniecība ar abām karojošajām pusēm rada jaunus izaicinājumus eksporta kontrolei. Šķiedru kabeļi un komponentes ir ar divkāršu izmantojumu, tos parasti nekontrolē. Tomēr, redzot to nozīmi dronu letalitātē, varētu tikt ieviesta stingrāka uzraudzība. Ja Rietumi vēlas palēnināt Krievijas šķiedru dronu attīstību, jāizdara spiediens uz Ķīnas ražotājiem vai jāpalīdz Ukrainai ar alternatīvām, lai nepastarpinātu naudu pretinieka piegādātājiem. Tas apliecina: globalizētās tirdzniecības ķēdes nereti neapzināti apgādā ieročus abām pusēm – tā ir sava veida ģeopolitiskā balansēšana, jo īpaši, ja Ķīna oficiāli uztur neitralitāti, bet uzņēmumi gūst peļņu no kara. Vienlaikus Rietumu atbalsts Ukrainai visticamāk tiks paplašināts, piegādājot noturīgākus šķiedru produktus vai augstākas klases optiku, lai Ukraina saglabātu pārākumu šajā jomā (protams, ja Rietumu valdības to vēlēsies).
• Plašāks aizsardzības redzējums – sadarbība: Šķiedru dronu efektivitāte ir tik liela, ka kāds Ukrainas karavīrs nosauca tos par “pēdējo cerību kara iznākumam”. Pārlikts vai ne, bet droni kļūst tikpat svarīgi kā artilērija vai citi “klasiskie” ieroči. Tagad komandieriem jāintegrē dronu taktika operatīvajā plānošanā. Piem., Krievija dažos frontes sektoros (Kurska, vēlāk Doņecka apgabals) koncentrē šķiedru dronus, mēģinot masveidā izjaukt pretinieka loģistiku. Ukraina var izvietot šķiedru dronu “rojus” lieliem uzbrukumiem vai izmantot tos zonās, kur e-kara efekts vislielākais. Tehnoloģija tiek iekļauta sadarbības kaujas sistēmās: gan bezvadu, gan šķiedru droni, e-kars, artilērija, kājnieki darbojas kopā. Tāpat Ukraina izmanto autonomos automobiļus priekšgala pārtikas un munīcijas piegādei, samazinot autovadītāju apdraudējumu un Krievijas FPV uzbrukumu risku. Faktiski abas puses nemitīgi pielāgo taktiku un stratēģiju “neiztraucējamo” dronu pastāvēšanai – vieni nostiprina piegādes ceļus un izkliedē armiju, otri atbrīvo ceļu ar šķiedru droniem, iznīcinot e-kara un bruņutehniku, pirms uzbrukuma.
• Psiholoģiskie un humānie aspekti: Psiholoģisko spiedienu, ko rada ienaidniekam praktiski neapturami droni, nedrīkst nenovērtēt. Uz Kurskas frontes Ukrainas kareivji, kuri izjūt šķiedru FPV dronu draudus, izsakās, ka pārvietošanās “bīstamāka par krievu ruleti”, jo trāpījuma risks ir milzīgs. Bailes būtiski ietekmē karavīru uzvedību un civiliedzīvotāju noskaņojumu. Savukārt Ukrainas spēki izjūt morālu pacēlumu, iegūstot “ieročus, kas šķērso traucējumu zonas”. No humānā aspekta, daļu bīstamāko uzdevumu (piem., apgādes transports) tagad veic droni, mazinot cilvēku upurus – tas palīdz samazināt kara postījumus. Taču arī kaujas jauda pieaug: agrāk aizsargātas zonas (piemēram, mežu slēptuves tuvumā esošas slimnīcas) var tikt apdraudētas, “nāves zonām” ienāk jauna dzīvība, un, ja tur paliek civiliedzīvotāji, riski ievērojami pieaug.
• Globālā izplatība: Ja šķiedru dronu risinājumi izplatīsies ārpus Ukrainas/Krievijas, nākotnē arī citas valstis vai pat nevalstiskas struktūras tos var sākt izmantot. Piemēram, pietiekami labi finansētas kaujinieku grupas var pielietot šķiedru dronus, lai vietējos konfliktos neitralizētu valdības armijas e-kara pārsvaru. Atbilstošās tehnoloģijas jau izplatās internetā un sociālajos tīklos – pat bildes ar “putnu ligzdām no šķiedru kabeļa” gūst popularitāti. Starptautiskajai sabiedrībai, iespējams, būs jāapsver ieroču kontrole vai jāsagatavojas, ka nākamajā “bezpilota karā e-kars vairs nav visspēcīgs”. Ukrainas sabiedrotie jau tagad domā, kā palīdzēt saglabāt līderību – piemēram, piegādājot modernus šķiedru sakaru komplektus vai palīdzot organizēt vietējo ražošanu (ir informācija par piegādātiem Rietumu šķiedru tinēju automātiem).

Rezumējot, šķiedru dronu attīstība Ukrainā spilgti apliecina mūsdienu kara dinamisko dabu: ikviena inovācija (plaša e-kara pielietošana) rada reakciju (droni ar vadu vadību), kas savukārt izraisa pretreakciju (lāzeri u.c. jauni aizsardzības līdzekļi). Šis cikls veicina neticami strauju militārās rūpniecības inovāciju. Starptautiski šis konflikts uzskatāmi demonstrē spējas, kuras visa pasaule tagad spiesta ņemt vērā – gan izmantošanai, gan aizsardzībai. Attiecībā uz Ukrainu, palīdzība šajā jomā (apmācība, tehnoloģiju nodošana, komponentes) jau kļuvusi par neatņemamu militārās palīdzības daļu līdzīgi pretgaisa aizsardzībai un artilērijai.

Salīdzinājums: šķiedru optikas droni vs. radio vadības droni vs. satelītu droni

Ukrainas bruņotie spēki šobrīd izvieto dažādu veidu dronus ar dažādām vadības sistēmām. Katrai pieejai ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Zemāk tabulā salīdzinātas šķiedru optikas vadības droni, tradicionālie radio vadībnieku droni un satelīta saites droni (piemēram, liela izmēra droni) Ukrainas kara apstākļos:

Īpašība	Šķiedru optikas drons (vadu)	Radio vadības drons	Satelīta vadības drons
Sakaru distance	Ierobežota ar kabeļa garumu (tipiski 5–15 km ruļļi, maksimāli ~20–30 km). Reāli uzticama distance ap 10 km. Pārsniedzot — viegli pārtrūkt šķiedrai vai zaudēt signālu.	Ierobežo redzamības attālums un iespēja izmantot starpniekus. Mazie FPV – parasti vairāki kilometri; lielie militārie bez satelīta sakariem (piem. TB2): ap 150 km redzamība. Ar starpniekiem FPV var paplašināt līdz 20+ km, bet jāveido sava tīkls.	Teorētiski globāla (ārpus redzamības), kamēr pieejama satelīta saite un degviela. Piemēram, ar SATCOM aprīkots Bayraktar TB2 vai jūras droni ar Starlink – vadāmi simtiem km attālumā. Limitu parasti nosaka izturība, nevis vadības ķēde.
Izturība pret traucējumiem	Neietekmē radiotraucējumi — radio netiek izmantots, tradicionālā elektroniskā karadarbība nespēj pārraut vadību. Var pārtraukt tikai fiziski bojājot vai pārraujot šķiedru.	Ļoti viegli traucējams/ļaužams apmānīt. RF saites var viegli izjaukt pretinieka elektroniskie traucējumi. Izmantojot traucēšanu uz “vadības frekvences” var zaudēt kontroli un video. Ja nešifrēts, var arī pārņemt.	Vietējā traucējuma ietekme neliela — tiek lietotas satelīta šifrētas frekvences. Bet var ciest no stratēģiskajiem elektroniskajiem (satelīta traucējumi, GPS traucējumi) uzbrukumiem vai kiberuzbrukumiem. GPS atkarīgiem droniem navigācija apdraudēta GPS traucējumu scenārijā.
Atklājamība	Zema elektromagnētiskā pazīme. Radio netiek raidīts, nevar atklāt ar radiolokatoriem/tveršanas līdzekļiem. Var pamanīt tikai vizuāli, pēc skaņas vai radara. Šķiedras “aste” saulē var atklāt starta vietu.	Viegli atklājams ar radio sakaru analizatoriem. Lielākā daļa civilo/FPV (2.4 GHz, 5.8 GHz u.c.) viegli uztverami ar RF skeneriem un pret-dronu sistēmām. Video un vadības raidītāji atklāj atrašanās vietu.	Zināms RF “signature”. Liela jauda, piemēram, L joslas satelīta sakari; uz zemes grūti uztvert, bet izlūkošanas satelīti var. Lielie droni arī significanti palielina radara atstarojumu un vieglāk uztverami pretgaisa aizsardzībai.
Elektroniskās karadarbības noturība	Ļoti augsta. Netrāucējams ar RF iejaukšanos vai imitēšanu. Pat pie radio signāla bloķēšanas vai topogrāfijas šķēršļiem savienojums saglabājas. Droši izmantojams spēcīgas elektroniskās karadarbības zonās.	Zema līdz vidēja. Lieto frekvenču maiņu, izkliedētu spektru, pastiprinātājus, bet spēcība elektroniskā karadarbība var izjaukt saiti. Reljefs/ēkas viegli var izraisīt savienojuma zudumu. Augstākas klases ierīcēm ir prettraucējumu antenas, bet lētiem FPV parasti nav.	Vidēja. Augšupejošā un lejupējā saite var būt šifrēta un ar šauru staru, tādējādi grūtāk traucējama nekā vietējās radio. Bet augsta līmeņa EW var mērķēt uz satelītiem vai zināmām frekvencēm. Kopumā izturīgāka nekā radio tiešā redzamībā, taču nav pilnīgi droša (piem., Krievija mēģināja traucēt Starlink).
Krava un izmēri	Kabeļu rullis pats par sevi ir smagnējs, tipiski izmanto mazas kaujas galviņas. Krava 0.5–3 kg. Lielāki šķiedru droni (8+ kg krava) ir daudz dārgāki un lielāki. Parasti vidēja izmēra kvadrokopteri (10–13 collu propelleri).	No mikro (DJI Mavic, <0.2 kg) līdz lieliem astoņkopteriem (5–10 kg). FPV pašnāvnieki – 0.3–1 kg sprāgstvielu (RPG galviņas). Bez kabeļa – tam pašam rāmim var uzkraut vairāk.	Lielas platformas. Bayraktar TB2 var nest ap 55 kg inteliģentās munīcijas, citi UCAV līdz simtiem kg. Lieto īpašām raķetēm/bumbām, reti primārajai frontes līnijai.
Manervētspēja	Samazināta. Kabeļa svars prasa jaudīgākus motorus, vads rada nelielu pretestību, paātrinājums un maksimālais ātrums (ap 60 km/h) mazāks. Joprojām var apiet šķēršļus, bet vads viegli sapinas, nav iespējama assa manevrēšanās.	Mazajiem ļoti augsta manevrētspēja. FPV sacīkšu droni ir ļoti ātri (>100 km/h), četrriteņu var lēkāt caur šaurām spraugām, nav kabeļa. Lielākiem (piem., fiksētā spārna) manevrētspēja mazāka, bet joprojām nav atkarīga no vada.	Samazināta. MALE (TB2 līdzīgie) darbojas kā lidmašīnas – liels pagrieziena rādiuss, lēni maina virzienu. Lielā augstumā neparedz pēkšņu izvairīšanos. Parasti nav paredzēti tuvcīņas manevriem (nelieliem satelīta droniem ir, bet Ukrainā galvenokārt lieto lielos).
Uzdevumu pielietojums	Intensīvas elektroniskās karadarbības aizklātais rajons: Uzbrukums stingri aizsargātiem mērķiem (ar EW tanki, komandpunkti); caur ēkām un mežiem. Piemērots īsam, ļoti drošam triecienam un izlūkošanai bez tīkla. Izmanto arī robotsauszemes loģistikai ļoti bīstamās misijās.	Universāls un masveida pielietojums: Izlūkošana, artilērijas koriģēšana, bumbu nomešana, pašnāvnieciskais trieciens. Labi strādā mērenas EW vides apstākļos. Var izvietot daudzumā. Stingras EW gadījumos jāpārvar vai jāmaina taktika. Vieglā lietošana padara par galveno ikdienas platformu.	Tāltālā un stratēģiskā iedarbība: Uzbrukumi aizmugures lidlaukiem, operatīvā līmeņa izlūkošanai. Nodrošina tiešraidi un triecienus platībās, ko vads vai radio neaptver. Uz frontes pēc pretdrona un EW aizsardzības stiprināšanas redzami reti (TB2 sākotnējā posmā tika zaudēti EW un pretgaisa dēļ), tagad — vairāk izlūkošanai vai, kad gaisa aizsardzība apspiesta.
Cena un pieejamība	Krīt, bet joprojām nav gluži lēti: Cena ~1000–2000 USD par vienību, nepieciešamas specifiskas detaļas (piem., šķiedras rullis ~500 USD). Pieprasījums un produkcija aug, bet Ukrainā vēl trūkst. Ražošanas izaicinājumi lielāki nekā DIY FPV radio (vajag šķiedras savienotājus).	Ļoti lēti un plaši pieejami: Mazie FPV — pārsimts dolāru, civilie 1–3 tūkstoši. Komerciāli pieejami. Neatkarīgas grupas spēj ātri izgatavot tūkstošiem. Ukrainā mēnesī izgatavo/piegādā desmitiem tūkstošu pamata FPV. Lielās zaudējumu dēļ tie ir pamatspēks.	Dārgi un reti: TB2 cena — vairāki miljoni, papildu zemes vadības stacijas. Iespējama tikai ar valsts finansējumu/donoru palīdzību. Maz skaitā (Ukrainā ap 20–30 TB2). Nav lētas “patēriņa preces”. Nepieciešama nopietna apmācība/apkope.

Kā redzams no tabulas, šķiedru optikas droniem ir unikālas īpašības: tie izceļas intensīvā traucējumu zonā, toties tos ierobežo distance un manevrētspēja. Radio droni joprojām ir neaizstājami, jo tos viegli masveidā izvietot (lai arī pretpasākumi samazina to efektivitāti). Satelīta droni apkalpo pilnīgi citu operatīvo nišu — nodrošina stratēģisku, nevis taktisku priekšrocību. Pēc sākotnējiem panākumiem un zaudējumiem (kopš 2022. gada vidus Ukrainas TB2 galvenokārt izmanto izlūkošanai, ne vairs triecieniem, jo Krievijas pretgaisa un EW līdzekļi kļuva efektīvāki), šī klase frontē parādās reti.

Vērts atzīmēt: šīs trīs klases nav savstarpēji izslēdzošas. Ukraina aktīvi pēta hibrīda risinājumus – piemēram, radio dronu kombinācijā ar mašīnredzes mākslīgo intelektu, kas ļauj pat pēc signāla pazušanas automātiski pabeigt uzbrukumu, vai arī smagie droni, kas spēj pārslēgties starp kabeļa un radio vadību. Katrai taktikai (šķiedra, radio, satelīts) ir sava vieta, taču vispārējā tendence – slāņota dronu stratēģija: radio ir pamatā, īpaši traucētu zonu uzbrukumiem – šķiedru droni, bet tālas distances vai ārpus redzamības misijām — satelīta droni.

Secinājumi

Ukrainas šķiedru optikas dronu parādīšanās ir izcilas pielāgošanās piemērs intensīvai elektroniskajai karadarbībai. Karā, kur dominē nepārtraukta inovācija, šis šķietami “atgriešanās pie pamatiem” variants – viena stikla šķiedras ruļļa forma – radījis milzīgu efektu: ļaujot droniem precīzi iznīcināt mērķus, kas citkārt būtu padarīti “akli” un nevadāmi elektronisko traucējumu dēļ. Militāri šķiedru FPV jau ir pierādījuši sevi kaujas laukā: tie likvidēja dārgās traucējumu sistēmas priekšrocības un paplašināja dronu pielietojumu līdz iepriekš nepieejamām zonām. Mūsdienu karā vadība “gaisā” ir nokritusies līdz zemi lidojošu, mazu dronu līmenim — elektromagnētiskā spektra kontrole kļūst tikpat svarīga. Gan Krievija, gan Ukraina šos dronus iekļāvušas savā arsenālā; līdz ar ražošanas jaudu augšanu, sagaidāms ievērojams pieaugums apjomā (šobrīd galvenokārt sporādiski lieto dēļ trūkuma). Frontes komandieri dronus jau uzskata par tikpat nepieciešamiem kā artilēriju vai bruņutehniku; Krievijas un Ukrainas amatpersonas FPV popularitāti salīdzina ar artilērijas revolūciju ugunsspēkā.

Stratēģiskajā līmenī šķiedru dronu sacensība ievērojami stimulējusi vietējo industriju un starptautisko sadarbību. Ukraina dažos mēnešos mobilizēja vairākus desmitus tehnoloģisko jaunuzņēmumu, brīvprātīgo ekspertu un ārvalstu partneru, apliecinot aizsardzības jomas izcilu pielāgošanās spēju. Arī Krievija pārsteidzoši ātri ieviesusi šī virziena inovācijas – tās demonstrē, ka neviens nav spējīgs uz visiem laikiem dominēt dronu tehnoloģijās. Šis ir dinamiskākais tehnoloģiskais lauks. Pasaule vēro: nav šaubu, ka NATO armijas izmantos Ukrainas pieredzi, gan uzbrukumā, gan aizsardzībā – prognozējot, ka spēkošanās ar stipru pretinieku nozīmēs elektromagnētiskā spektra sacensību un kļūst aktuāli elastīgi kombinēt risinājumi (prettraucējumu radiosakari, šķiedru vadība, autonomija).

Starptautiskajiem Ukrainas atbalstītājiem svarīgi turpināt atbalstīt dronu inovāciju – tas ir tikpat nozīmīgi kā tradicionālā bruņojuma piegādes. Ātri notiek zināšanu nodošana — piemēram, amerikāņu brīvprātīgie dalās pieredzē, Ukraina ar Rietumu finansējumu veido dronu projektus. Lai arī tanki un iznīcinātāji saglabā virsrakstus, tieši šie sīkie četrriteņu (ar neredzamām šķiedras astēm) spēj izšķirt izšķirošas kaujas.

Nākamo mēnešu laikā sagaidāmi izgudrojumi un atbildes pasākumi. Ukraina jau attīsta nākamo viļņa uzlabojumus: spēcīgāku mašīnredzi daļējai autonomajai iznīcināšanai (lai arī pēc savienojuma pārtrūkšanas spētu patstāvīgi “pieķerties” mērķim), kā arī paplašina vietējo šķiedru komponentu ražošanu, lai nebūtu atkarīga no importa. Krievu inženieri arī nepaliks malā — tiek strādāts pie tālāka rādiusa šķiedru droniem, un tiek domāts pat par taktiku nogriezt konkurenta “vadu” ar citu dronu (tas jau reiz noticis). Kaķa un peļņas spēle turpināsies. Taču viens ir skaidrs: Ukrainas kara vēsturē šķiedru droni būs iegravēti kā jauna ēra, atverot pilnīgi jaunas lappuses dronu karā. Kā kāds ukraiņu karavīrs asprātīgi komentēja par šķiedru dronu tendenci: “Visi domāja, ka šie droni nekad nekļūs populāri dārdzības dēļ, bet nu to cena krīt” – kas nozīmē: tikai laika jautājums, līdz katrai vienībai būs savas daži neaizskarami “gaisa acis”.

Galu galā veiksmīga dronu flotile apvienos visu veidu dronu priekšrocības un nodrošinās līdzsvaru. Šķiedru, radio un satelīta droni veido papildinošu sistēmu. Ukrainas pieredze pierāda: īstā priekšrocība nav kādā vienā tehnoloģijā, bet integrācijā – izmantot katram uzdevumam vispiemērotāko rīku. Šķiedru droni ir savlaicīgs risinājums Ukrainas armijas kritiskā brīdī. Tie, visticamāk, arī nākotnē būs īpaša, bet nozīmīga Ukrainas arsenāla daļa, parādot pasaulei, kā inovācija maina karu.

Avoti:

• Altman, Howard. “Inside Ukraine’s Fiber-Optic Drone War”, The War Zone, 2025. gada 28. maijs.
• Trevithick, Joseph un Rogoway, Tyler. “Krievijas armija izmanto vadu pašnāvnieciskos dronus Ukrainā” The War Zone, 2024. gada 8. marts.
• Farrell, Francis. “Krievijas šķiedru droniem pārņemot kaujas lauku, Ukraina steidz panākt”, Kyiv Independent, 2025. gada 20. maijs.
• RFE/RL (Ukrainas dienests).“Šķiedru droni: jauns favorīts Ukrainas karā”, 2025. gada 12. marts.
• RFE/RL (Ukrainas dienests).“Šķiedru droni aizvieto apgādi priekšējās līnijās”, 2025. gada 15. maijs.
• UAS Vision. “Ukraiņu un krievu šķiedru dronu precizitātes salīdzinājums”, 2025. gada 29. aprīlis uasvision.com.
• NDTV. “Putni izmanto Ukrainas FPV dronu šķiedru ligzdām”, 2025. gada 8. jūnijs.
• Business Insider. “Iekšējais sacensību ieskats par neaizskaramiem šķiedru droniem Ukrainā”, 2025. gada 7. februāris businessinsider.com.
• Ukrainska Pravda (Ekonomichna Pravda).“Absolūti netraucējams ierocis: kā Ukraina mēro šķiedru dronu ražošanā”, 2025. gada 13. janvāris.
• Spotter Global (Jamie Mortensen).“Jaunās paaudzes slēptie šķiedru vadības droni un to noteikšanas metodes”, 2024. gada 25. aprīlis.