Šodien kosmosā / 2025. gada 28. jūnijā 0:00

Šodien kosmosā / 2025. gada 28. jūnijs 0:00
Vecākā kosmosa redaktora izsmeļošais apkopojums
Satura rādītājs
1. Aktuālās ziņas
– SpaceX Starship: sprādzieni, vides spriedze un Starlink paplašināšanās
– NASA Artemis SLS: pastiprinātāju anomālijas un budžeta neskaidrība
– Starptautiskā kosmosa stacija: Axiom-4, Indijas atgriešanās un daudznacionālas ekipāžas
2. Zinātnes galvenie notikumi
– Meteoru ugunsbumbas un asteroīdu riski
– Marss: slēptie vulkāni, senais ūdens un jauni atklājumi
– Ekzoplanētas un zvaigžņu uzliesmojumi: JWST atklājumi
3. Astronomiskās observatorijas: Rubin, JWST un kosmiskā kartogrāfija
– Vera C. Rubin observatorija: pirmie attēli un kosmiskās mīklas
– Džeimsa Veba kosmosa teleskops: agrīnā Visuma un ekzoplanētu izpēte
– Andromedas galaktika: daudzviļņu brīnumi
4. Zemes novērošana un satelītu tehnoloģijas
– Katastrofu monitorings: plūdi, viesuļvētras un vides uzraudzība
– Satelīttehnoloģiju komunikācijas: apvienošanās, kvantu drošība un IoT
– Aizsardzība un drošība: SAR, Arktikas uzraudzība un militārā infrastruktūra
5. Politika, industrija un nākotnes perspektīvas
– Kosmosa politika: AUKUS, planētu aizsardzība un NASA nākotne
– Komercstarti: Rocket Lab, Isar Aerospace un citi
– Nozares jaunumi: satelītu apvienošanās un investoru uzticība
6. Debesu notikumi un sabiedrības iesaiste
– Meteoru lietus, ziemeļblāzmas un retas konjunkcijas
– Astronomijas izglītība un popularizēšana
7. Nekroloģi un cilvēciskie stāsti
8. Secinājumi un nākotnes skatījums
Aktuālās ziņas
SpaceX Starship: sprādzieni, vides spriedze un Starlink paplašināšanās
SpaceX turpina dominēt virsrakstos gan ar panākumiem, gan neveiksmēm. Starship programma, kura ir Elona Maska Marsa ambīciju centrā, cieta kārtējo sprādzienu statiskā degšanas izmēģinājumā Starbase, Teksasā. Šis incidents, neskatoties uz neveiksmi, atspoguļo SpaceX ātro izstrādes ciklu filozofiju. Uzņēmums šobrīd ir veicis deviņus Starship izmēģinājuma lidojumus, palielinot regulatoru atļauju skaitu un sasniedzot rekordlielu palaišanas intensitāti 2024.–2025. gadā (avots).
Vides un politiskā spriedze
Starship sprādziena sekas ir izraisījušas vides un diplomātiskus sarežģījumus. Meksika izmeklē SpaceX par iespējamu vides piesārņojumu ar raķetes atlūzām, kuras, kā apgalvo prezidente Klaudija Šeinbauma, kaitē savvaļas dzīvniekiem un var pārkāpt starptautiskos likumus, draudot ar tiesvedību. SpaceX šo noliedz un apgalvo, ka tās materiāli ir droši un atlūzas tiek savāktas (avots; avots).
Tikmēr celtniecības celtņa sabrukšana atlūzu savākšanas laikā Starbase ir izraisījusi caurskatāmības jautājumus, jo SpaceX un jūnijā dibinātā Starbase pilsēta (SpaceX vadītāju pārvaldībā) klusē par notikušo (avots; avots).
Starlink: izplešanās un izaicinājumi
SpaceX Starlink satelītu konstelācija sasniegusi gandrīz 7000 satelītu, kļūstot par uzņēmuma galveno ienākumu avotu. Tomēr pastiprināta Saules aktivitāte lika vairāk nekā 583 satelītiem nonākt atmosfērā 2020.–2024. gadā, radot vides un drošības bažas (avots). Pieprasījuma uzplūdus Klusā okeāna ziemeļrietumos dēļ SpaceX jauniem Starlink lietotājiem ieviesa 1000 USD piemaksu, kas iezīmē gan interneta popularitāti, gan tīkla pārslodzi šajā reģionā (avots).
Īsumā
– Starship sprādziens aizkavē Marsa plānus, bet apliecina strauju attīstību.
– Starship atlūzu izraisītā vides krīze liek Meksikai apsvērt tiesvedību.
– Starlink straujā izaugsme sastopas ar tehniskiem (Saules aktivitāte) un tirgus (pieprasījuma maksa) izaicinājumiem.
NASA Artemis SLS: pastiprinātāju anomālijas un budžeta neskaidrība
NASA un Northrop Grumman veica jauna Booster Obsolescence Life Extension (BOLE) cietā raķešdzinēja izmēģinājuma degšanu Artemis programmai. Tests, kas bija paredzēts nākamās paaudzes SLS pastiprinātāju validācijai, beidzās ar sprauslas sprādzienu. Neskatoties uz anomāliju, tests sniedza vērtīgus datus dizaina uzlabošanai (avots; avots; avots; avots).
Budžeta un politiskie pretestības faktori
NASA Artemis programma saskaras ar eksistenciāliem draudiem neseno Baltā nama budžeta samazinājumu priekšlikumu dēļ—par 6 miljardiem USD un iespējamu darbinieku atlaišanu. Trampa administrācijas plāns var likvidēt 55 aktīvas planetārās misijas, tostarp Juno un New Horizons, apdraudot ASV līderību kosmosa jomā (avots; avots; avots).
Īsumā
– SLS pastiprinātāja anomālija iezīmē tehniskus šķēršļus.
– Budžeta samazinājumi apdraud Artemis, planetāro zinātni un ASV kosmosa līderību.
Starptautiskā kosmosa stacija: Axiom-4, Indijas atgriešanās un daudznacionālas ekipāžas
Axiom-4 misija, kuru palaida SpaceX, iezīmēja vairākus vēsturiskus sasniegumus:
– Pirmais Indijas astronauts, grupas kapteinis Šubhanšu Šukla, sasniedza SKS, pārtraucot 41 gada pārtraukumu Indijas pilotētajā kosmosa programmā (avots; avots; avots).
– SKS uzņēma pirmos astronautus no Polijas un Ungārijas, kas uzsver komercreisu starptautisko raksturu (avots; avots).
– Ax-4 apkalpe, Pegijai Vitsonei (Peggy Whitson) vadībā, plāno veikt vairāk nekā 60 mikrogravitācijas eksperimentus un izglītojošās aktivitātes (avots; avots).
Īsumā
– Axiom-4 nostiprina SKS kā komerciālas un starptautiskas sadarbības platformu.
– Indija, Polija un Ungārija sasniedz jaunas cilvēku kosmiskās izpētes virsotnes.
Zinātnes galvenie notikumi
Meteoru ugunsbumbas un asteroīdu riski
Meteorīta gadījums ASV dienvidaustrumos
Iespaidīga ugunsbumba šķērsoja ASV dienvidaustrumus, radot skaņas sprādzienus un meteorīta gabals ietriecās mājā Džordžijas štatā. NASA apstiprināja, ka objekts bija trīs pēdas plats asteroīda fragments, kas pārvietojās ar ātrumu 30 000 mph (avots; avots; avots; avots; avots; avots; avots; avots).
Asteroīds 2024 YR4: trieciena risks Mēnesim
Asteroīds 2024 YR4, kas atklāts 2024. gada decembrī, vairs neapdraud Zemi, bet tam ir 4% iespējamība trāpīt Mēnesī 2032. gada decembrī. Šāds trieciena gadījums varētu izraisīt atlūzu izmešanu uz Zemi, apdraudot satelītus (tostarp Starlink) un izraisot meteoru lietu (avots; avots; avots; avots). Notikums izgaismo starptautisko protokolu trūkumu asteroīdu draudu gadījumā (avots).
Īsumā
– Ugunsbumbas gadījums uzsver nepieciešamību pēc uzlabotas planetārās aizsardzības.
– Asteroīda 2024 YR4 trieciena risks Mēnesim var apdraudēt satelītus un izraisīt meteoru lietu.
Marss: slēptie vulkāni, senais ūdens un jauni atklājumi
Slēptais vulkāns pie Perseverance
NASA apstiprinājusi slēpta vulkāna atklāšanu pie Jezero krātera, kas liecina, ka vulkāni uz Marsa, iespējams, ir izplatītāki nekā iepriekš domāts. Tas var mainīt mūsu izpratni par Marsa ģeoloģiju un apdzīvojamību (avots).
Curiosity: senais ūdens un “zirnekļi”
Curiosity pēdējie attēli atklāj minerālu “kārbiņu” veidojumus—pierādījumus par senām gruntsūdeņu straumēm—un pirmos tuvplānus “zirnekļveida” struktūrām, sniedzot pavedienus Marsa ūdeņainajai pagātnei un potenciālajai dzīvībai (avots; avots).
Odyssey orbīta: Arsia Mons vulkāns
NASA Odyssey orbīta kosmosa zonde uzņēma iespaidīgu Arsia Mons attēlu—12 jūdzes augstu vulkānu, kas izbāzies caur rīta mākoņiem—tas palīdz izprast Marsa atmosfēru un ģeoloģiju (avots).
Īsumā
– Marsa izpēte atklāj slēptus vulkānus un seno ūdens ainavu.
– Jaunie atklājumi var ietekmēt apdzīvotu misiju plānošanu un dzīvības meklējumu stratēģiju.
Ekzoplanētas un zvaigžņu uzliesmojumi: JWST atklājumi
Ekzoplanētu atklājumi
Džeimsa Veba kosmosa teleskops (JWST) ir tieši attēlojis Saturna izmēra ekzoplanētu (TWA 7b)—mazāko planētu, kas jebkad novērota tieši, kā arī pirmo, kas redzama mijiedarbojoties ar protoplanetāro disku (avots; avots; avots).
Zvaigžņu uzliesmojumi un apdzīvojamība
JWST un Habla (Hubble) teleskopa pētījumi rāda, ka sarkano punduru zvaigžņu uzliesmojumi, piemēram, TRAPPIST-1, var ātri mainīt vai “izpūst” ekzoplanetu atmosfēras, sarežģītot dzīvības meklēšanu (avots; avots; avots).
Īsumā
– JWST veicina tiešo ekzoplanētu attēlošanu un planetāro veidošanās izpēti.
– Zvaigžņu uzliesmojumi rada izaicinājumus ekzoplanetu apdzīvojamībai un atmosfēras saglabāšanai.
Astronomiskās observatorijas: Rubin, JWST un kosmiskā kartogrāfija
Vera C. Rubin observatorija: pirmie attēli un kosmiskās mīklas
Vera C. Rubin observatorija Čīlē publicējusi pirmos attēlus ar pasaulē lielāko digitālo kameru (LSSTCam), fiksējot miljoniem galaktiku un tūkstošiem asteroīdu (avots; avots; avots; avots; avots). Observatorija katru nakti radīs 20 terabaitus datu, ļaujot LSST desmit gados nofotografēt visu dienvidu debesjumu (avots).
Zinātniskais potenciāls
Rubin risinās galvenās kosmiskās mīklas, tostarp tumšās matērijas dabu, Hubble pretrunu un pirmo zvaigžņu rašanos (avots).
Īsumā
– Rubinas pirmie attēli iezīmē jaunu laikmetu dziļās debess uzraudzē un datu astronomijā.
– Observatorija revolucionāri mainīs mūsu izpratni par Visuma attīstību.
Džeimsa Veba kosmosa teleskops: agrīnā Visuma un ekzoplanētu izpēte
JWST radījis lielāko kosmisko karti, uzskaitot vairāk nekā 800 000 galaktiku un atklājot Visuma vēsturi līdz 13,5 miljardiem gadu atpakaļ (avots). Atklājumi ietver:
– Pundurgalaktikas, kuras beidza kosmiskos “tumsas laikmetu” (avots; avots).
– Vecākā jebkad novērotā galaktika (MoM-z14), tikai 280 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena (avots).
– Pierādījumi, kas izaicina Lielā sprādziena teoriju, ar ļoti attīstītām galaktikām ātrāk nekā sagaidīts (avots).
Īsumā
– JWST pārraksta agrīno Visuma vēsturi un izaicina kosmoloģiskos modeļus.
Andromedas galaktika: daudzviļņu brīnumi
NASA un ESA teleskopi izveidojuši Andromedas galaktikas (M31) kombinētu attēlu dažādos viļņos: rentgena, ultravioleta, optiskajā, infrasarkanajā un radio diapazonā, atklājot sarežģītas detaļas un enerģētiskus procesus (avots; avots). NASA Chandra observatorija publicēja arī “sonifikācijas” video, kas datus pārvērš muzikālās notīs (avots).
Īsumā
– Daudzviļņu un sonifikācijas projekti sniedz unikālu veidu, kā iepazīt un izprast mūsu galaktikas kaimiņu.
Zemes novērošana un satelītu tehnoloģijas
Katastrofu monitorings: plūdi, viesuļvētras un vides uzraudzība
Plūdi Brazīlijā
Copernicus Sentinel-1 satelīti atklāja plašus plūdus Rio Grande do Sul, Brazīlijā, atbalstot glābšanas un atjaunošanas pasākumus (avots; avots; avots).
Viesuļvētru prognozēšanas krīze
ASV zaudēs pieeju būtiskiem mikropārvades satelīta datiem no Defense Meteorological Satellite Program līdz 30. jūnijam, kas būtiski pasliktinās viesuļvētru noteikšanas un prognozēšanas kvalitāti (avots; avots; avots).
Naftas noplūžu noteikšana
Satelīti ar sintētiskās apertūras radaru (SAR) tiek izmantoti naftas noplūžu noteikšanai Kaspijas jūrā, nodrošinot uzticamu vides monitoringu (avots).
Īsumā
– Satelītu dati ir būtiski katastrofu reakcijai, taču ASV viesuļvētru prognozēšanā veidosies liela datu plaisa.
Satelīttehnoloģiju komunikācijas: apvienošanās, kvantu drošība un IoT
Apvienošanās un iegādes
Nozares lielas apvienošanās, piemēram, Viasat-Inmarsat, Eutelsat-OneWeb, maina pieslēgumu tirgu, radot daudzu orbitu flotes konkurencei ar Starlink un Kuiper (avots).
Kvantu drošās un IoT konstelācijas
– WISeKey plāno līdz 2027. gadam izvietot 100 kvantdrošu LEO satelītu konstelāciju drošam IoT (avots).
– Eiropas QUICK³ satelīts testē neuzlaužamu kvantu komunikāciju (avots).
– Kinéis palaida 25 satelītu IoT konstelāciju, mērķējot uz €100 miljonu apgrozījumu līdz 2030. gadam (avots).
– China Mobile izlaida RISC-V bāzētus satelītu IoT mikroshēmas, paātrinot AI integrāciju (avots).
Īsumā
– Satelītu nozare strauji mainās apvienošanos, kvantu drošības un IoT inovāciju dēļ.
Aizsardzība un drošība: SAR, Arktikas uzraudzība un militārā infrastruktūra
– Somijas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties Iceye SAR satelītus autonomai uzraudzībai (avots).
– Bifrost satelīts, palaists ar SpaceX Falcon 9, uzlabos Arktikas un Grenlandes uzraudzību Dānijas un Zviedrijas aizsardzībai (avots).
– Satelītu kadri atklāja Ķīnas pasaulē lielākā pazemes militārā centra būvniecību pie Pekinas (avots).
Īsumā
– SAR un AI vadīti satelīti stiprina nacionālo drošību un aizsardzības spējas.
Politika, industrija un nākotnes perspektīvas
Kosmosa politika: AUKUS, planētu aizsardzība un NASA nākotne
– Eksperti aicina AUKUS iekļaut kosmosu kā trešo drošības pīlāru, koncentrējoties uz satelītu noturību un palaišanas infrastruktūru (avots).
– Pastāv bažas par starptautisko protokolu trūkumu asteroīdu draudu gadījumā (avots).
– NASA izjūt iekšējo spriedzi vadības maiņas un budžeta samazinājumu laikā (avots).
Īsumā
– Kosmoss arvien vairāk tiek atzīts par stratēģiski nozīmīgu drošības un politikas jomu.
Komercstarti: Rocket Lab, Isar Aerospace un citi
– Rocket Lab apliecina savu elastību ar ātri noorganizētiem startiem un akciju kāpumu pēc veiksmīgas misijas (avots; avots).
– Isar Aerospace piesaistīja €150 miljonus, lai paplašinātu satelītu startu pakalpojumus un nostiprinātu savu pozīciju Eiropā (avots; avots).
– GomSpace nodrošināja €19,5 miljonu līgumu 18 satelītu ražošanai Eiropas tehnoloģiju firmai (avots).
Īsumā
– Komercstartu sektors ir dinamisks, ar strauju izaugsmi gan jauniem, gan pieredzējušiem dalībniekiem.
Nozares jaunumi: satelītu apvienošanās un investoru uzticība
– Miljardieris Rons Barons paziņoja, ka nekad nepārdos savas SpaceX akcijas, uzsverot investoru pārliecību par uzņēmuma izaugsmi (avots).
Īsumā
– Investoru optimismu joprojām uztur vadošie komerckosmosa uzņēmumi.
Debesu notikumi un sabiedrības iesaiste
Meteoru lietus, ziemeļblāzmas un retas konjunkcijas
– Boötidu meteoru lietus šodien sasniedz maksimumu, sola krāšņas debesu izrādes (avots; avots).
– 2025. gada 29. jūnijā būs reta Mēness, Marsa un Regulus konjunkcija (avots).
– Ziemeļblāzmas varētu būt redzamas līdz pat 15 ASV štatiem geomagnētiskās vētras dēļ (avots; avots).
Īsumā
– Jūnijs piedāvā bagātīgas iespējas debesu vērošanai un sabiedriskajiem pasākumiem.
Astronomijas izglītība un popularizēšana
– NASA Sophia Roberts atzīta par darbu kā astrofizikas video zinātnisko producenti, iedvesmojot jauno paaudzi (avots).
– NASA palaišanas misijas turpina nest skolēnu eksperimentus, iesaistot jauniešus kosmosa pētniecībā (avots).
Nekroloģi un cilvēciskie stāsti
– Sers Frensiss Greiems-Smits, radioastronomijas pionieris un bijušais Astronomer Royal, miris 102 gadu vecumā (avots).
– Bijušais NASA Marsa zinātnieks atzinies £1 miljona krāpšanā, parādot cilvēciski sarežģītas puses kosmosa izpētē (avots).
Secinājumi un nākotnes skatījums
Galvenie secinājumi
– SpaceX turpina attīstīt startu intensitāti un satelītu izvietošanu, taču sastopas ar tehnoloģiskiem, vides un regulatīviem izaicinājumiem.
– NASA Artemis programma ir krustcelēs: tehniskais progress sabalansēts ar politisko un budžeta neskaidrību.
– Starptautiskā sadarbība zeļ, ko pierāda Axiom-4 misija un SKS ekipāžu daudzveidība.
– Astronomiskās observatorijas kā Rubin un JWST revolucionizē mūsu priekšstatus par Visumu no pirmajām galaktikām līdz ekzoplanētām.
– Zemes novērošanas satelīti ir neaizvietojami katastrofu reaģēšanā, taču datu trūkumi (piem., viesuļvētru prognozēšanā) apdraud sabiedrības drošību.
– Satelītu komunikācijas iegājušas jaunā laikmetā ar kvantu drošību, IoT un daudzu orbitu konstelāciju attīstību.
– Planetārā aizsardzība un starptautisko protokolu trūkums paliek steidzamas problēmas, jo asteroīdu draudi nemazinās.
Nākotnes skatījums
Nākamie mēneši būs izšķiroši:
– Artemis un SLS programmu turpināšanai budžeta debatēs.
– Starship nākamo izmēģinājumu un regulatīvajos pārskatos.
– Satelītu datu zuduma ietekmei uz viesuļvētru sezonu.
– Jauniem atklājumiem no Rubin, JWST un Marsa misijām.
– Starptautiskās kosmosa politikas un komerciālo sacensību norisēm.
Cilvēces ceļam tālāk kosmosā attīstoties, zinātnes, tehnoloģiju, politikas un sabiedrības mijiedarbe tikai pastiprināsies. Sekojiet līdzi nākamajai nodaļai mūsu kosmiskajā ceļojumā.
Papildinformācijai un avotiem skatiet šajā rakstā ievietotās saites.