Mūsdienu militārais satelīts, kas riņķo ap Zemi. Šādi orbītā izvietoti aktīvi resursi kļuvuši par būtiskiem stratēģiskiem instrumentiem, kurus bieži dēvē par “galējo augstieni” karadarbībā.
Ievads militārās satelītu tehnoloģijās
Militārie satelīti ir mākslīgie satelīti, kas tiek izmantoti aizsardzības un drošības nolūkos, sniedzot iespējas, kas mūsdienu karadarbībā ir kļuvušas neaizvietojamas [1]. Kopš agrīnākajiem aukstā kara ēras izlūkošanas satelītiem, kosmosā izvietotie aktīvi ir attīstījušies par “klusiem sargiem”, kas piedāvā nepārspējamas priekšrocības izlūkošanā, sakaros un precizitātes operācijās [2]. 21. gadsimtā militārie satelīti ir būtiski spēka multiplikatori– tie norāda uz valsts militāro spēku un gatavību, nodrošinot reāllaika novērošanu un drošu savienojamību visā pasaulē [3]. Šīs sistēmas dod militārajiem spēkiem stratēģisku priekšrocību: tās var izspiegot pretiniekus no orbītas, nekavējoties pārsūtīt pavēles un datus lielos attālumos, vadīt ieročus ar augstu precizitāti un pat noteikt raķešu palaišanu to sākuma fāzē. Būtībā kosmoss ir kļuvis par kritiski svarīgu karadarbības telpu, kurā militārie plānotāji orbītas aktīvus uzskata par galveno līdzekli informācijas pārākuma un situācijas izpratnes noturēšanā kaujas laukā [4] [5]. Šī iemesla dēļ investīcijas militārajās kosmosa tehnoloģijās ir strauji pieaugušas visā pasaulē, veicinot ātru inovāciju un starptautisku konkurenci par dominanci šajā “augstākajā augstienē”.
Militāro satelītu veidi
Militārie satelīti ir dažādi, katrs paredzēts konkrētām misijām. Biežākās kategorijas ir izlūkošanas (spiegu) satelīti, sakaru satelīti, navigācijas satelīti, agrīnās brīdināšanas satelīti un signālu izlūkošanas (SIGINT/ELINT) satelīti [6]. Tālāk aplūkojam katru tipu un tā lomu, kur piemēroti, arī ar piemēriem:
Izlūkošanas/Attēlveidošanas satelīti
Zināmi arī kā spiegu satelīti, tie ir paredzēti izlūkošanai, novērošanai un rekognoscēšanai (ISR) no kosmosa. Tie ir aprīkoti ar jaudīgiem optiskiem teleskopiem, infrasarkaniem sensoriem vai sintētiskā atvēruma radariem (SAR), lai veidotu augstas izšķirtspējas attēlus uz Zemes. Izlūkošanas satelīti var uzņemt skaidras pretinieku objektu fotogrāfijas, izsekot karaspēka kustībām un pat saskatīt maskētus mērķus, izmantojot termālo attēlveidošanu [7]. Modernas sistēmas, kā ASV KH-11 vai Ķīnas Yaogan zvaigznājs, nodrošina detalizētu novērošanu no orbītas, sniedzot būtiskus datus militārajiem analītiķiem [8]. Galvenās šo satelītu funkcijas ir:
- Augstas izšķirtspējas optisko attēlu iegūšana no kaujas laukiem un stratēģiskiem objektiem.
- Radara vai termālo skenējumu veikšana, lai caurredzētu mākoņus vai tumsu un atklātu slēptus resursus.
- Raķešu testēšanas poligonu, bāzu, infrastruktūras uzraudzība ilgtermiņā, lai izsekotu attīstību.
- Ilgstošas novērošanas nodrošināšana ģeopolitiskos karstajos punktos, neinformējot par to novērojamos [9].
Nodrošinot biežus un slepenus “acis debesīs”, attēlveidošanas satelīti sniedz lēmumu pieņēmējiem teju reāllaika attēlus par pretinieka aktivitātēm, ievērojami palielinot situācijas pārredzamību un stratēģisko plānošanu.
Sakaru satelīti
Militārie sakaru satelīti (MilSatCom) veido drošu, tālsakaru militāro sakaru mugurkaulu. Tie tiek novietoti orbītā (bieži ģeostacionārā) un nodrošina balss, datu un video pārsūtīšanu starp komandieriem un vienībām jebkurā vietā pasaulē. Šie satelīti rada šifrētas, traucējumiem noturīgas saites, kas ļauj karavīriem, kuģiem un lidmašīnām savstarpēji koordinēti darboties visos kontinentos [10] [11]. Piemēram, ASV Advanced Extremely High Frequency (AEHF)satelītu sistēma nodrošina sakarus ar izturību pret traucējumiem un kodolieroču efektiem [12]. Sakaru satelīti ļauj:
- Reāllaika komandu un kontroles pārraidi, nodrošinot pavēļu un izlūkošanas nepārtrauktu plūsmu pat attālinātos apgabalos.
- Lielas joslas platuma video, sensoru un situācijas ziņojumu pārraidi.
- Savienojamību bezpilota sistēmām (droniem) un savstarpēji saistītām platformām, kas prasa nemitīgu datu plūsmu [13].
- Noturīgus sakarus kiber- vai fizisku traucējumu gadījumā, izmantojot šifrēšanu un satelītu pārslēgšanu.
Būtībā tie darbojas kā “militārie interneta centri kosmosā”, uzturot spēku savienojumu un koordināciju. Lielbritānijas Skynet un Francijas Syracuse satelīti nodrošina līdzīgus militāros sakaru kanālus šīm valstīm [14].
Navigācijas (GNSS) satelīti
Navigācijas satelīti snieg pozicionēšanas, navigācijas un laika (PNT) pakalpojumus, kas ir visu precizitātes operāciju pamatā. Lielāko globālo navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) – GPS (ASV), GLONASS (Krievija), Galileo (ES), Beidou (Ķīna) – ir dubultas nozīmes zvaigznāji, kuri piedāvā pozīcijas noteikšanu un laika signālus gan militāriem spēkiem, gan civilajiem. Kaujas laikā navigācijas satelīti ļauj precīzi vadīt spēku pārvietošanos un vadīt ieroču triecienus. Tie dod iespēju sauszemes, gaisa un jūras spēkiem zināt savu atrašanās vietu un sinhronizēt operācijas. Īpaši svarīgi, ka ar GPS vadītas bumbas, kā JDAM (Joint Direct Attack Munition) izmanto satelīta koordinātes, lai trāpītu ar gandrīz metra precizitāti [15]. Modernā kara vadībā šīs sistēmas izmanto:
- Gudro bumbu, raķešu un artilērijas precīzu vadīšanu līdz noteiktām koordinātām [16] [17].
- Navigācijas atbalsta nodrošināšana karavīriem un tehnikai nezināmā vai GPS nepieejamā vietā.
- Jūras un gaisa spēku precīzas navigācijas atbalsts un laika sinhronizācija vienlaikus uzbrukumiem.
- Laika sinhronizācija drošiem sakariem un tīkla sistēmām spēku vidū [18] [19].
Piemēram, ASV Navstar GPS zvaigznājs (vada Space Force) ir zelta standarts, kas nodrošina globālu, jebkādiem laikapstākļiem piemērotu pozicionēšanu ASV un sabiedroto spēkiem [20]. Krievijas GLONASS un Ķīnas Beidou analogi nodrošina šo valstu militāro neatkarību navigācijā. GNSS signālu traucēšana vai mānīšana tiek uztverta par nopietnu apdraudējumu, jo precīzā karadarbība ir cieši atkarīga no satelītnavigācijas.
Agrīnās brīdināšanas satelīti
Agrīnās brīdināšanas satelīti ir specializēti, lai noteiktu raķešu palaišanu un kodolsprādzienus tiklīdz tie notiek, sniedzot valstīm dārgas minūtes brīdinājuma par tuvojošiem uzbrukumiem. Tiem ir ģeostacionāri vai eliptiski augstas orbītas, un tie izmanto infrasarkanos sensorus, lai caur mākoņiem vai tumsu noteiktu raķešu izraisītu intensīvo siltuma plūsmu [21] [22]. ASV Defense Support Program (DSP) un tā pēctecis Space-Based Infrared System (SBIRS) ir izcili piemēri – tie skenē zemi, lai noteiktu ballistisko raķešu palaišanu un brīdinātu vadības centrus sekundēs [23]. Agrīnās brīdināšanas satelītu lomas:
- ICBM vai citu ballistisko raķešu palaišanas noteikšana dažas sekundes pēc starta [24].
- Raķešu trajektoriju izsekošana, lai paredzētu trieciena punktus un sniegtu datus pretgaisa aizsardzības sistēmām.
- Gaisa un raķešu aizsardzības vienību brīdināšana par tuvojošiem draudiem laikā, kad iespējama pārtveršana [25].
- Kodolspēka sprādzienu vai neparastu infrasarkano notikumu monitorings (līgumu izpildes pārbaudei vai agresijas atpazīšanai).
Piemēram, “Tuksneša vētras” laikā (1991) vecākie DSP satelīti (paredzēti ICBM noteikšanai) tika izmantoti Irākas Skud raķešu palaišanas atklāšanai, tādējādi koalīcijas spēki laicīgi tika brīdināti [26]. Modernas sistēmas kā SBIRS uzlabo noteikto signālu jūtību un nodrošina ātrāku mērķēšanas datu pārraidi gaisa aizsardzības tīkliem [27]. Šādi satelīti veido kosmosā bāzētās aizsardzības slāni, ievērojami paplašinot uzraudzības iespējas salīdzinājumā ar zemes radiolokatoriem.
SIGINT/ELINT satelīti
Signālu izlūkošanas (SIGINT) satelīti pārtver elektroniskos signālus no zemes sakaru un radara sistēmām, ļaujot militārajiem spēkiem noklausīties pretinieku tīklus un noteikt signālu avotus no kosmosa. Šajā kategorijā ietilpst komunikāciju izlūkošanas (COMINT) satelīti (radio, datu un telefoni) un elektroniskās izlūkošanas (ELINT) satelīti (neradiotranslācijas emisijas, piemēram, radaru vai ieroču sistēmu signāli) [28]. SIGINT satelīti var pārtvert gan militāro radio sakarus, gan radaru impulsus. Aukstā kara laikā ASV darbināja, piemēram, GRABun Magnum projektus, lai uzraudzītu PSRS radaru sakarus, bet PSRS izmantoja Tselina ELINT satelītus [29] [30]. Mūsu laikos SIGINT satelīti:
- Noklausās militāro vienību, bāzu vai vadības radio un mikroviļņu sakarus (COMINT) [31] [32].
- Geolokalizē radarus un gaisa aizsardzības sistēmas pēc to elektromagnētiskās emisijas (ELINT), veidojot elektronisko kaujas kārtību [33].
- Vāc telemetrijas signālus no raķešu izmēģinājumiem vai kosmosa kuģiem (bieži dēvēti par FISINT), kas sniedz informāciju par to tehniskajām īpašībām [34].
- Sniedz mērķēšanas datus elektroniskā kara vai pretgaisa aizsardzības apspiešanas (SEAD) operācijām, kartējot pretinieka sensoru un sakaru mezglus.
Piemēram, ASV Orion un Trumpet satelīti iespējams vāc sakarus un radarus visā pasaulē, bet Krievijas Liana sistēma (Lotos un Pion satelīti) vāc elektronisko izlūkošanu virs sauszemes un jūrām [35]. Šie “klusie sargi” orbītā uzsūc vitālu informāciju, neapdraudot pilotus vai sauszemes komandas [36]. Nereti to misijas ir dziļi slepenas un rezultāti tiek stingri sargāti izlūkošanas analīzei.
Mūsdienu karadarbības pielietojums
Militārie satelīti ir būtiski pārveidojuši karu vešanu, ļaujot realizēt iespējas, par kurām pirms dažām desmitgadēm varēja tikai sapņot. Tie uzlabo teju visus militāro operāciju aspektus. Galvenie pielietojumi: izlūkošana, novērošana, rekognoscēšana (ISR); droši sakari; navigācija un precīzie triecieni; raķešu agrīnās brīdināšanas aizsardzība; atbalsts elektroniskajā karā; un kosmosa situācijas izpratne. Kopā šīs “kosmosa iespējas” dod militārajiem spēkiem pārākumu situācijas izpratnē, savienojamībā un precizitātes spēju nodrošināšanā. Tālāk – par katru:
Izlūkošana, novērošana un rekognoscēšana (ISR)
Satelīti ir pamats ISR mūsdienu karadarbībā, dodot komandieriem uzlabotu situācijas izpratni. Reāllaika attēli un sensoru dati ļauj komandieriem detalizēti redzēt kaujas lauku un pieņemt informētus lēmumus [37]. Piemēram, dzīvas satelītu translācijas var parādīt pretinieka karaspēka izvietojumu vai jūras transporta pārvietošanos, ļaujot laikus paredzēt draudus un reaģēt, nevis pieļaut pārsteigumus. Infrasarkanie un radara attēli palīdz atklāt slēptus spēkus vai vienības, kas darbojas naktī vai slēpjoties [38] [39]. Šāda izsekošana praktiski likvidē pretinieka iespējas noslēpt lielus militāros manevrus. 2003. gada Irākas kara laikā ASV ISR satelīti un gaisa sensori nodrošināja vadībai informāciju, kas ļāva apsteigt un apiet Irākas karaspēku [40]. Augstas izšķirtspējas kartogrāfija no satelītiem arī palīdz uzdevumu plānošanā, nepārtraukti atjauninot reljefa un objektu datus. Kopumā, satelītu nodrošināta ISR pārvērš karadarbību par datu vadītu procesu, ievērojami reducējot pārsteigumus un ļaujot militārajiem spēkiem darboties ar globālu skatu uz kaujas lauku jebkurā brīdī.
Droši sakari un vadība
Mūsdienu militārie spēki prasa drošu komandu, kontroli un sakarus (C3) lielos attālumos – to unikāli nodrošina satelīti. Militārie satelīti sniedz šifrētus sakaru kanālus ārpus tiešās redzamības, kuri darbojas arī tad, ja sauszemes infrastruktūra ir iznīcināta. Šādi risinājumi izcili sevi pierādīja Ukrainā: pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā Ukrainas spēki masveidā izmantoja kosmosa sakarus (piemēram, SpaceX Starlink tīklu), lai uzturētu komandu un sakarus, kad vietējie tīkli bija traucēti [41]. Tas ļāva Ukrainas komandieriem un vienībām frontē koordinēties reāllaikā, apmainoties ar izlūkdatiem un mērķu koordinātēm, neskatoties uz Krievijas mēģinājumiem bloķēt tradicionālos sakarus [42] [43]. Plašākā mērogā drošie satelītsakari ir neaizvietojami dažādu operatīvo teātru sinhronizēšanā – piemēram, ASV izmanto WGS (Wideband Global SATCOM) un AEHF zvaigznājus lielapjoma, traucējumiem noturīgiem sakariem starp štābiem, lidaparātiem, kuģiem un vienībām [44]. Arī droni ir atkarīgi no satelītiem vadības signāliem lielos attālumos [45]. Tādējādi satelīti nodrošina uzticamus, slepenus sakarus, ļaujot militārajiem spēkiem koordinēt operācijas globālā mērogā.
Kur nepieciešams, turpinu pēc Jūsu norādēm ar nākamajām sadaļām!
References
1. en.wikipedia.org, 2. www.aerospacedefensereview.com, 3. www.aerospacedefensereview.com, 4. www.aerospacedefensereview.com, 5. www.af.mil, 6. en.wikipedia.org, 7. www.nsin.us, 8. www.nsin.us, 9. www.nsin.us, 10. www.nsin.us, 11. www.nsin.us, 12. www.nsin.us, 13. www.nsin.us, 14. spacenews.com, 15. www.af.mil, 16. www.nsin.us, 17. www.nsin.us, 18. www.nsin.us, 19. www.nsin.us, 20. www.nsin.us, 21. www.nsin.us, 22. www.nsin.us, 23. www.nsin.us, 24. www.nsin.us, 25. www.nsin.us, 26. www.af.mil, 27. www.af.mil, 28. newspaceeconomy.ca, 29. newspaceeconomy.ca, 30. newspaceeconomy.ca, 31. newspaceeconomy.ca, 32. newspaceeconomy.ca, 33. newspaceeconomy.ca, 34. newspaceeconomy.ca, 35. www.nsin.us, 36. newspaceeconomy.ca, 37. www.nsin.us, 38. www.nsin.us, 39. www.nsin.us, 40. www.af.mil, 41. www.atlanticcouncil.org, 42. www.atlanticcouncil.org, 43. www.atlanticcouncil.org, 44. www.nsin.us, 45. www.nsin.us
