Tirgus pārskats
Globālā dronu industrija pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, kļūstot par vairāku miljardu dolāru vērtu tirgu ar spēcīgu nākotnes potenciālu. 2024. gadā globālais dronu tirgus tika novērtēts ap $73 miljardiem, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas sasniegs vairāk nekā $163 miljardus, kas nozīmē 14%+ gada izaugsmes tempu (CAGR) vēlīnajos 2020. gados [1] [2]. Šo paplašināšanos veicina tehnoloģiju attīstība (uzlabota bateriju efektivitāte, attēlu sensori, mākslīgā intelekta autonomija), kas paplašinājusi dronu pielietojumu daudzās nozarēs [3]. Nozares prognozes atšķiras nedaudz, taču visas norāda uz strauju izaugsmi: viena analīze prognozē, ka tikai komerciālais dronu segments (neskaitot hobijam un militārajiem UAV) izaugs no aptuveni $18.6 miljardiem 2024. gadā līdz aptuveni $37 miljardiem 2029. gadā [4]. Kopumā, droni kļūst par neaizvietojamiem instrumentiem patērētājiem, uzņēmumiem un militārajiem spēkiem visā pasaulē.
Galvenie tirgus segmenti: Dronu tirgus parasti tiek sadalīts patērētāju, komerciālajos un militārajos pielietojumos. Patērētāju droni (hobijam un fotogrāfijai) pēc daudzuma veido lielu segmentu – miljoniem mazo dronu tiek pārdoti visā pasaulē katru gadu –, lai gan to ieņēmumu daļa ir mazāka salīdzinājumā ar augstākās klases sistēmām. Komerciālie droni (uzņēmumu UAV un pakalpojumi) veido strauji augošu segmentu, jo industrijas pieņem dronus dažādu darbu veikšanai – no uzmērīšanas līdz piegādei un apsekošanai. Militārie droni (pazīstami arī kā bezpilota lidaparāti, UAV, vai Bezpilota kaujas lidaparāti, UCAV) veido ievērojamu tirgus vērtības daļu to augsto vienību izmaksu dēļ. Patiesībā aizsardzības sektors pašlaik ir lielākais gala lietotājs pēc ieņēmumiem: pat izslēdzot tikai izklaides un vismodernākos bruņotos dronus, militārie un aizsardzības pielietojumi veido aptuveni 60% no visa dronu tirgus vērtības 2024. gadā [5] [6]. Tas ir tādēļ, ka militārie spēki iegulda smagos, augstas kapacitātes dronos (katrs var izmaksāt miljonus), pat ja vienību apjoms ir mazāks. Savukārt patērētāju droni dominē piegāžu apjomos (bieži cenas dažu simtu līdz pāris tūkstošu dolāru robežās). Komerciālie droni ietilpst starp šiem ekstrēmiem – tos arvien vairāk izmanto lauksaimniecībā, būvniecībā, loģistikā un citās industrijās, un uzņēmumu līmeņa droni un dronu pakalpojumi maksā vairāk nekā patērētāju modeļi.
Izaugsmes tendences un veicinošie faktori: Pie industrijas izaugsmes būtiski veicina vairāki faktori. Viens no galvenajiem – industriju pielietojumu klāsta paplašināšanās droniem – no lauksaimniecības līdz kinofilmēšanai –, kas rada pieprasījumu visā ekonomikā [7] [8]. Uzņēmumi meklē reāllaika datu savākšanas, automatizācijas un izmaksu ietaupījuma iespējas, un droni bieži pārspēj tradicionālās metodes ātruma, drošības un efektivitātes ziņā. Piemēram, droni var apsekot lielu lauku vai apstādīt elektrolīnijas daudz ātrāk (un drošāk) nekā manuāli. “Drone-as-a-Service” (DaaS) modeļa parādīšanās samazina ieviešanas šķēršļus; uzņēmumi var nomāt dronu pakalpojumus pēc pieprasījuma, nevis ieguldīt aparatūrā un apmācībā [9]. Tehnoloģiskie uzlabojumi ir svarīgs virzītājspēks: labāka bateriju dzīve un pat alternatīvie enerģijas avoti (piemēram, ūdeņraža degšūnas ilgākām lidojuma sesijām) paplašina dronu darbības diapazonu; ar mākslīgo intelektu balstīta autonomija ļauj droniem veikt misijas ar minimālu cilvēka iesaisti; un uzlaboti sensori (augstas izšķirtspējas kameras, termovīzija, LIDAR u.c.) paplašina dronu uzdevumu loku [10]. Nozarē vērojama arī dizainu saplūšana – hibrīddroni, kas apvieno fiksēto spārnu un rotordronu priekšrocības, piedāvājot gan diapazonu, gan vertikālās pacelšanās spējas [11].
Inovācijas: Jaunākās inovācijas ietver eksperimentus ar droneu baru/svārstu tehnoloģijām, kur vairāki droni darbojas kā autonoma komanda. Svārstu tehnoloģijas attīstās gan militāriem (piemēram, mazie dronu bari, kas pārvar aizsardzību), gan civilajiem pielietojumiem (piemēram, iespaidīgi dronu gaismas šovi izklaidē). Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās aizvien vairāk iestrādāta lidojumos – šķēršļu apiešanai, attēlu analīzei, objektu atpazīšanai u.c. Sakaru attīstība (5G un satelīti) ļauj uzturēt uzticamus datu kanālus lielos attālumos, paverot ceļu BVLOS (aiz redzes līnijas) misijām [12]. Ir inovācijas kravu jomā: bez kamerām droni tagad nes multispektrālus sensorus lauksaimniecībai, izsmidzināšanas mehānismus, LIDAR kartēšanai, manipulatorus pick-and-place darbiem. Tiek izstrādāti arī augstlidojoši “pseidosatelīti” – ar saules enerģiju darbināmi droni, kas var uzturēties stratosfērā ilgstošai novērošanai vai sakariem. Kopsavilkumā, droni kļūst gudrāki, lido ilgāk un spēj veikt sarežģītākus uzdevumus.
Izaicinājumi: Neskatoties uz straujo attīstību, dronu industrija saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Regulējums un gaisa telpas integrācija joprojām ir lielākie šķēršļi – daudzās valstīs dronu lidojumi ir ierobežoti (augstuma limiti, lidojumu aizliegumi lidostu tuvumā, redzamības prasības). Šie noteikumi, kas vērsti uz drošību un privātumu, ierobežo tādus komerciālus projektus kā tālsatiksmes piegādes. Notiek izmaiņas (skatiet zemāk – tirgus dinamikā), bet regulējums bieži atpaliek no tehnoloģijas. Arī drošība un aizsardzība ir būtiski jautājumi: droni var būt sadursmes risks pilotētiem lidaparātiem vai cilvēkiem, ja tiek izmantoti ļaunprātīgi. Daži bieži min incidenti (piemēram, neatļautu dronu dēļ slēgtas lidostas) uzsvēruši pret-dronu pasākumu un kontroles nepieciešamību. Privātums ir vēl viena problēma, jo sabiedrība baidās no zemu lidojošiem kameru droniem. Tehniski ierobežots bateriju darbības laiks ierobežo lidojuma laikus (daudziem mazajiem droniem tikai 20–30 minūtes), lai gan tas pakāpeniski uzlabojas. Laika apstākļu jutīgums (vējš, lietus) un kravas ierobežojumi ir praktiski izaicinājumi daudzās jomās. Turklāt industrija pieredz “hype” viļņus un konsolidāciju – daudzi dronu jaunie uzņēmumi, kas uzplauka līdz ar riska kapitāla pieejamību, neizdzīvoja pēc konkurences pieauguma (īpaši no tādiem milžiem kā DJI) [13]. Tirgus šobrīd ir briedis un piesātināts — jaunpienācējiem vajag skaidras nišas vai labāku tehnoloģiju, lai konkurētu. Visbeidzot, ētiskie un drošības riski (piemēram, izmantošana karadarbībā vai noziedzīgos nolūkos) saglabā bažas par iespējamu stingrāku regulēšanu. Veiksmīga šo izaicinājumu pārvarēšana ar pārdomātu regulējumu, labāku tehnoloģiju (piemēram, uzticamas “detect-and-avoid” sistēmas) un sabiedrības izglītošanu būs izšķiroša, lai dronu industrija realizētu savu pilno potenciālu.
Ģeogrāfiskais fokuss
Dronu attīstība un pielietojums būtiski atšķiras reģionos, atkarībā no vietējām industrijām, valdības politikas un ģeopolitiskajiem faktoriem. Šajā nodaļā apskatīta dronu industrija Ukrainā, Polijā, Ķīnā un ASV – četrās valstīs, kas ilustrē dažādus dronu inovācijas modeļus un pielietojumus. Īpaši aktuāls ir konflikts Austrumeiropā (karš Ukrainā), kas bijis būtisks katalizators dronu inovācijām un pielietojumam, pārveidojot prioritātes kaimiņvalstī Polijā un piesaistot globālu uzmanību militāro UAV kontekstā.
Ukraina
Ukraina ir kļuvusi par negaidītu dronu inovāciju un lietošanas epicentru, pateicoties notiekošajam karam tās teritorijā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā droni kļuvuši par Ukrainas aizsardzības stratēģijas stūrakmeni un tehnoloģiskās noturības simbolu [14] [15]. Sastopoties ar lielāku pretinieku, Ukraina aktīvi izmantoja bezpilota tehnoloģijas situācijas apzināšanai un triecienu veikšanai bez apdraudējuma pilotiem. Konflikts ļoti ātri pārveidoja Ukrainas iekšējo dronu industriju no teju neesošas par uzplaukstošu nozari. Valdība mobilizēja resursus un privāto sektoru, sākot projektēt un ražot dažādus UAV – no FPV (first-person view) droniem un kvadkopteriem izlūkošanai un granātu nomešanai, līdz pat lieliem “kamikadzes” droniem un eksperimentāliem tālās darbības trieciendroniem [16] [17]. Ukrainas aizsardzības ministrs norādīja, ka valsts no gandrīz pilnīgas atkarības no importa 2022. gadā kļuvusi par lielāko taktisko un tālās darbības UAV ražotāju pasaulē, vērtējot pēc produkcijas [18]. Ražošanas apjomi ir satriecoši: 2024. gadā Ukrainas vietējie dronu ražotāji kopā saražoja virs 2 miljoniem dronu, salīdzinot ar dažiem tūkstošiem 2022. gadā [19]. Daudzi no tiem ir lēti, bet efektīvi FPV loiterējošie droni kaujas laukā. 2025. gada sākumā prezidents Zelenskis pauda, ka Ukraina var ražot 4 miljonus dronu gadā [20]. Šis sprādzienveida izrāviens nozīmē, ka 2024. gadā vairāk nekā 96% Ukrainas militāro izmantoto dronu bija vietējās ražošanas, būtiski samazinot atkarību no ārvalstu produkcijas [21].
Kars pārvērta Ukrainu reāla lauka laboratorijā dronu karadarbībā. Ukrainas spēki demonstrējuši nebijušus jauninājumus gan aizsardzībā, gan uzbrukumā [22] [23]. Komerciālie kvadkopteri (piemēram, DJI) tiek pielāgoti kaujai, bet jauni, speciāli būvēti militārie droni tiek testēti frontē. Šis ātrais iterācijas cikls — ko veicina nepieciešamība — paātrinājis progresu, piemēram, svārstu taktiku, autonomās navigācijas un pret-dronu sistēmu attīstībā [24]. Piemēram, Ukraina izmantojusi dronu svārdus izlūkošanai un eksperimentē ar koordinētiem uzbrukumiem. Aizsardzībā izstrādātas pretpasākumi (elektroniskā traucēšana, anti-dronu ieroči u.c.) arī pret Irānā ražotajiem Shahed droniem, ko lieto Krievija. Ģeopolitiski Ukrainai sniegts starptautiskais dronu ziedojums un kopprojekti (NATO valstis nodevušas dažādus bezpilota sistēmas – no Switchblade 300 kamikadzes droniem līdz lieliem izlūkošanas droniem). Vienlaikus vietējais tehnoloģiju sektors strauji auga – uzņēmumi un brīvprātīgie būvē vietējās alternatīvas, valdība atbalsta startupus un vienkāršo iepirkumus [25] [26]. Simti jaunu vietējo uzņēmumu ienākuši tirgū, piedāvājot iekārtu detaļas, AI mērķu atpazīšanas programmatūru u.c. [27] [28]. Kopsavilkumā, karš transformējis Ukrainu par vadošo inovatoru dronu jomā – nepieciešamības spiesti. Ģeopolitiska ietekme: no Ukrainā radītās taktikas un tehnoloģijām mācās visā pasaulē, tāpēc Ukrainas pieredze ilgi noteiks globālo attīstību (jo īpaši kaujas UAV un pret-dronu tehnoloģijās).
Polija
Polija strauji paplašina savas dronu spējas, īpaši iedvesmojoties no drošības situācijas Ukrainas kaimiņos. Kā NATO priekšējā valsts, Polija dronus uzskata par kritisku savas armijas modernizācijai un atturēšanas spējas stiprināšanai. Valdība īsteno ambiciozu “dronu spēku” programmu [29], iegādājoties dronus ārvalstīs un stiprinot vietējo ražošanu. Iepirkumu plānā Polija kļuva par pirmo NATO valsti, kas iegādājās turku Bayraktar TB2 bruņotos dronus (veselu eskadru pasūtīja 2021.gadā), bet jaunākajos darījumos 2024. gada decembrī tika noslēgts līgums par $310 miljonu vērtām MQ-9B SkyGuardian (lielie amerikāņu MALE droni, līdzīgi Reaper) piegādēm līdz 2027.gadam [30] [31]. Šie droni sniegs Polijai tāla darbības rādiusa uzraudzības un trieciena iespējas. Tajā pašā laikā Polija iegulda lielos mazāku dronu krājumos karavīriem – 2025. gada maijā Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar WB Group par 10 000 Warmate kamikadzes dronu piegādi līdz 2035. gadam [32] [33]. Warmate var nest karavīri vai izmantot tanku un bunkuru iznīcināšanai; top arī Warmate 20 un 50 ar lielākiem attālumiem [34]. Šis apjoma pasūtījums lepojas ar nodomu apgādāt spēkus ar SWARM spējīgiem droniem, mācoties no Ukrainas.
Polijas dronu nozari virza tādi uzņēmumi kā WB Group, kas gadiem ilgi piegādā izlūkošanas dronus (FlyEye) Polijas armijai un eksportē arī Ukrainai [35]. Pēc karadarbības uzsākšanās pieprasījums Austrumeiropā strauji pieauga, kib sekmēja WB ražošanas kapacitātes palielināšanu [36]. No ģeopolitiskā viedokļa Polija uzskata dronu spēkus par atturēšanas un moderna karā būtisku līdzekli. Polijas amatpersonas norāda, ka Ukrainas frontē bieži “cilvēku gandrīz nav – patrulē tikai droni” [37]. Tas mudina Poliju vairāk izmantot dronus gan izpētei, gan uzbrukuma darbos, lai taupītu cilvēku dzīvības [38]. Papildus militāriem lietojumiem Polija ievēro ES kopējus noteikumus dronu integrēšanai civilā gaisa telpā. Polijas uzņēmumi pēta dronu lietojumu arī robežuzraudzībā, lauksaimniecībā, infrastruktūras pārbaudē. Kā ES dalībvalsts Polija ievēro Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) noteikumus. Rezumējot – Polijas dronu uzmanība ir aizsardzības orientēta ģeopolitiskā draudu dēļ, bet tiek veidota industrija un ekosistēma arī civilajiem pielietojumiem. Tiešā tuvība Ukrainas karam padarījusi Poliju par vienu no aktīvākajām dronu ieviesējām Eiropā nacionālās drošības vārdā.
References
1. www.grandviewresearch.com, 2. www.grandviewresearch.com, 3. www.grandviewresearch.com, 4. news.satnews.com, 5. news.satnews.com, 6. news.satnews.com, 7. www.grandviewresearch.com, 8. www.grandviewresearch.com, 9. www.grandviewresearch.com, 10. www.grandviewresearch.com, 11. www.grandviewresearch.com, 12. news.satnews.com, 13. droneii.com, 14. georgetownsecuritystudiesreview.org, 15. dronexl.co, 16. georgetownsecuritystudiesreview.org, 17. georgetownsecuritystudiesreview.org, 18. georgetownsecuritystudiesreview.org, 19. georgetownsecuritystudiesreview.org, 20. georgetownsecuritystudiesreview.org, 21. kyivindependent.com, 22. dronexl.co, 23. dronexl.co, 24. dronexl.co, 25. georgetownsecuritystudiesreview.org, 26. georgetownsecuritystudiesreview.org, 27. georgetownsecuritystudiesreview.org, 28. georgetownsecuritystudiesreview.org, 29. dronexl.co, 30. www.defensenews.com, 31. www.defensenews.com, 32. www.defensenews.com, 33. www.defensenews.com, 34. www.defensenews.com, 35. www.defensenews.com, 36. www.defensenews.com, 37. www.defensenews.com, 38. www.defensenews.com
